Kā izdzīvot mazajam?

Dzīvot mazdzīvokļu mājā ir sarežģīti. Nereti tādu māju līdzīpašnieki ar grūtībām samaksā tikai par sētnieka pakalpojumiem, sakrāt naudu jaunam jumtam vai elektroinstalācijas nomaiņai viņu uztverē ir kaut kas fantastisks, nu gluži kā nopirkt ziloni. Tostarp Rīgas mazajos koka namiņos dzīvo daudzi tūkstoši ģimeņu. Kam un kā ir jāglābj šīs pussabrukušās mājas no pilnīga sabrukuma?

Glābiet, iebrūk grīda!

Redakcijā vērsās astoņu dzīvokļu mājas iemītnieki no Ezera ielas 13a. Pēc Ināras Kovaļovas teiktā, mājas sienas un konstrukcijas ir tik briesmīgā stāvoklī, ka cilvēki teju var iebrukt pagrabā. Ēka būvēta 1903. gadā un līdz šim ir kaut cik turējusies. „Bet pirms kāda laika uzņēmums Latvenergo kāpņu telpā uzstādīja savu elektrosadales skapi, un pāri visai sienai parādījās briesmīga triju centimetru plata plaisa,” stāsta mājas iedzīvotāji.

Apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks sienu no iekšpuses sastiprināja ar skavām. Konstrukcijas nostiprināšana no ārpuses netika veikta, tāpēc plaisas plešas platumā. „Pamati nosēžas, logs kāpņu telpā vairs lāgā neturas pie stenderes,” ceļ trauksmi dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Kas tas ir – mājas vecākais?

Daudzu Rīgas māju iedzīvotāji ievēl pilnvaroto personu vai pat veselu mājas padomi, tā viņi var sekmīgāk sadarboties ar nama pārvaldītāju un apsaimniekotāju. Bet, tā kā mājas vecāko darbība ir kas gluži jauns, cilvēkiem rodas ne mazums jautājumu: vai mājas vecākais viņus neapkrāps, kādas ir šīs personas pilnvaras, vai tā nepieņems mājai neizdevīgus lēmumus, kā kontrolēt šā cilvēka darbu?

Rīgā ir daudz sekmīgi strādājošu māju vecāko, taču ne jau visur vecākajiem uzreiz izdodas veiksmīgi sadarboties ar mājas iemītniekiem, jo cilvēki baidās tikt pievilti. Lūk, ko pastāstīja mūsu lasītāja Ludmila:

„Mūsu mājā Kurzemes prospektā notiek kaut kas dīvains. Viens kaimiņš ļoti vēlējās kļūt par mājas vecāko. Viņš sāka apstaigāt dzīvokļus, bet daudzi iedzīvotāji atteicās parakstīt balsošanas protokolu par mājas vecākā pilnvaru piešķiršanu šim cilvēkam. Tomēr pēc tam viņš pasludināja sevi par mājas vecāko un pat reģistrēja dzīvokļu īpašnieku biedrību, kurā bez viņa ir vēl divi vai trīs dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Ceļš jāuztur mājas iedzīvotājiem

Labdien! Esmu Naudītes pagasta Dobeles novada iedzīvotāja. Dzīvoju daudzdzīvokļu māju kvartālā. Daudzdzīvokļu māju kvartālu apsaimniekošanu līdz šim veica Dobeles novada kapitālsabiedrība SIA "Dobeles namsaimnieks". Ar 2014.gadu mana māja (Ziedugravas 2) ir nolēmusi mainīt mājas apsaimniekotāju. Pie apsaimniekotāju maiņas radās problēma, ceļa servitūta uzturēšanas izdevumi. Teritorijas plānojumā norādīts ceļa servitūts - 1/2 no piebraucamā ceļa uz manu māju, uz kaimiņu mājām. Kam šis piebraucamais ceļš ir jāuztur kārtībā un jāsedz sniega tīrīšanas izdevumi?

Sniega tīrīšanas izdevumus saistīt ar ceļa servitūtu nav pareizi. Katrai mājai ir piesaistīts funkcionālais zemesgabals, kas ir jāuztur kārtībā. Tikai šī ir situācija, ka uz funkcionālā zemesgabala, kā noprotams, atrodas koplietošanas ceļš, kam piešķirts ceļa servitūta statuss, lai šo teritorijas daļu likumīgi var lietot arī blakus māju iedzīvotāji.

Lasīt tālāk...

