Varbūt vienosimies?

Interesantu „laimes vēstuli” nesen saņēma Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Jubilejas klienti. Pārvaldnieks pieprasīja, lai dzīvokļu īpašnieki iespējami ātrāk noslēdz ar viņu jaunu līgumu, draudot, ka pretējā gadījumā nepaklausīgajiem būs par komunālajiem pakalpojumiem jāpārmaksā aptuveni 170 eiro gadā. Visam kooperatīvam šādi papildu izdevumi veidotu 200 000 eiro gadā. Pārbiedētie iedzīvotāji vaicā: vai tiešām jāraizējas par neizprotamo maksas palielinājumu?

Uzmanību, raksta priekšsēdētājs

Kooperatīva Jubilejas valdes priekšsēdētāja Anatolija Serebrjanska vēstulē ir daudz interesantu faktu. Piemēram, viņš raksta:

„No 2015. gada 1. oktobra spēkā stājas grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem katra dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas saņemt komunālos pakalpojumus – siltumu, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu, jānoslēdz ar pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi līgumi.

Iznāk, ka līgumi par komunālajiem pakalpojumiem obligāti jānoslēdz. To var izdarīt vai nu ar pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma starpniecību, vai arī tieši ar pakalpojumu sniedzējiem. Pēdējā gadījumā katrs pakalpojumu sniedzējs sūtīs iedzīvotājiem individuālus rēķinus. Dzīvokļu īpašniekiem tas nozīmē papildu izdevumus. Piemēram, uzņēmums Rīgas siltums par tiešo rēķinu administrēšanu vēlas no katra dzīvokļa saņemt 3,87 eiro mēnesī, bet Rīgas ūdens 3,19 eiro.

Papildu izdevumi katram dzīvokļa īpašniekam tādā gadījumā veidos aptuveni 170 eiro gadā.

Ja māja izvēlēsies tiešos norēķinus, pakalpojumu sniedzēji varēs atslēgt siltuma, elektrības, ūdens utt. padevi pat tādā gadījumā, ja par šiem pakalpojumiem nebūs samaksājis kaut viens dzīvokļa īpašnieks.

Varat izvēlēties! Varat maksāt 170 eiro gadā tikai par individuālo rēķinu sagatavošanu, kas visām mūsu kooperatīva mājām kopā veidos aptuveni 200 000 eiro, bet varat arī ietaupīt šos līdzekļus un izlietot tos pašu vajadzībām. Šai nolūkā tikai mājām jānoslēdz pārvaldīšanas līgums ar mūsu kooperatīvu”.

Saldo jauc ar skābo

Uzreiz gribas teikt, ka kooperatīvs jauc saldo ar skābo, proti, atsaucoties uz tiešo norēķinu ieviešanu, cenšas dzīvokļu īpašniekiem uzspiest pārvaldīšanas līgumu slēgšanu.

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā Latvijas iedzīvotāji no 2015. gada 1. oktobra patiešām varēs izvēlēties – saņemt no pārvaldnieka vienotu rēķinu par visiem komunālajiem pakalpojumiem vai arī piecus atsevišķus rēķinus no visiem pakalpojumu sniedzējiem. Taču, lai pārietu uz tiešajiem maksājumiem, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem attiecīgs lēmums.

Tas nozīmē, ka, lai saglabātu pašreizējo kārtību, kooperatīva Jubilejas dzīvokļu īpašniekiem nav jādara pilnīgi nekas! Un arī papildu izdevumi 170 eiro apmērā gadā, ar kuriem iedzīvotājus baida pārvaldnieks, viņiem tādā gadījumā nedraud.

Tālāk Anatolijs Serebrjanskis raksta, ka iedzīvotājiem vajadzēs noslēgt atsevišķu līgumu ar katru pakalpojumu sniedzēju. Tas ir pareizi, taču līgumi būs jāslēdz tikai tādā gadījumā, ja iedzīvotāji izvēlēsies tiešos norēķinus. Tostarp tie tāpat būs koplīgumi, visa māja slēgs vienu līgumu ar katru pakalpojumu sniedzēju. Tas nozīmē, ka no skraidīšanas pa iestādēm parastie iedzīvotāji būs pasargāti, pat ja dos priekšroku tiešajiem maksājumiem, jo līgumus mājas vārdā slēgs pilnvarota persona, ko ievēlēs dzīvokļu īpašnieki ar 2/3 balsu.

Vēl viens smalks gājiens: kooperatīva priekšsēdētājs tik ļoti nevēlas, lai īpašnieki pārietu uz tiešajiem norēķiniem, ka baida viņus ar pakalpojumu atslēgšanu. Proti, tikai viena cilvēka parādu dēļ bez siltuma un ūdens var palikt visa māja! Tiesa, pēc pārejas uz tiešajiem maksājumiem ar parādniekiem cīnīsies nevis pārvaldnieks, bet gan paši pakalpojumu sniedzēji. Taču līgumā ar viņiem var paredzēt pret parādniekiem vēršamos pasākumus, kā arī noteikt, cik liela parāda gadījumā visai mājai varētu draudēt pakalpojuma atslēgšana.

