Santehniķi par 1400 eiro izsaucāt?

Sieviete jau divus gadus nevar lietot dzīvokli, jo pārvaldnieks viņu „soda” par iepriekšējā īpašnieka parādiem

Katru dienu Latvijā izsolēs tiek pārdoti parādnieku dzīvokļi un mājas. Pircējiem tā ir lieliska iespēja iegādāties nekustamo īpašumu zem tirgus cenas. Reizēm vairāksolīšana izvēršas par īstu karu, kurā katrs izmisīgi cīnās par tiesībām sagrābt kāroto objektu. Taču par maz ir izsolē piedāvāt augstāko cenu, daudz svarīgāk ir nenopirkt dzīvokli ar nepatīkamu pārsteigumu „bagāžu”.

„Gribat ūdeni? Samaksājiet 1400 eiro...”

Mūsu lasītāju piedzīvotais ir ļoti pamācošs, jo līdzīgā situācijā var nonākt ikviens nekustamā īpašuma pircējs. Stirnu ielā Rīgā kāda dzīvokļa jaunie saimnieki jau DIVUS GADUS nevar sarīkot jurģus, jo dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu namu, atsakās dzīvoklim pieslēgt elektrību un karsto ūdeni.

Lasīt tālāk...

Dzīvoklis mans. Kas rūpēsies par visu māju?

Latvijā grib piespiest iedzīvotājus pārņemt dzīvojamo māju pārvaldīšanu! Mēģinām noskaidrot, kam un kāpēc tas vajadzīgs

Pagājuši tieši 20 gadi, kopš pieņemts likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Pietiekami ilgs laiks, lai šis nebūt ne vieglais process – dzīvojamā fonda īpašuma piederības maiņa – būtu pabeigts pilnīgi un galīgi. Vai tā ir noticis?

Ja raugāmies, ka ikviens, kurš mitinājās valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā un vēlējās par valdības izsniegtajiem privatizācijas sertifikātiem iegūt savu mājokli īpašumā, patiešām ir ticis pie sava atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamām daļām vismaz dažu tūkstošu eiro vērtībā, tad mērķis ir sasniegts. Ja ķeramies pie jautājuma saknes un atceramies, ka privatizācijas sākotnējais mērķis bija dzīvojamo māju nodošana dzīvokļu īpašnieku valdījumā, tad skaidri redzams – līdz galam neesam tikuši, un šī nepabeigtība nes līdzi problēmas, kuras vai nu izliekamies neredzam, vai nezinām, kā ar tām tikt galā.

Lasīt tālāk...

Kad mājā ieviešas „varens” kaimiņš

Jaunais dzīvokļa īpašnieks nostājies pret visu māju un liedz piekļuvi pagrabam

Rīgā, Pulkveža Brieža ielā kādas mājas iemītnieki jau pusgadu brauc mazgāties pie radiem, bet dzeramo ūdeni nes no veikala. Kā viņi mazgā traukus un lieto tualeti, pat nejautājiet. Iemesls tām komunālajām neērtībām, kas piemeklējušas šo 13 dzīvokļu namu galvaspilsētas centrā, ir kaimiņu domstarpības.

„Mēs mazgājamies pie radiem!”

Savulaik šī ēka kalpoja par noliktavu, bet jaunajos laikos tika izpirkta un rekonstruēta. Vecā šķūņa vietā, kuram pa caurumiem jumtā varēja skatīt debesis, tagad paceļas prestiža dzīvojamā māja. Daļa īpašnieku var lepoties, ka mājo divstāvu dzīvokļos. Un tieši divi šādi dzīvokļi dabū ciest no jaunā kaimiņa.

Lasīt tālāk...

Salaboja soliņu, ierīkoja žogu

Gudri cilvēki saka, ka nav ļauna bez laba. To var attiecināt uz māju Kurzemes prospektā 24. Pirms kāda laika šā piecstāvu nama pārvaldnieks pieteica maksātnespēju un nepārskaitīja adresātam iedzīvotāju par siltumu samaksāto naudu. Dzīvokļu īpašnieki atklāja, ka viņi ir līdz ausīm parādos: uzņēmums Rīgas siltums mājai izrakstīja 17 000 eiro lielu rēķinu. Taču nelaime palīdzēja cilvēkiem sasparoties, un tagad viņi ne tikai gandrīz nokārtojuši parādu, bet arī sakārtojuši teritoriju un uzlikuši žogu ap māju.

Ne vienas vien daudzdzīvokļu mājas iemītnieku sapnis ir pašiem sava norobežota teritorija, taču reti kurš zina, no kuras puses žoga ierīkošanai ķerties klāt. Mājai Kurzemes prospektā laimējās dubulti: tur ir ne tikai plašs pagalms bez servitūta ceļiem, bet arī atradās dzīvokļu īpašnieki, kas bija gatavi nodarboties ar nožogojuma ierīkošanas projektu.

Lasīt tālāk...

Bez deklarētas dzīvesvietas tu esi taurenītis!

Kāpēc vajag deklarēt dzīvesvietu un kas notiek ar cilvēkiem, kas to nav izdarījuši?

2003. gadā Latvijā tika likvidēts pieraksta institūts un tā vietā ieviesta dzīvesvietas deklarēšana. Ikviena mūsu valsts iedzīvotāja pienākums ir deklarēt savu dzīvesvietu. Šodien mēģināsim noskaidrot, kāpēc vajadzīga dzīvesvietas deklarēšana, kā to noformēt vai mainīt un  kā „izrakstīt” no sava nekustamā īpašuma personas, kas tur reāli nedzīvo.

Lasīt tālāk...

„Mums liek pārmaksāt tūkstošus eiro!”

Šķiet, daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes īpašnieki atraduši veidu, kā iespējami vairāk nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Viņi nesteidz dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt zemes nomas līgumu, bet pēc dažiem gadiem uzreiz vēršas tiesā, pieprasot nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par visiem iepriekšējiem gadiem! Tā zemes īpašnieki var no iedzīvotājiem saņemt maksimāli pieļaujamo nomas maksu un piedevām vēl uzveļ tiem visus tiesas izdevumus.

„Kā mēs kļuvām par parādniekiem?”

Tamlīdzīgā situācijā nonākuši mūsu lasītāji no mājas Struktoru ielā 15. Nelielā sešu dzīvokļu māja atrodas uz privātas zemes, un kopš 2011. gada iedzīvotājiem nav nomas līguma ar zemes īpašnieku.

Lasīt tālāk...