Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„Ikgadējās kopsapulcēs saskaņosim darbus nākamajam gadam!”

Kā katru gadu, arī šogad mūsu uzņēmums aicina dzīvokļu īpašniekus uz kopsapulcēm, kurās viņi varēs iegūt informāciju un pieņemt dažādus lēmumus māju pārvaldīšanas jautājumos. Dzīvokļu īpašnieki ir aicināti apmeklēt kopsapulces ne tikai pienākuma pēc, bet tā ir iespēja kopīgi saskaņot veicamos darbus nākamajam gadam un atskatīties uz iepriekšējā gadā paveikto. Ikgadējais kopsapulču cikls sāksies marta sākumā.

Jeļena Baranovska, SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde ēku ekspluatācijas daļas vadītāja

Kāpēc iet uz kopsapulci?

Mēs aicinām dzīvokļu īpašniekus būt ieinteresētiem savas daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanā un uzturēšanā. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces visās daudzdzīvokļu mājās tiek organizētas pēc vienota principa, un darba kārtībā iekļauti četri galvenie jautājumi:

Lasīt tālāk...

Juris Vidžis: „Panākumu ķīla – zinoši dzīvokļu īpašnieki!”

Kā piedalīties mājas pārvaldīšanā? Vai 2016. gadā celsies pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa? Kam jāglābj mazās mājas? Atbild uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde vadītājs!

Uzņēmums Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) aprūpē lielu saimniecību – 415 dzīvojamās mājas, 14 600 dzīvokļu. Šogad namu pārvaldniekam aprit 18 gadu. Jaunekļa vecums, taču šajos gados uzkrāta milzu pieredze un paveikti tādi darbi, ka JNĪP vārds aizskanējis tālu pāri robežām, un uzņēmuma vadītājs Juris Vidžis ievēlēts par Starptautiskās nekustamā īpašuma menedžmenta asociācijas valdes locekli. Šodien viņš stāsta par visu, kas interesē un satrauc dzīvokļu īpašniekus Jelgavā.

Joprojām vajadzīgi lieli namu pārvaldnieki

Juris Vidžis nenogurstoši atkārto, ka JNĪP galvenais mērķis ir apmierināti klienti. Bet klients var būt apmierināts tikai tad, ja viņam ir informācija par mājā notiekošo un zināšanas, kas palīdz viņam pašam piedalīties mājas pārvaldīšanā.

Lasīt tālāk...

Divas mājas, divi dažādi likteņi

Stāsts par to, cik svarīgi ir atrast labu pārvaldnieku un pašiem piedalīties mājas pārvaldīšanā!

Gribu pastāstīt ko tādu, kas varētu likties interesants visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pie mums Jūrmalā ir divas vienādas mazģimeņu projekta daudzstāvu mājas. Par vienu gādā bijušais pašvaldības uzņēmums Jūrmalas namsaimnieks, otrā dzīvokļu īpašnieki nodibinājuši biedrību un paši kontrolē pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesu. Mājas ir ļoti atšķirīgā stāvoklī.

Mājā Skolas ielā 69B pirms trim gadiem nodibināja dzīvokļu īpašnieku biedrību. Tās vadība tika uzticēta sievietei, kurai nebija speciālās izglītības, bet bija vēlēšanās uzlabot dzīvi mājā. Un trijos gados jaunā pārvaldniece iedzīvotāju labā izdarījusi daudz vairāk, nekā bijis pa spēkam uzņēmumam Jūrmalas namsaimnieks ar visiem tā speciālistiem.

Lasīt tālāk...

Četri jautājumi par apsaimniekošanu

„Mani jau sen nodarbina četri ar dzīvokļa īpašumu saistīti jautājumi. Domāju, ka arī citus jūsu avīzes lasītājus varētu interesēt atbildes uz tiem.

Pirmais jautājums. Kāpēc namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks izraksta mums rēķinu par ūdens korekciju? Mēs akurāti maksājam atbilstoši dzīvoklī uzstādīto skaitītāju rādījumiem. Kāpēc mums jāmaksā par lieku ūdeni?

Otrais jautājums. Kāpēc kāpj apkures cena? Ziņās stāstīja, ka siltumenerģijas cena ir pazeminājusies. Nosauca pat tarifu – 0,47 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru, bet no mums iekasē citu summu. Novembrī bija jāmaksā 0,64354 eiro, decembrī vēl vairāk – 0,71675, lai gan laiks bija silts. Kur radušies tādi tarifi?

Lasīt tālāk...

Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Pagājušajos 25 gados, ik gadu maksājot 7,5% no zemes kadastrālās vērtības, mūsu namiem piesaistītā zeme jau sen ir vairāk nekā de facto izpirkta!

Analītiskais TV raidījums De facto skāra sen sasāpējušu un smagu tēmu – tā dēvēto “zemes piespiedu nomu” pilsētās. Raidījumā “Ietekmīgākie zemes iznomātāji – maksātnespējas administratori” izskanēja šādas, manuprāt, svarīgākās tēzes:

■ Zemi, kas piesaistīta daudzām Rīgas dzīvojamajām mājām, it sevišķi jaunbūvētajos pilsētas rajonos, pārvalda maksātnespējas administratori, kuri šim nolūkam organizējušies uzņēmumos Pilsētas zemes dienests, Reversed un Zemes īpašnieku ģilde;

Lasīt tālāk...

Grūs vai negrūs – tāds ir jautājums

Būve ir sarežģīts organisms, kas, gluži kā cilvēks, jūtas slikti, slimo un ātrāk vai vēlāk noveco. Tieši tāpēc, lai iespējami pagarinātu ēkas mūžu, tai laikus ir nepieciešama profilakse un „ārstēšana”. Lielākā daļa rīdzinieku mīt laikā no 1961. līdz 1990.gadam būvētos mājokļos, kad plaši tika izvērsta dzīvojamo ēku būvniecība, izmantojot tipveida projektus un saliekamās dzelzsbetona paneļu konstrukcijas. Paneļi jauno mikrorajonu celtniecībai tika ražoti, kā izrādās, triecientempā, līdz galam neievērojot tehnoloģiju, bet ēku drošas ekspluatācijas resursi caurmērā ir līdzvērtīgi 35 līdz 40 gadiem. Cik ļoti par savu drošību ir jāsatraucas padomju laikā celto paneļu māju iedzīvotājiem?

Nesen izskanējušas bažas par sērijveida dzīvojamo namu tehnisko stāvokli un rosinājumi meklēt resursus ēku renovācijai arī pēc tam, kad tiks apgūts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Atskats vēsturē

Tā ir sena tradīcija, ka tieši galvaspilsētās tiek būvētas vērienīgākās ēkas un praksē izmēģināti jauni celtniecības paņēmieni. Tas ir attiecināms arī uz Rīgu, tostarp dzīvojamo rajonu apbūvi.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!