Kooperatīvam daļēji taisnība

Anatolija Serebrjanska vēstulē ir arī daudz derīgas informācijas. Piemēram, kooperatīvs pamatoti aicina iedzīvotājus noslēgt pārvaldīšanas līgumus. Bet kā īpašniekiem reaģēt uz tādā formā izteiktu uzaicinājumu? Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu kooperatīvs nevar tāpat vien pārvaldīt un apsaimniekot māju, tam gluži kā jebkuram citam pārvaldniekam nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par mājas nodošanu kooperatīvās sabiedrības pārvaldīšanā un pārvaldīšanas līgums. Taču Latvijā kooperatīviem šo dokumentu parasti nav. Tas nozīmē, ka šobrīd kooperatīviem nav nekāda juridiska pamatojuma māju pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Lai aizpildītu vakuumu, kooperatīvs Jubilejas izmanto izdevību un uzstāj, lai dzīvokļu īpašnieki pildītu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pantu, kur skaidri norādīts, ka ar pārvaldnieku jānoslēdz pārvaldīšanas līgums.

Dabiski, ka šāds līgums var rasties tikai dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka sarunu rezultātā. Tā nosacījumiem jābūt abpusēji izdevīgiem. Ar komunālo pakalpojumu atslēgšanas draudiem spiest iedzīvotājus slēgt viņiem neizdevīgu līgumu nedrīkst.

Ko tad, ja līguma nav?

– Ja dzīvokļu īpašnieki nenoslēgs līgumu ar kooperatīvu (vai jebkuru citu pārvaldnieku), spēkā stāsies Civillikums, kas nosaka, ka starp kooperatīvu un dzīvokļu īpašniekiem pastāv līgumattiecības de facto. Tā kā kooperatīvs sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus un saņem par to maksu, Civillikuma izpratnē tas ir pārvaldnieks. Kā tad pietrūkst kooperatīvam? Lieta tāda, ka bez kvalitatīva pārvaldīšanas līguma jebkuram pārvaldniekam iespējamas problēmas ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmumi Rīgas siltums un Rīgas ūdens taču var atteikt kooperatīvam pārslēgt līgumus par ūdens un siltuma piegādi mājām.

Pakapojumu sniedzēji jau kopš 2012. gada 1. janvāra var pieprasīt pārslēgt līgumus par pakalpojumu sniegšanu mājām. Līdz minētajam datumam visiem pārvaldniekiem bija jānoslēdz jauni pārvaldīšanas līgumi pēc Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā aprakstītajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka kooperatīvam, ko iedzīvotāji pilnvarojuši, bija pēc 2012. gada 1. janvāra jānoslēdz ar pakalpojumu sniedzējiem līgumi dzīvokļu īpašnieku, nevis paša kooperatīva vārdā.

Taču daudzi kooperatīvi un pārvaldnieki vēl joprojām nav izpildījuši šo prasību un nav saņēmuši dzīvokļu īpašnieku pilnvarojumu. Līdz ar to par pakalpojumu apmaksu atbildīgi ir nevis dzīvokļu saimnieki, bet gan pati kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai pārvaldnieks. Gadījumā, ja mājai būs iekrājies liels parāds, pakalpojumu sniedzējs nevarēs maksu par pakalpojumiem pieprasīt no iedzīvotājiem, bet būs spiests tiesāties ar pārvaldnieku. Savukārt pārvaldniekiem parasti ir ļoti mazs statūtu kapitāls un nav īpašumu, tāpēc problēmu gadījumā panākt parāda samaksu nav iespējams.

Komunālo pakalpojumu sniedzēji apzinās šos sarežģījumus, tāpēc cenšas noslēgt jaunus līgumus, saskaņā ar kuriem atbildīgi par parādiem būs paši dzīvokļu īpašnieki, nevis kooperatīvi. Taču šai nolūkā, kooperatīvam vispirmām kārtām nepieciešams pareizi sastādīts un mājas iedzīvotāju parakstīts pārvaldīšanas līgums.

Vai var atslēgt pakalpojumus?

– Principā kooperatīva Jubilejas iedzīvotājiem nav nekāda sakara ar tiešajiem norēķiniem, – uzskata Igors Trubko. – Neviens nevar dzīvokļu īpašniekiem uzspiest dārgos individuālos rēķinus, ja vien paši īpašnieki par to nav nobalsojuši kopsapulcē.

Bet atkārtošu: pakalpojumu sniedzēji var atteikt mājai komunālos pakalpojumus, ja pārvaldniekam nav atbilstoši visām Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām noslēgta mājas pārvaldīšanas līguma.

Kooperatīva Jubilejas klientiem varu ieteikt aktīvāk apspriest ar pārvaldnieku jaunā pārvaldīšanas līguma nosacījumus, jo agrāk vai vēlāk nāksies šo dokumentu parakstīt. Sarunu gaitā dzīvokļu īpašnieki var censties panākt iespējami izdevīgus līguma nosacījumus, un viņiem tas noteikti jādara! Tas ļautu šo lietu nenovilcināt līdz pēdējam brīdim, kad līgumu ūdens vai siltuma atslēgšanas draudu dēļ nāktos bez vilcināšanās parakstīt.