Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Nosmacēs ar nodokli

Finanšu ministrs Einars Repše ir vaļsirdīgi atzinis: 2010. gadā Latvijai klāsies vēl grūtāk nekā patlaban. Budžeta josta tiks savilkta iespējami cieši. Tas vajadzīgs, lai valsts izkļūtu no kredītatkarības. Pamēģināsim izlasīt šo vēstījumu starp rindiņām. Sarežģītā situācijā valdība ne tikai samazina izdevumus, bet arī meklē jaunus ienākumu avotus. Tātad Latviju gaida jauni nodokļi.

Un tā arī ir. Finanšu ministrija paudusi vēlmi no 2010. gada 1. janvāra Latvijā ieviest nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamo platību. Tāda esot Starptautiskā Valūtas fonda prasība. Paredzams, ka ar nodokli apliks par 40 kvadrātmetriem lielākus dzīvokļus un mājas, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Nodokļa likme būs 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Lasīt tālāk...

Politiķu solījumi

Līdz pašvaldību vēlēšanām palikusi nedēļa. Aptuveni ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku vēl nav izlēmusi, kurai partijai dot priekšroku. Tas notiek tāpēc, ka politiķi nemitīgi jauc cilvēkiem galvu. Konkrētu programmu vietā daudzas partijas nāk klajā ar miglainiem solījumiem: „Uzlabosim... Nodrošināsim... Izskatīsim un palīdzēsim...”

Mēs centāmies noskaidrot uz iekļūšanu Rīgas domē pretendējošo politiķu plānus. Varbūt mēra amata kandidātu racionālie priekšlikumi, ko mums izdevās atrast puķainajās partiju programmās, palīdzēs jums izdarīt pareizo izvēli.

Lasīt tālāk...

Politiķi neskopojas ar solījumiem

Partijas sākušas priekšvēlēšanu cīņu par vietām pašvaldībās. Tūkstošiem deputātu kandidātu sola cilvēkiem gaišu nākotni. Kas slēpjas aiz politiķu runām? Mēs centāmies to noskaidrot, izpētot lielāko partiju programmas.

Šķiet, daudzas partijas vēlēšanām gatavojas bez liekas centības. To mājas lapās nav konkrētu programmu, sarakstu līderu runas ir izplūdušas un neskaidras. Dažkārt, izlasot kāda politiķa garu jo garu interviju, saproti, ka visu varēja ietilpināt vienā īsā teikumā: „Balsojiet par mums, un viss būs labi!”

Šķiet, arī 2009. gadā Latvijas iedzīvotāji balsos, vadoties pēc visdažādākajiem apsvērumiem, tikai ne konkrētām kandidātu programmām. Skaidrs rīcības plāns ir varbūt kādām divām trim partijām. Pārējās izdara spiedienu uz vēlētāju nacionālajām vai citām jūtām.

Lasīt tālāk...

Vēlēšanas 2009: jaunie spēles noteikumi

Tuvojas kārtējās vēlēšanas, šoreiz pašvaldību. Jo tās tuvāk, jo vairāk laikrakstus un televīzijas kanālus piepilda tautas aizstāvju un tēvijas glābēju runas. Pār ļaužu galvām gāžas solījumu un atmaskojumu gūzma, salkani deputātu kandidātu dzīves gaitu apraksti. Labējie pret kreisajiem. Visi kaut ko sola. Galvā pilnīgas jukas: kam ticēt? Par ko balsot? Un vai vispār iet uz vēlēšanām?

Mazliet viest skaidrību priekšvēlēšanu situācijā lūdzām pazīstamus Latvijas ekspertus – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Runci un politologu Kristianu Rozenvaldu.

Viss sajaucies partiju programmās

– Kāpēc Latvijā politiķus iedala labējos un kreisos? Vai mums ir arī tā dēvētie centristi?

– Īstu labējo un kreiso Latvijā nekad nav bijis, – uzskata Kristians Rozenvalds. – Ir bijusi tikai ne visai gudra sadalīšanās starp latviešiem un krieviem. Sākumā šķita, ka kreisie politiķi vienmēr ir krievi, labējie – latvieši. Tas bija sen, bet deviņdesmito gadu situācijas atbalsis jūtamas vēl aizvien. Un tieši šobrīd jautājums par to, kas īsti ir labējie un kreisie, Latvijā kļūst ļoti aktuāls.

Lasīt tālāk...

Hipotēkas parādniekiem pasniegs roku?

Rīgas dome teju teju pieņems noteikumus par atbalstu mazturīgām ģimenēm, kuras paņēmušas hipotekāro kredītu. Nodoms labs, bet tā īstenošana pagaidām šķiet apšaubāma!

Domes Sociālo jautājumu komiteja caurlūkojusi noteikumu projektu par atbalstu ģimenēm, kuras nespēj atmaksāt hipotekāro aizdevumu. Dokumentā norādīts, kas var pretendēt uz pašvaldības pabalstu. Tās ir ģimenes, kuras ņēmušas tikai vienu kredītu un mājo tieši uz parāda pirktajā dzīvoklī. Ģimenei, protams, jābūt piešķirtam mazturīgā statusam.

Lasīt tālāk...

Latvijas energoauditori apvienojas

9. aprīlī oficiāli sāka darboties Latvijas Energoauditoru asociācija. Kā saka, nepagāja ne astoņi gadi... Tieši tik daudz laika, pēc jaunās organizācijas vadītāja Gata Žoglas teiktā, ir aizritējis kopš dienas, kad mūsu valstī tika veikts pirmais energoaudits.

Ar Gati Žoglu izdevās tikties pirms nozīmīga notikuma: tika pasniegti diplomi pirmo energoauditoru kursu beidzējiem. Sertifikātus saņēma četri speciālisti.

Latvijā – 20 auditorkompāniju

– Līdz šim Latvijā nebija organizācijas, kas kontrolētu energoauditoru darbību, – apsteidzot mūsu jautājumu, paskaidroja Gatis. – Bija atsevišķas personas, kas šo darbu pildīja pēc savas izpratnes. Skaidrs, ka kopumā pakalpojuma kvalitāte no tā cieta. Mēs apvienojāmies tieši ar nolūku celt energoaudita kvalitāti.

Lasīt tālāk...

Bedrēm naudas nav

Kvartālu iekšējo ceļu stāvoklis Rīgā ir vienkārši atbaidošs. Bet krīze atņēmusi rīdziniekiem pēdējo cerību, ka pašvaldība tomēr salāpīs bedres mūsu pagalmos. Šobrīd galvaspilsētai nav ko domāt par pagalmiem. RD Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods pavēstīja, ka departamenta budžets samazināts par 48%. Naudas pietiks tikai pašiem neatliekamākajiem darbiem, no kuriem atkarīga satiksmes drošība.

Finansējumu asfalta seguma remontam Rīgā vispirms apcirpa valdība – pagājušajā gadā tā Rīgai šim nolūkam piešķīra 15,3 miljonus latu, šogad – tieši uz pusi mazāk. Divreiz mazāk naudas galvaspilsēta saņems arī no ES fondiem, no kuriem pagājušajā gadā ceļiem atvēlēja veselus 32 miljonus latu. „Mums tagad ir divreiz mazāk naudas rajona nozīmes ceļu uzturēšanai,” atklāja Strods.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!