Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kā dalīt naudu ar vīru?

Gudrie jau sen ir teikuši, ka „mīlestība ir jūtu okeāns, ko no visām pusēm ielenc izdevumi”. Kādreiz tu sapņoji par vīru, kurš tev dāvās miljoniem sārtu rožu un vadās pa restorāniem, bet patiesajā dzīvē tavs mīļotais vai nu nevar, vai nevēlas pastāvīgi to darīt. Ko darīt – ieslīgt depresijā vai apvainoties? Nē! Gudrai sievietei tā noteikti nav izeja. Labāk paskatīties visapkārt un ar skaidru prātu novērtēt situāciju: varbūt gudrāk ir izpildīt vīra vēlēšanos un pietaupīt šodien, lai rīt dzīvotu labāk.

Taupīgi cilvēki ir sastopami gan starp vīriešiem, gan sievietēm, tas tiesa. Bet sabiedrībā valda uzskats, ka sievietes skopulība ir daudz harmoniskāka, jo no malas izskatās pēc saimnieciskuma, taupības. Toties skops vīrietis neizraisa nekādas citas emocijas, vienīgi protestu.

Tas neattiecas tikai uz naudu. Diemžēl ir ne mazums vīrieši, kuri taupa laiku, mīļus vārdus un labus darbus. Galējais šāda emocionālā skopuma paraugs ir vīrietis, kurš mēdz izrādīt, cik viņš dāsns, labsirdīgs un jautrs, bet dara to... tikai citu cilvēku klātbūtnē. Divatā ar mīļoto viņš arī ir ļoti dāsns, tikai nez kāpēc sola viņai vienīgi abstraktas vērtības, tādas kā zvaigznes, debesis, nakts vai saule, ar vārdu sakot, tikai to, kas viņam nepieder un ko viņš nevar nopirkt.

Lasīt tālāk...

Kas atbildēs par logiem?

Pirms vecos logus nomainīt ar jauniem, cilvēki vēlas saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem. Vai tiesa, ka modernie logi palīdz saglabāt siltumu un laiž cauri vairāk gaismas? Vai tiešām tie ir viegli kopjami un ilgi kalpo? Mūsu lasītājiem atbild kompānijas Rehau tehniskais konsultants Atis Jumiķis.

Pēc pirmajām publikācijām par modernajiem Rehau logiem redakcija saņēma vairākas vēstules. Mūsu lasītāji uzdod interesantus un, galvenais, dzīvokļu saimniekiem, kuri jau ielikuši stikla pakešu logus vai vēl tikai gatavojas to darīt, ļoti būtiskus jautājumus.

– Ati, lasītāji jautā, vai Latvijā tiek dota garantija jauniem logiem?

– Latvijas likumos nekur nav teikts, ka firmai būtu jādod garantija plastikāta vai koka logiem, taču ražotāji un tirgotāji pakļaujas Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, un tajā teikts, ka pircējam ir tiesības divu gadu laikā izvirzīt pretenzijas pārdevējam, ja prece vai pakalpojums neatbilst noslēgtā līguma nosacījumiem.

Lasīt tālāk...

Seši soļi līdz labai dzīvei

Mārcis EGLĪTIS,
Hipotēku bankas Mārketinga departamenta segmentu vadītājs

Vai Latvijā mājām ir vajadzīga renovācija? Mēģināsim to kopā noskaidrot. Bet vispirms gribu atgādināt iedzīvotājiem par siltuma ekonomijas galveno aspektu – naudu. Šobrīd mēs ļoti daudz naudas palaižam vējā, un apturēt šo izšķērdību var tikai siltināšana.

Paraudzīsimies uz renovāciju no finansiālā viedokļa. Pieņemsim, ka jums ir māja, ne vairs jauna un ne bez trūkumiem. Siltuma noplūdes tajā ir vērā ņemamas, un par tām kādam ir jāmaksā. Maksā parasti dzīvokļa saimnieks. Kas notiek, kad Rīgas siltums un citi siltuma piegādātāji paaugstina maksu par saviem pakalpojumiem? Pareizi, cilvēki turpina maksāt par velti izniekotajiem kilovatiem. Šobrīd ir zināms tikai viens paņēmiens, kā izbeigt līdzekļu šķērdēšanu, un šis paņēmiens ir renovācija.

