Latvijas Gāzei – bažas par skaitītājiem

Pērn koncerns Latvijas Gāze atklājis vairāk nekā 300 gāzes skaitītāju, kuriem konstatētas iejaukšanās pēdas

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norādīja, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un savā ikdienas darbā velta pūles tam, lai klients justos drošs un pilnībā pasargāts no iespējamiem gāzapgādes avārijas riskiem.

„Pagājušajā gadā esam atklājuši vairāk nekā 300 skaitītāju, kuriem nepārprotami ir konstatētas iejaukšanās pēdas. Tas nozīmē, ka minētājos objektos gāze ir patērēta bez maksas. Pats svarīgākais, ka ar šādām darbībām ir radīts apdraudējums cilvēku veselībai un dzīvībai,” pauda A. Kalvītis, piebilstot, ka Latvijas Gāze arī turpmāk atbildīgi strādās, lai atklātu nelegālus pieslēgumus, kas ir reāls drauds cilvēku drošībai.

Lasīt tālāk ...

Kad drīkst atslēgt gāzi?

Kāds rīdzinieks nokļuvis neapskaužamā situācijā – pasūdzējās Gaso par bojātu gāzes plīti, bet rezultātā viņam atslēdza gāzes padevi un noplombēja skaitītāju. Vai kas tāds var atgadīties katram gāzes lietotājam?

Staņislavs avīzes redakcijā vērsās ar konkrētu sūdzību par uzņēmuma Gaso avārijas dienesta darbu: „Avārijas dienestu izsaucu, jo manai gāzes plītij bija sabojājusies elektriskā aizdedze, bet avārijas brigādes meistari tā vietā, lai labotu, atslēdza man gāzi un noplombēja skaitītāju.” Kā tas varēja atgadīties, un kādos gadījumos dzīvokļa īpašniekam, kurš godprātīgi maksā pakalpojuma rēķinus, var atslēgt gāzes padevi?

Cerēja, ka meistari salabos plīti

Staņislavs izstāstīja, ka februārī viņš izlēmis zvanīt uz Gaso avārijas dienestu, jo līdz tam domājis, ka uzņēmuma kompetencē ir visa ar gāzes apgādi saistītā infrastruktūra daudzdzīvokļu mājās.

Lasīt tālāk ...

„Tieciet galā ar netaisnīgajiem rēķiniem par ūdens patēriņu!”

Vai pašvaldībai ir pa spēkam tikt galā ar ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājā, nesagaidot valdības lēmumu?

Kopš 2019. gada beigām spēkā ir jaunā MK noteikumu Nr. 1013 redakcija, kurā noteikta kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Diemžēl normatīvs nav atrisinājis ūdens zudumu problēmu. Vai to spēs paveikt pašvaldības noteikumi?

Redakcijā ar stāstu par ik mēnesi piedzīvoto netaisnību vērsās Andris. Cilvēks nesen zaudējis sievu, tādēļ komunālo maksājumu slogs ir izaicinājums. „Vientuļam pensionāram nav viegli samaksāt komunālos maksājumus, tādēļ cenšos taupīt katru lieku ūdens krūzīti. Vai man daudz vajag? Mēnesī notērēju 1–2 kubikmetrus aukstā un vēl 1 kubikmetru karstā ūdens. Pārvaldnieks vēl katru mēnesi rēķinā ieliek 2–3 kubikmetrus ūdens starpības. Kā gan pārvaldnieks nesaprot, ka kopējais mājas ūdens zudums vientuļiem pensionāriem nav samērīgs?”

Lasīt tālāk ...

Rīgas centra namā par apkuri koplietošanas telpās maksā vien daļa īpašnieku

Rīgas centrā, Skolas ielā 38, nama iedzīvotājs Visvaldis Magone ceļ trauksmi par kārtību, kā tiek aprēķināta maksa par apkuri. Proti, par apkuri koplietošanas telpās, tostarp kāpņu telpā un pagrabā, maksā tikai to dzīvokļu īpašnieki, kur ir centralizētā apkure.

2000. gadu vidū vēl bija iespējams, ka atsevišķi dzīvokļi, nevis visa māja kopīgi lemj un pieslēdz gāzes apkuri, tāpēc šajā mājā daļā dzīvokļu ir centralizētā apkure, bet daļā – AGV, proti, gāzes apkure. Un te rodas problēma – kuram būtu jāmaksā par stāvvadiem, kas silda māju?

Lasīt tālāk...

Būs pārbaude!

Kam uzticēt gāzes plīts remontu? Kad mainīs skaitītājus? Kas un kad drīkst pārbaudīt gāzes cauruļvadu stāvokli mājās?

Staņislava stāsts mūs pamudināja šos jautājumus uzdot Gaso Reģionu pārvaldības daļas vadītājai Jūlijai Siliņai.

Kas Latvijā nodarbojas ar gāzes plīts remontēšanu?

– Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi 11. punktā. Tur teikts – lietotājs nodrošina, ka dabasgāzes apgādes sistēmas uzstādīšanu, tehnisko apkalpošanu, apkopi, remontu un tehnisko uzraudzību veic speciālists ar atbilstošu kvalifikāciju, kurš visus darbus, kas saistīti ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas tehnisko apkalpošanu, apkopi, remontu un tehnisko uzraudzību, veic un tos dokumentē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lasīt tālāk ...

Elektrotīkls daudzdzīvokļu namā – kas par ko ir atbildīgs

Lielākā daļa – 98% – daudzdzīvokļu māju Latvijā ir uzbūvētas līdz 1992. gadam. Pakāpeniski nolietojas itin viss – arī elektroiekārtas un elektroinstalācija. Speciālisti elektroinstalāciju tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu namos vērtē kā satraucošu, jo vairākums dzīvokļu īpašnieku un namu apsaimniekotāju regulāri neveic obligāto tehnisko pārbaudi.

Šajā LV portāla rakstā noskaidrosim, kāda ir katras puses atbildība par elektrotīkla stāvokli daudzdzīvokļu namā.

Lasīt tālāk...