Būs arī autostāvvieta

Rīdziniekiem, kurus interesē māju apsaimniekošanas jautājumi, derētu aizstaigāt līdz namam Maskavas ielā 269a. Nav jau tā, ka šī piecstāvu māja būtu ideālā stāvoklī, līdz ideālam vēl tālu, bet gan nams, gan pagalms izskatās visnotaļ sakopti. Par iedzīvotāju nopietno attieksmi pret savu īpašumu liecina šķietami nenozīmīgi sīkumi: pie mājas atvesta melnzeme, visapkārt pagalmam iestādīti krūmi, pie visām ieejas durvīm noliktas atkritumu urnas, pastkastes nav jaunas, bet rūpīgi nokrāsotas.

Tieši šo māju pašvaldības namu pārvaldes iecirknī Daugava min kā paraugu citiem. Reiz tur pat ieradušies ārzemju žurnālisti. Pirms tam iedzīvotāji sarīkoja kārtējo talku, lai viss izskatītos gods godam. Bet vispār talkas te ir ikdienišķa parādība. Pēdējā reizē ne tikai grāba un slaucīja, bet arī iedēstīja puķes zem logiem.

Mēs palūdzām mājas padomes priekšsēdētāju Antoņinu Kopilovu pastāstīt, kā izdevās apvienot mājas iemītniekus. Daudzi mūsu lasītāji stāsta, ka gribētu piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet esot grūti sapulcināt kaimiņus uz kopsapulci. Pat rakstveida aptauju svarīgos jautājumos lielos daudzstāvu namos ir grūti sarīkot, bet Antoņinai Kopilovai 60 dzīvokļu mājā nez kāpēc viss notiek gludi.

Lasīt tālāk...

Vai Rīgā ir legālais rekets?

Vides reklāma ir viens no efektīvajiem mārketinga instrumentiem. To izmanto uzņēmumi, lai popularizētu savas preces un pakalpojumus, izmanto sabiedriskās organizācijas, lai paustu vēstījumu sabiedrībai, nesmādē arī politiķi pirms vēlēšanām. Daļa no vides reklāmām ir attēli un māju sienām, kas mēdz būt visai iespaidīga izmēra.

Tādējādi starp mājas īpašnieku un reklāmdevēju varētu izveidoties abpusēji izdevīgs darījums. Pirmais maksā par popularizēšanas iespēju, bet otrais saņem naudu, kuru var ieguldīt ēkas uzturēšanā, remontdarbos vai pat rekonstrukcijā. Liela daļa ēku Rīgā pieder dzīvokļu īpašniekiem, tātad ar dzīvokļa īpašnieku atļauju uz ēkas sienas var tikt izvietota vides reklāma, bet par saņemtajiem līdzekļiem, var tikt remontēts jumts, atjaunotas durvis, uzlabota kanalizācija vai veikti citi mājai svarīgi darbi.

Viss būtu labi, ja ļoti bieži pa vidu šim darījumam neatrastos apsaimniekotājs – «Rīgas Namu pārvaldnieks» (RNP). Šim apsaimniekotājam ir varena apetīte un vēlme iedzīvoties, jo no reklāmdevēja saņemtās naudas pusi tas patur sev, un ēkas vajadzībām tiek novirzīti tikai 50%. Kāpēc dzīvokļa īpašnieki nesaņemt visu maksājumu? RNP kā vienmēr aizbildinās ar lielo darbu kas viņam jāveic, lai apkalpotu minēto darījumu. Tomēr, ja iedziļināmies, tad RNP nedara gandrīz neko, tikai izmanto savas administratīvās iespējas, lai nodarbotos ar kaut ko līdzīgu legālam reketam.

Lasīt tālāk...

Rīdzinieki interesējas par naudu no reklāmām uz dzīvojamo māju sienām

Vairāki rīdzinieki, kuri dzīvo pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās ēkās, pašvaldībā interesējušies par to, kur paliek nauda, ko apsaimniekotājs iekasē par reklāmām, kas izvietotas uz dzīvojamo namu sienām.

Jautājumu Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē šodien aktualizēja arī vairāki domes deputāti.

“Pirms trim līdz pieciem gadiem, saskaņojot līgumus, uz mājām uzlika reklāmas un nāca normāla nauda. Tagad galus namu pārvaldē, cik naudas katru mēnesi iekasē par reklāmām, atrast nevar. Ja zvana uz iecirkni, tad atbilde ir tāda: “Ko tur, augšā, dara, mēs nezinām, un cik naudas tur ir, mēs arī nezinām”, situāciju raksturoja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC).

Lasīt tālāk...