Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Ārstēties ar āboliem!

Ābols pamatoti tiek uzskatīts par pašu vērtīgāko augli. Protams, arī citi augļi satur daudz derīgu vielu, bet tieši ābolos ir visveiksmīgākā derīgo elementu kombinācija.

Ne velti angļi saka: „An apple a day keeps the doctor away” (viens ābols dienā, un ārsts nav vajadzīgs).

Arheologi apgalvo, ka pat alu cilvēki uzturā ir lietojuši ābolus. Plīnijs Vecākais apraksta 23 ābolu šķirnes, kas bijušas pazīstamas Romā. Pateicoties romiešu karavīriem, āboli pārceļoja uz Eiropu, un tagad tas ir viens no iecienītākajiem un pieejamākajiem augļiem.

Āboli satur C vitamīnu, kas stiprina organisma imūnsistēmu. Par imunitātes vājināšanos liecina, piemēram, nosliece uz apaukstēšanās slimībām un vīrusu infekcijām. Āboli satur arī flavonoīdus, kas ir labi antioksidanti. Āboli kavē sirds un asinsvadu slimību attīstību.

Āboli ir produkts, kas satur pavisam nedaudz kaloriju: vidēja lieluma ābols nesatur vairāk par 70–100 kalorijām. Organisms prasa gabaliņu šokolādes vai kādu citu saldumu? Apēdiet ābolu, tā jūs ar minimālu kaloriju daudzumu apmierināsiet organisma prasību pēc cukura. Ābolu regulāra lietošana uzturā samazina iespējamos audzēju riskus.

Ābolos esošajiem fenoliem ir divkārša iedarbība uz holesterīna līmeni asinīs – tie reizē samazina tā dēvētā „sliktā” holesterīna daudzumu un paaugstina „labā” līmeni.

Ābolu sula neitralizē mutes dobuma baktērijas, kuras veicina zobu emaljas un zobu struktūras bojāšanos. Tāpēc nekautrējieties pēc katras ēšanas reizes iztīrīt zobus un/vai apēst garšīgu ābolu.

Ābolos sastopamie fitonutrienti ir labs profilakses līdzeklis pret tādām galvas smadzeņu neiroģeneratīvajām slimībām, kā Pārkinsona slimība un Alcheimera slimība.

Veselas plaušas – tas ir tik vienkārši! Notingemas zinātniskās pētniecības institūtā veiktie pētījumi liecina, ka, ik dienas apēdot piecus ābolus, mēs varam samazināt risku saslimt ar respiratoriskajām slimībām (tai skaitā astmu).

  • Āboli satur pektīnvielas, kuras kavē kaitīgo mikroorganismu attīstību zarnu traktā, normalizē gremošanas procesu, veicina holesterīna izvadīšanu no organisma.
  • Ābolu ārstniecisko iedarbību kolītu un citu zarnu trakta slimību gadījumā nodrošina ne tikai tajos esošās pektīnvielas, bet arī fitoncīdi.
  • Āboliem piemīt organismu stiprinoša iedarbība, tāpēc tos iesaka novājinātiem cilvēkiem, kas pārcietuši smagu slimību.
  • Sirds un asinsvadu sistēmas un nieru slimību gadījumā, kā arī tad, ja ir liekais svars, ieteicams sistemātiski vienu divas reizes nedēļā rīkot atslodzes dienas (1,5–2 kg nomizotu ābolu dienā).
  • „Ābolu dienas” ir ļoti ieteicamas arī saspringta garīgā darba darītājiem.
  • terosklerozes, hipertoniskās slimības gadījumā vēlams pastāvīgi uzturā lietot ābolus.
  • Ābolus un ābolu sulu iesaka lietot nieru, aknu, urīnpūšļa, nierakmeņu un artrīta slimniekiem.
  • Akūta un hroniska nefrīta gadījumā ieteicams lietot gan svaigus ābolus, gan ābolu ķīseli, ceptus ābolus, ābolu salātus.
  • Kolīta gadījumā, ja to pavada caureja, lieti noderēs gatavi un saldi sarīvēti āboli un ābolu sula ar augļu mīkstumu, savukārt pret aizcietējumu līdzēs viens divi svaigi vai cepti skābi āboli tukšā dūšā (šķiedrvielas un organiskās skābes veicina zarnu peristaltiku).
  • Āboli ir bagāti ar kālija sāļiem un tanīnu, tiem piemīt urīndzenoša iedarbība un tie aizkavē urīnskābes veidošanos, tāpēc ieteicami kā profilaktisks ārstniecības līdzeklis podagras un urīnceļu akmeņu slimniekiem.
  • Āboli ir labs līdzeklis pret tūsku.
  • Apaukstēšanās slimību, klepus un aizsmakuma gadījumā lieto ābeles lapu uzlējumu: 1 ēdamkaroti sasmalcinātu sausu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 20 minūtes ievilkties un dzer 1/3 glāzes 4–5 reizes dienā.
  • Diabēta slimniekiem ieteicamas ābolu šķirnes, kas satur maz cukura un daudz C vitamīna.
  • Cilvēkiem ar lieko svaru derīgs būs sulu maisījums: 100 g ābolu sulas, 50 g meloņu, 1 tējkarote tomātu un 2 ēdamkarotes citronu sulas.
  • 3–4 tasītes siltas ābolu tējas dienā ieteicams urīnceļu akmeņu, podagras, reimatisma, klepus, aizsmakuma, kolītu gadījumā. Trīs nemizotus sagrieztus vidēja lieluma ābolus aplej ar litru ūdens un 10 minūtes vāra uz nelielas uguns. Pēc garšas pievieno cukuru un citronu.

Uzmanību!

Hiperacida gastrīta, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas un žultsvadu hipertoniskā tipa diskinēzijas gadījumā ieteicami saldo šķirņu āboli, savukārt hipoacida gastrīta, spastiska kolīta, žultsvadu hipokinētiskā tipa diskinēzijas gadījumā jālieto skābo šķirņu āboli.

Numuru arhīvs: spied un lasi!