Esiet savu mājokļu saimnieki!

SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) ir lielākais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieks Jelgavas pilsētā. Uzkrātā pieredze un zināšanas ir palīdzējušas pārvaldei izveidot veiksmīgu un ilgnoturīgu sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem. Protams, galvenais kritērijs, pēc kura iedzīvotāji vērtē pārvaldnieka veikumu, ir mājā veikto remontdarbu daudzums un kvalitāte.

JNĪP regulāri apseko uzņēmuma apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas, tāpēc mums ir labi zināms katras mājas tehniskais stāvoklis un attiecīgi varam plānot veicamos darbus.

Gribu uzsvērt, ka situācija katrā dzīvojamajā mājā jāizvērtē kompleksi. Nereti dzīvokļu īpašnieki pat nenojauš par daudzstāvu namā veiktajiem darbiem, jo tie ārēji nav saskatāmi. Viņi galvenokārt vēlas vizuālus uzlabojumus  – izremontētas kāpņu telpas un skaistu fasādi, un pat nezina, ka ir bojāts aukstā ūdens guļvads, jo tas taču ikdienā nav redzams. Toties pārvaldniekam tas viss ir jāzina un laikus jāsaplāno nepieciešamie remonta darbi.

Lasīt tālāk...

Glābšanas biedrība

Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzina, ka dzīvokļu īpašnieku biedrību dibināšana Latvijā noris pārāk lēni: „Mums jāmaina likumi, lai atvieglotu iedzīvotāju apvienošanos.” Veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības ir patiešām svarīgi, jo to dalībnieki ne tikai pieskata mājas lietas, bet arī sniedz atbalstu kaimiņiem gluži negaidītos jautājumos.

Izremontēja dzīvokli kaimiņam invalīdam

Iedzīvotāju apvienošanās ir labs un derīgs pasākums: cilvēki no jauna sāk iepazīt cits citu un pievērst lielāku uzmanību savu tuvāko problēmām.

Mājā Sarkandaugavas ielā 5 viss sākās ar pagalma labiekārtošanu un kopīgu sniega un ledus tīrīšanu no jumta un beidzās ar remontu jauna kaimiņa invalīda dzīvoklī.

Lasīt tālāk...

Huligāni mums nav vajadzīgi!

Jelgavā, Raiņa ielā 10 dzīvokļu īpašniekiem izdevās atbrīvoties no dauzonīgiem kaimiņiem. Ar SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) juridiskās daļas palīdzību iedzīvotāji panāca, ka huligāni, kas bendēja viņiem dzīvi, tiek izlikti no dzīvokļa.

Vienu izlika, citu iemitināja

Māja Raiņa ielā 10 ir renovēta un tagad uz pārējo daudzstāvu namu fona izceļas kā Atlantijas laineris uz zvejas kuģīšu fona. Baltas sienas, akurāta autostāvvieta, pat logi visi vienādi. Un kur tad vēl jaunais jumts, izremontētās kāpņu telpas un citi labumi. Diemžēl šos labumus renovētās mājas ļaudīm neizdevās ilgi baudīt, jo vienā no dzīvokļiem iemitinājās dīvaini īrnieki.

–  Briesmīgs stāsts! – saka bijusī mājas vecākā Valentīna Mankuse. – Mokas sākās jau pirms daudziem gadiem. Vienīgajā neprivatizētajā dzīvoklī mitinājās vientuļa māte ar bērniem. Viņa jau nebija slikts cilvēks, tikai nemaksāja rēķinus.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājiem atbild galvenais namu pārvaldnieks

Šonedēļ namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ervins Straupe sarunājās ar rīdziniekiem Latvijas Radio 4 tiešajā ēterā. Arī jūsu avīzes pārstāve piedalījās raidījumā un uzdeva galvaspilsētas galvenajam namu pārvaldniekam lasītājus interesējošus jautājumus.

Uzmanību! Draud briesmas izputēt

Ja jūs līdz 2014. gada 1. janvārim neuzstādīsiet ūdens skaitītājus, nāksies maksāt par ūdens korekciju visā mājā

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 paredz jaunu ūdens korekcijas sadales kārtību. Starpība jau no 1. oktobra tiek dalīta pēc mājas dzīvokļu skaita. Bet vai tā ir taisnība, ka no jaunā gada visu korekciju vajadzēs apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, kuri nebūs uzstādījuši individuālos skaitītājus?

– Jā, tā ir taisnība, un šajā jautājumā mēs stingri ievērojam normatīvos aktus. No 1. janvāra maksu par korekciju tiešām dalīs uz dzīvokļiem bez skaitītājiem (ja tādi mājā ir, pretējā gadījumā par korekciju vienlīdzīgi maksās visi dzīvokļu īpašnieki – red.). Pirmos rēķinus tādu mājoķļu īpašnieki un īrnieki saņems jau februārī. Daudzstāvu mājās korekcija var sasniegt simtiem kubikmetru, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, var saņemt rēķinu par simtiem latu. Tas ir ļoti nepatīkami, bet likumīgi. Iesaku izmantot līdz gada beigām atlikušās divas nedēļas, lai uzstādītu skaitītājus.

Lasīt tālāk...

Vēlos kļūt par mājas vecāko!

„Esmu iegādājies dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kurā ir daudz problēmu. Es vēlētos piedalīties šo problēmu risināšanā, jo ar pašreizējo pārvaldnieku lielas cerības nesaistu. Neviens pārvaldnieks tā nerūpēsies par māju kā īpašnieks. Kā es varu kļūt par iedzīvotāju pilnvaroto personu, lai veicinātu mājas rezultatīvu apsaimniekošanu?” Dzintars Smirnovs

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:

– Iecelt par pilnvaroto personu var tikai mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Par kandidātu kopsapulcē jānobalso vismaz divām trešdaļām īpašnieku. Balsošanu var organizēt arī rakstiskas aptaujas veidā, piedāvājot mājas īpašniekiem aizpildīt aptaujas lapas. Kad paraksti savākti, jaunievēlētajam mājas pilnvarniekam jāiesniedz pārvaldniekam pareizi noformēts protokols par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

Lasīt tālāk...

Ingas Spriņģes ideja apsaimniekotāju darba pilnveidošanai

Kāpēc nepieciešams pilnveidot apsaimniekotāju darbu un kā to izdarīt?

Žurnāliste Inga Spriņģe rosina veidot mājokļu apsaimniekotāju topu, kas ļautu cilvēkiem salīdzināt apsaimniekotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti. Varētu izveidot arī vienotu rēķinu par apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā labās prakses piemēru. Šādai iniciatīvai būtu nepieciešams arī valsts iestāžu atbalsts, kopā jānāk arī pašiem apsaimniekotājiem.

Studijā ar ideju plašāk iepazīstina pati Inga Spriņģe un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Sanāmies ar Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilzi Ošu.

Lasīt tālāk...