Māja bez zemesgrāmatas

Dzīvojam astoņu dzīvokļu mājā. Dzīvokļus privatizējām par kolhoza pajām. Tagad gribam tos ierakstīt zemesgrāmatā. Pagasts ir uzmērījis, bet apgalvo, ka vienam cilvēkam ir jāprivatizē visa māja, un pēc tam katra ģimene varēs atsevišķi. Vai tā tiešām ir? 
Ruta Arāja 
Saldus novadā.

Vienam cilvēkam nav jāprivatizē visa daudzdzīvokļu māja. Un viņš arī nespētu to izdarīt, jo kaimiņi savus dzīvokļus jau ir privatizējuši. Taču fakts, ka Latvijas laukos vairāk nekā divdesmit gadus pēc privatizācijas uzsākšanas vēl ir milzums daudzdzīvokļu māju, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā, ir problēma valsts mērogā. Laukos daudzdzīvokļu māju privatizācija palika gaisā karājoties – īrnieki par kolhozu pajām privatizēja savus dzīvokļus, un viss. Māja zemesgrāmatā jāieraksta pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņi ar saviem dzīvokļiem nevar brīvi rīkoties – nevar pārdot, dāvināt vai ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai. Ja dzīvokļi privatizēti par pajām, pašvaldībai bez maksas to īpašniekiem jānodod mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, ar katru slēdzot attiecīgu vienošanos. Pārdot šo valsts vai pašvaldības zemi dzīvokļu īpašniekiem ir nelikumīgi!

Lasīt tālāk...

Vēršanās pret negodīgiem namsaimniekiem notiks uz iedzīvotāju rēķina

9. jūlijā Saeima lemšot par tiešajiem norēķiniem par siltumu, ūdeni, atkritumiem utt. Sanāk tā – vienas kvīts vietā saņemsim vairākas, tātad bankā būs jāmaksā komisijas maksa par katru kvīti atsevišķi. Beigās pensijas pielikums nesegs šo tiešo maksājumu izdevumus. Ar vienu roku dod, ar otru ņem.
 Alfons Oskars Jansons Rīgā

Par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem turpmāk iedzīvotāji varētu maksāt šo pakalpojumu sniedzējiem vai tāpat kā līdz šim – namu apsaimniekotājiem. To paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kurus šonedēļ Saeimā pieņēma otrajā lasījumā.

Par šādiem likuma grozījumiem līdz galam gan vēl nav izlemts, Saeimā tos vēl skatīs trešajā lasījumā. Ja tos pieņems, tad grozītais likums stātos spēkā šā gada 1. oktobrī.

Lasīt tālāk...

Namu pārvalde iziet internetā

Latvijā sākusi darboties interneta platforma, kas iedzīvotājiem paver iespēju internetā nodot skaitītāju rādījumus, iepazīties ar mājas dokumentiem un sazināties savā starpā. Īpaši svarīgi tas, ka vietnes www.ipasniekiem.lv pakalpojumi iedzīvotājiem un pārvaldniekiem ir bez maksas.

Taisnība, ka slinkums virza progresu. Spriediet paši. Reiz dzīvoja cilvēks, dzīvokļa īpašnieks, kurš visu vasaru pavadīja ārpilsētas mājā, bet atgriezies saprata, ka namu pārvalde viņu sodījusi ar lielu rēķinu par ūdeni. Pats vien bija vainīgs – vasarā nenodeva papīra strēmelītes ar skaitītāju rādījumiem.

Cilvēks sabēdājās. Viņš taču nevienu nebija krāpis, vienkārši bija atradies tālu prom no namu pārvaldes un nebija varējis aiznest kvītis ar rādījumiem.

Izeja nebija tālu jāmeklē: vajag izveidot internetā platformu, kas ļautu iedzīvotājiem skaitītāju rādījumus nodot elektroniski. Bez iešanas uz namu pārvaldi, bez papīru rakstīšanas utt.

Lasīt tālāk...

Kopīpašniekiem jānosaka kopīpašuma lietošanas kārtība

Vai otrs kopīpašnieks drīkst pieprasīt pusi no īres (nomas) maksas, ja gribam izīrēt mums piederošo kopīpašuma daļu? Viss īpašums sastāv no divām atsevišķām mājiņām. Mēs uzcēlām jaunu māju. Otrs kopīpašnieks no pirmpirkuma tiesībām rakstiski atteicās, pircēju uz kopīpašumu nav. Otrs kopīpašnieks ļaunprātīgi pret mums atsakās savu īpašuma daļu ierakstīt zemesgrāmatā (nodoms-materiālais kaitējums mums).

Civillikuma 1067.pants nosaka: „Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.

Lasīt tālāk...

Iedzivotāji, Laiks rīkoties!

„Mēs gribētu mājā sarīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ievēlēt pilnvaroto un sākt pa jaunam veidot attiecības ar pārvaldnieku. Piemēram, būtu labi, ja ar mums apspriestu remontdarbu sarakstu, skaidrāk saskaņotu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, kurā ir daudz mums nesaprotamu pozīciju, kā arī uzaicinātu mūsu pārstāvjus uz sarunām ar mājai piesaistītā zemesgabala īpašnieku. Diemžēl mēs nekad neesam to darījuši un nezinām, kā rīkoties. Lūdzu, pastāstiet, kā organizēt kopsapulci un kā pareizi noformēt visus dokumentus!”

Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tātad tieši īpašnieki veido to centrālo štābu, kas nosaka jebkuras mājas turpmāko likteni. Un šai nolūkā mūsu „štābam” jāsper pirmais solis – jāsanāk kopā.

Skaidrojumu par kopsapulcei nepieciešamajiem dokumentiem jūs atradīsit 8.-9. lappusē, turpat lasāmi metodiskie norādījumi par kopsapulces norises kārtību. Taču sausajiem dokumentiem nepieciešami skaidrojumi, un Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko piekrita pastāstīt par mazāk zināmām grūtībām kopsapulču rīkošanā un iedzīvotāju biežāk pieļautajām kļūdām.

Lasīt tālāk...

Vēl viens cirtiens ģimenes makam

Ja dzīvojamo māju īpašnieki nebūs lēmuši citādi, tad nākamā gada 1. oktobrī tiešie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju varētu kļūt obligāti. Pa taisno maksāsim siltumpiegādes, elektrības, ūdens un kanalizācijas apgādes, atkritumu izvešanas uzņēmumiem, naudas iekasēšanā apejot starpnieku – mājas pārvaldnieku.

Pirmais un draudīgākais arguments, kuru pašlaik, likuma grozījumu apspriešanas gaitā, izspēlē – iedzīvotāji katru mēnesi par šo pakalpojumu piemaksās vairākus latus. Paredzēts, ka par likumu parlaments otrajā lasījumā varētu lemt 9. jūlija plenārsēdē, bet jau tagad argumentu kaujas sit augstu vilni.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša atklāti pasaka – ministrija nevēlas uzspiest tādas izmaiņas likumā, kuras izraisa milzu pretestību. Tāpēc līdz šim naski izskatīto grozījumu izvētīšanai pēc 9. jūlija tikšot piešķirts ilgāks laiks diskusijām un skaidrojumiem.

Lasīt tālāk...