Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Lietpratēji no Irbest

Pēdējā laikā zinātne spērusi lielu soli uz priekšu. Cilvēki ir izdomājuši aparātu, kas pasauli rāda infrasarkanā starojuma formātā. Sarkanā zona – vairāk siltuma, violetā zona – auksts objekts. Jauno aparātu nosauca par termovizoru un sāka izmantot daudzās jomās, sākot no veterinārijas un beidzot ar mūsu visuma starojuma izpēti. Pēc tam termovizorus savā arsenālā ņēma speciālisti, kas pārbauda mūsu mājokļu stāvokli. Jūs droši vien esat redzējuši krāsainus māju attēlus, kuros skaidri redzams, pa kurām spraugām no dzīvokļiem bēg siltums.

Bet Andrejs Nitijevskis, kas vada firmu Irbest, kura jau vairāk nekā trīs gadus nodarbojas ar termogrāfiju, uzskata, ka termovizorus var un vajag lietot daudz plašāk. „Aparāts rāda, kādā stāvoklī ir caurules, palīdz atklāt ēku iekšējos celtniecības defektus un glābj mājas no ugunsgrēkiem,” saka Andrejs. Palūdzām viņu sīkāk pastāstīt, kādu labumu var dot termogrāfiskā apsekošana.

Lasīt tālāk ...

Logi palīdz taupīt

Atis JUMIĶIS,
firmas Rehau tehniskais konsultants

Ar ko sākt mājas siltināšanu – ar sienām vai logu nomaiņu? Pastāv uzskats, ka jaunu stikla pakešu logu ielikšana ir vienkāršs un ekonomisks paņēmiens, kā saglabāt daļu siltuma. Tā ir, taču atļaušos piebilst, ka sadalīt renovāciju trijos posmos nav izdevīgi. Logi un sienas energoefektivitātei vislabāk „strādā” kopā.

Kvalitatīvu logu lomu mājas siltināšanā nav grūti pierādīt ar skaitļiem. Caur veciem koka logiem izplūst 30–40% no tā siltuma, ko kopumā zaudē mūsu mājokļi. Ko darīt – vai mainīt logus? Jā. Bet mainīt ar prātu. Energoefektivitāte jauniem stikla pakešu logiem mēdz būt dažāda. To raksturo divi galvenie rādītāji. Pirmais – siltumvadītspēja, otrais – spēja laist cauri gaisu.

Par siltumvadītspēju teikšu pavisam īsi: jaunākās paaudzes stikla paketēm tā ir trīs četras reizes zemāka nekā vecajiem logiem. Iedomājieties, cik daudz siltuma varam saglabāt! Kas attiecas uz gaisu, te runa ir par mūsu rāmju hermētiskumu. Aprēķināts, ka caur spraugām daudzus gadus kalpojušajos padomju laika logos katru stundu izplūst līdz 10 kubikmetriem siltā gaisa. Jaunajām stikla paketēm šis rādītājs ir aptuveni 100 reižu zemāks.

Lasīt tālāk ...

Atstāsim zagļus ar garu degunu!

Pēdējos mēnešus Rīgā ir nemierīgi. Aug zādzību skaits, un Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis atzīst, ka pret īpašumu vērstu noziegumu būs aizvien vairāk. „Noziedznieki biežāk pārkāps likumu, lai iegūtu lielas materiālās vērtības vai skaidru naudu,” saka ģenerālis. Kā rīdziniekiem pasargāt savu mantu šajā grūtajā laikā? Viens no variantiem – uzstādīt domofonu.

Mūsu deviņstāvu mājā gan nekāda domofona nav. Durvīm tikai uzstādīta koda atslēga, ko var atvērt, piedodiet, ar triju pirkstu kombināciju. Taču pat tik primitīvs mehānisms gluži labi pasargā kāpņu telpu no nepiederošām personām. Agrāk tur pastāvīgi lasījās kopā aizdomīgas kompānijas, pēc koda atslēgas uzlikšanas kāpnēs kļuvis daudz klusāk (ja nu vienīgi kaimiņi iziet uzsmēķēt un, sastapušies pie loga, skaļi pastrīdas par politiku).

Lasīt tālāk ...

Iemitini zivtiņas tualetē!

