Sūdzība
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Oktobris 2012
„Dzīvojam Rīgā, Valdeķu ielā 54/4, un vēlamies noskaidrot, kāds pamatojums ir mums atsūtītajam gada pārrēķinam par atkritumu izvešanu. Septembra rēķinos ieraudzījām papildu maksu par atkritumu izvešanu – vidēji 10 latu katram dzīvoklim. Mūsu meistare namu pārvaldē paziņoja: „Mums ir tiesības veikt pārrēķinu par... pēdējiem 10 gadiem!” Bet iemeslu, kāpēc veikts pārrēķins, tā arī nepaskaidroja.
Esam noraizējušies: ja nu nākamajā mēnesī piepeši saņemam kvītis ar pārrēķinu par iepriekšējiem gadiem?”
Atbild Rīgas domes preses dienesta vadītāja Anna Kononova:
– Mums izdevās noskaidrot pārrēķina iemeslu. Izrādās, mājas iemītnieki par atkritumu izvešanu visu laiku maksājuši fiksētu cenu – 0,78 latus par vienu cilvēku. Taču SIA L&T, ar kuru RNP ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, namu pārvaldei izraksta rēķinus par faktiski izvesto atkritumu apjomu.
Piecdesmit pakalpojumu vienā iepakojumā
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 17 Oktobris 2012
Rīgā, Brīvības ielā 49/53 durvis vēris Rīgas pašvaldības klientu apkalpošanas centrs. Tagad vienuviet un vienlaikus iespējams nodot skaitītāju rādījumus, iesniegt sūdzību par pārvaldnieku, noskaidrot, kad jūsu mājai pieslēgs apkuri.
Rīgas domes klientu centri ik gadus apkalpo aptuveni 70 tūkstošus iedzīvotāju. Nelaime tikai tā, ka līdz šim dažādu pašvaldības uzņēmumu centri bija izmētāti pa visu pilsētu. Tagad Brīvības ielā 49/53 zem viena jumta darbu sākuši SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Rīgas ūdens un AS Rīgas siltums speciālisti. Atradusies vieta arī transporta uzņēmuma SIA Rīgas satiksme pārstāvjiem.
Turpmāk daudzus jautājumus būs iespējams atrisināt bez garas staigāšanas pa kabinetiem, jo visu minēto uzņēmumu speciālisti sēdēs plecs pie pleca, varēs cits no cita iegūt vajadzīgo informāciju un bez liekas kavēšanās pieņemt kopīgu lēmumu.
Bīstamos balonus – lūžņos!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 17 Oktobris 2012
Latvijā samilzusi gāzes balonu problēma: visi mums tik ierastie sarkanie baloni, kas apritē nākuši līdz 2003. gada 1. jūlijam, atzīti par drošības prasībām neatbilstošiem. ES prasība ir pārbaudīt to atbilstību Eiropas normatīviem, bet vēl labāk – izņemt no apgrozības.
Izrādās, ka lielākā daļa gāzes balonu, ko lieto simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izgatavoti vēl Padomju Savienībā. Skaidrs, ka tiem nav marķējuma П (pī). Eiropa pieprasa tos nomainīt.
Taču vienlaikus izņemt no aprites visus 50 litru gāzes balonus Latvijā būtu dārgi un apgrūtinoši, tāpēc Ekonomikas ministrija ieteikusi pagarināt to lietošanas laiku līdz 2014. gadam, 2013. gadā vecos balonus pakāpeniski izņemot no aprites.
Salaspilī atkal salst
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 17 Oktobris 2012
Salaspilī atkal sācies apkures karš. Vietējais uzņēmums Salaspils siltums draud atstāt bez apkures piecas mājas, kurām ir lieli parādi. Iedzīvotāji iebilst: parādi ir manāmi uzpūsti un attiecas uz iepriekšējo apsaimniekotāju.
Sēdēt bez siltuma oktobra vidū ir liels pārbaudījums. Taču iedzīvotāji joprojām cer uz taisnīgu risinājumu. Vjačeslavs Troškovs, kurš pārstāv māju Enerģētiķu ielā 7, šādi apraksta notiekošo:
– Situācija ir vienkārša un atrisināma. Nesaprotu, kāpēc Salaspils siltums visu tā sarežģī! Mūsu iepriekšējais apsaimniekotājs uzņēmums Enerģētiķis-33 sniedza mums pakalpojumus no 2006. gada līdz 2011. gada decembrim. Pēc tam saņēmām no siltuma piegādātāja informāciju, ka mājai ir milzīgs parāds – 32 tūkstoši latu. Arī pagājušajā ziemā mūs solīja atstāt bez apkures, bet māja atrada jaunu apsaimniekotāju un enerģiski sāka darboties.
Pie sliekšņa – grozījumi zemes likumā
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 17 Oktobris 2012
Tieslietu ministrija valdības uzdevumā sagatavojusi grozījumus likumos, kas noregulēs zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku attiecības. Paredzams, ka jau 2013. gadā zemes piespiedu nomas maksa varētu ievērojami samazināties.
Oktobra sākumā grozījumu projektu Tieslietu ministrija nodeva Ministru kabinetam. Valdība pilnībā to akceptēja. Šajās dienās dokumentu sāk izskatīt Saeimas attiecīgā komisija.
Īsumā par to, kas mūs gaida. Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pašreizējā variantā teikts, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti jānoslēdz zemes nomas līgums ar mājai piesaistītās zemes īpašnieku. Nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties, ja vienoties nav izdevies, maksu nosaka tiesas ceļā 6% apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā.
Vai iespējams atstrādāt parādu?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 17 Oktobris 2012
„Mēs esam mājā nodibinājuši biedrību un pārņēmuši pārvaldīšanu. Visi dokumenti jau nodoti izskatīšanai Rīgas domē. Bet mājā ir parādnieks (2000 latu). Tā kā biedrībai jebkurā gadījumā būs vajadzīgs sētnieks, gribam uzzināt, vai varam likt parādniekam piespiedu kārtā (tiesas ceļā) atstrādāt šo naudu?”
Dzīvokļu īpašnieku biedrība domā pareizi: nekas mājā nedrīkst iet zudumā, ja ir kaut mazākā iespēja parādu atgūt, kaut vai bartera veidā, tā ir jāizmanto.
Bet paraudzīsimies, ko par to saka likumi. Mainoties nama pārvaldītājam, dzīvokļa īpašnieks, kas nav samaksājis rēķinus, formāli paliek parādā iepriekšējam pārvaldniekam, un tam arī noteiktajā kārtībā jāvēršas ar prasību tiesā.
Kas var pārvaldīt māju?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 17 Oktobris 2012
„Mūsu māja grib atteikties no pašreizējā pārvaldnieka. Līgumu ar viņu parakstījusi tikai daļa iedzīvotāju. Tagad mēs vēlamies paši pārvaldīt māju. Sakiet, lūdzu, kā mums vajadzētu rīkoties šajā situācijā. Agrāk cilvēkiem palīdzēja aģentūra Rīgas mājoklis. Kas tagad ar to nodarbojas, kur mums vērsties?
Ja vairāk nekā 51% dzīvokļu īpašnieku nobalsos par to, lai mēs paši patstāvīgi pārvaldītu māju, vai par pārvaldnieku var kļūt jebkurš īpašnieku kopības izraudzīts cilvēks, vai arī pirms tam mūsu pilnvarotajai personai jābeidz speciāli kursi?
Gribētos zināt, kā soli pa solim rīkoties šādā situācijā.
Ar cieņu, Oksana”