Lasīt tālāk...

Renovācija nav nekas briesmīgs

Mārcis EGLĪTIS,
Hipotēku bankas Mārketinga departamenta segmentu vadītājs

Pēdējās dienās Latvijā daudz runā par renovāciju. Iedzīvotāji apspriež iespēju naudu māju siltināšanai saņemt no Eiropas Savienības fondiem. Šim nolūkam ES piešķīrusi 16,6 miljonus latu, bet dzīvokļu saimnieki saprot, ka pilnībā siltināšanas vērtība no fondiem netiks segta. Tas nozīmē, ka daļu līdzekļu dzīvokļu īpašnieku biedrībām visdrīzāk jau nāksies aizņemties bankās.

Gribu izkliedēt dažus mītus un iedzīvotāju bažas saistībā ar bankas kredītu. Mūsu banka pirmā sāka finansēt mājokļu renovāciju Latvijā. Pirmos aizdevumus piešķīrām 2001. gadā, kopš tā laikā mūsu programmu izmantojuši vairāk nekā 450 māju iemītnieki.

Lasīt tālāk...

Lietpratēji no Irbest

Pēdējā laikā zinātne spērusi lielu soli uz priekšu. Cilvēki ir izdomājuši aparātu, kas pasauli rāda infrasarkanā starojuma formātā. Sarkanā zona – vairāk siltuma, violetā zona – auksts objekts. Jauno aparātu nosauca par termovizoru un sāka izmantot daudzās jomās, sākot no veterinārijas un beidzot ar mūsu visuma starojuma izpēti. Pēc tam termovizorus savā arsenālā ņēma speciālisti, kas pārbauda mūsu mājokļu stāvokli. Jūs droši vien esat redzējuši krāsainus māju attēlus, kuros skaidri redzams, pa kurām spraugām no dzīvokļiem bēg siltums.

Bet Andrejs Nitijevskis, kas vada firmu Irbest, kura jau vairāk nekā trīs gadus nodarbojas ar termogrāfiju, uzskata, ka termovizorus var un vajag lietot daudz plašāk. „Aparāts rāda, kādā stāvoklī ir caurules, palīdz atklāt ēku iekšējos celtniecības defektus un glābj mājas no ugunsgrēkiem,” saka Andrejs. Palūdzām viņu sīkāk pastāstīt, kādu labumu var dot termogrāfiskā apsekošana.

Lasīt tālāk...

Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem?

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Lasīt tālāk...

Logi palīdz taupīt

Atis JUMIĶIS,
firmas Rehau tehniskais konsultants

Ar ko sākt mājas siltināšanu – ar sienām vai logu nomaiņu? Pastāv uzskats, ka jaunu stikla pakešu logu ielikšana ir vienkāršs un ekonomisks paņēmiens, kā saglabāt daļu siltuma. Tā ir, taču atļaušos piebilst, ka sadalīt renovāciju trijos posmos nav izdevīgi. Logi un sienas energoefektivitātei vislabāk „strādā” kopā.

Kvalitatīvu logu lomu mājas siltināšanā nav grūti pierādīt ar skaitļiem. Caur veciem koka logiem izplūst 30–40% no tā siltuma, ko kopumā zaudē mūsu mājokļi. Ko darīt – vai mainīt logus? Jā. Bet mainīt ar prātu. Energoefektivitāte jauniem stikla pakešu logiem mēdz būt dažāda. To raksturo divi galvenie rādītāji. Pirmais – siltumvadītspēja, otrais – spēja laist cauri gaisu.

Par siltumvadītspēju teikšu pavisam īsi: jaunākās paaudzes stikla paketēm tā ir trīs četras reizes zemāka nekā vecajiem logiem. Iedomājieties, cik daudz siltuma varam saglabāt! Kas attiecas uz gaisu, te runa ir par mūsu rāmju hermētiskumu. Aprēķināts, ka caur spraugām daudzus gadus kalpojušajos padomju laika logos katru stundu izplūst līdz 10 kubikmetriem siltā gaisa. Jaunajām stikla paketēm šis rādītājs ir aptuveni 100 reižu zemāks.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!