Visas pasaules zinātnieki lauza galvu, kā vienkāršot dzīvi mūsdienu cilvēkam. Šai nolūkā viņi izgudro krāsas, kas silda, un veselas mājas, kas spēj lasīt saimnieka domas. Šodien – par dažiem vajadzīgiem vai tikai uzjautrinošiem izgudrojumiem.

Izgudrota vislētākā māja

Vācijas pilsētas Veimāras universitātē izstrādāts „universālas pasaules mājas” projekts. Tāda 36 kvadrātmetru mājokļa cena ir nepilni pieci tūkstoši dolāru. Projekts radīts tam, lai palīdzētu pilsētu graustu iemītniekiem.

Mājas niecīgo pašizmaksu nodrošina jaunais būvmateriāls – ar sveķiem piesūcināts... parastais papīrs. Paneļi pēc savām īpašībām ir tuvi aviācijas konstrukciju materiāliem. Tie ir lēti, praktiski, droši ekspluatācijā un ekoloģiski tīri. No šāda materiāla būvētu māju izgudrojuma patents pieder kādai Šveices kompānijai.

Lasīt tālāk ...

Ģeninserviss: «Garant ējam iedzīvotājiem trīskāršu ekonomiju!»

Nesen Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra Mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktore Irisa Simanoviča paziņoja, ka pagaidām iebilst pret namu fasāžu siltināšanu Latvijā. „Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunākajām prasībām būvmateriāliem, ko izmanto māju siltumizolācijai, kalpošanas laiks nedrīkst būt mazāks par 40 gadiem,” viņa paskaidroja. „Man personiski tādi materiāli pagaidām nav zināmi.” Patiešām, putuplasts un akmens vate nevainojami kalpo labi ja desmit gadus.

Tehnoloģija nākusi no Krievijas

Ar mūsu avīzi sazinājās firmas ĢenInServiss vadītājs Andrejs Fogelis un paziņoja, ka ES normām atbilstošs siltinātājs valstī tomēr ir: „Tāds ir mūsu materiāls KRITERM, kas būtībā tepat Latvijā ir radīts un patentēts”. Pēc tāda paziņojuma mēs nevarējām nesatikties ar noslēpumainā KRITERM izgudrotājiem.

Lasīt tālāk ...

Sākam taupīt «zaļi»!

Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām komunālo pakalpojumu tarifu ievērojamu celšanos. Teju jau likās, ka sabiedrība sāks dumpoties, taču Latvija samierinājās ar jaunajām cenām. Nu jau ir par vēlu ko apstrīdēt, tagad jādomā, kā taupīt siltumu un ūdeni, lai pēc kārtējā komunālo pakalpojumu rēķina samaksāšanas nebankrotētu. Dabas aizsardzības aktīvisti no organizācijas Greenpeace ar mūsu avīzes starpniecību atgādina Latvijas iedzīvotājiem vienkāršus, bet efektīvus taupības paņēmienus. Šie padomi palīdzēs jums saglabāt gan naudu, gan apkārtējo vidi.

Lasīt tālāk ...

Ceļš uz ekonomiju ved … arī caur Rehau logiem

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji ir spiesti sākt domāt par mājokļu renovāciju. Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas prasības attiecībā uz ēku siltināšanu, un mums agrāk vai vēlāk nāksies tās pildīt. Labākā situācijā ir tie īpašnieki, kas savu mājokļu renovāciju sāka jau pirms vairākiem gadiem: viņi saņēma bankas kredītus, labiekārtoja mājas un tagad var priecāties par sava darba augļiem. Pārējiem ir sarežģītāk. No vienas puses, krīze ir iedragājusi mūsu maksātspēju, no otras, siltuma tarifi ceļas un pastāvīgi tur mūs spriedzē, atkal un atkal liekot domāt par mājas renovāciju. Kā vienu no variantiem daudzi iedzīvotāji šobrīd izvēlas mājokļa daļēju siltināšanu. Taupīšana sākas no jumta, durvīm un logiem.

Nesen speciālisti no starptautiskās kompānijas REHAU pārstāvniecības Latvijā nolēma rast atbildi uz mūžīgo jautājumu, vai jaunie plastikāta logi palīdz ietaupīt siltumu.  Viņu veiktie aprēķini liecina, ka pat caur visvienkāršākajiem plastikāta logiem ar siltumu labi izolējošām stikla paketēm izplūst par 63% mazāk siltuma nekā caur vecajiem logiem ar koka rāmjiem.

Lasīt tālāk ...

Numuru arhīvs: spied un lasi!