Kam sūdzēties par netīrību?

„Jūs traucē Imantas iedzīvotāji. Starp mūsu mājām atrodas neliels zemes gabals, ko neviens sētnieks nekopj. Vējš sapūš sausās lapas un atkritumus mūsu zālienos, teritorija izskatās nožēlojami. Kur sūdzēties, lai zemes saimnieku vai attiecīgās mājas sētnieku piespiestu likvidēt šo netīrību?”

No 11. aprīļa Rīgā izsludināts tradicionālais spodrības mēnesis. Galvaspilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs devis rīkojumu visiem atbildīgajiem dienestiem gādāt par kārtību ielās, zaļajās zonās un pagalmos, likvidējot tur ziemas sekas. Tas attiecas arī uz namu pārvaldēm – tām pašām jānodrošina tīrība māju apkārtnē un jākoordinē to iedzīvotāju darbs, kuri vēlas palīdzēt. Diemžēl ne visi pārvaldnieki un zemes īpašnieki pietiekami nopietni izturas pret šo uzdevumu, tāpēc pašvaldības policija plāno kopā ar rajonu administratīvo inspekciju darbiniekiem spodrības mēneša laikā rīkot reidus, lai apsekot mājas un to apkārtni.

Lasīt tālāk...

Kā iegrožot ūdens zudumus?

„Dzīvoju Pļavniekos. Mans jautājums būs par „lieko” ūdeni. Mēs katru mēnesi pārmaksājam no 3 līdz 5 latiem. Tā ir milzu summa, mēs gandrīz tikpat daudz maksājam par patērēto ūdeni atbilstoši skaitītāja rādījumiem. Atradām informāciju, ka namu pārvaldei ir tiesības korekciju uzrēķināt tikai trīs mēnešus. Šai laikā pārvaldniekam saskaņā ar likumu jāatrod ūdens zudumu cēlonis un tas jānovērš! Mēs ar advokātu nosūtījām namu pārvaldei trīs vēstules, bet neesam saņēmuši konkrētu atbildi. Sakiet, kādi noteikumi un normatīvi nosaka iedzīvotāju tiesības šādā situācijā?” Olga

„Ūdens starpības” problēma Latvijā pastāv kopš brīža, kad tika pieņemts lēmums lietot individuālos ūdens patēriņa skaitītājus. Diemžēl tā līdz šim vēl nav atrisināta.

Lasīt tālāk...

Īpaša uzmanība – pagalmiem

„Labdien! Esam dzirdējuši, ka šogad Lielās Talkas laikā iedzīvotāji sakops savus pagalmus. Ko tas nozīmē? Kā piedalīties šajā programmā?” Maskavas ielas iedzīvotāji Rīgā

Lielās Talkas rīkotāji apstiprina: pasākuma laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta pagalmiem. Piecus pagalmus Latvijā plānots labiekārtot un apzaļumot ar sponsoru palīdzību. Šādu dāvanu saņems konkursā uzvarējušie dzīvokļu īpašnieki Rīgā, Liepājā, Dobelē, Alūksnē un Rēzeknes novadā, kuri apņēmušies paši aktīvi piedalīties darbā. Pārējiem par saviem pagalmiem jāparūpējas pašu spēkiem.

Lasīt tālāk...

Maza māja uz liela zemes gabala

„Mūsu māja atrodas uz privātīpašniekiem piederošas zemes. Iedzīvotāji sāka pētīt namu pārvaldes rēķinus un konstatēja: nelielās mājas platība ir tikai 200 kvadrātmetru, bet pārvaldnieks mūsu vārdā noslēdzis ar zemes īpašniekiem veselus četrus nomas līgumus! Kopumā mājai piesaistīts 2850 kvadrātmetru liels zemes gabals. Pagājušajā gadā sešu dzīvokļu īpašnieki bija spiesti par zemes nomu samaksāt 1370 latu. Kam vajadzīga tik liela platība? Kur varētu noskaidrot, vai līgums noslēgts likumīgi?”

Lai noskaidrotu šo jautājumu, nācās veikt īstu pētījumu. Izrādās, ka, sagatavojot jūsu māju privatizācijai, piesaistītā zemes gabala robežas noteica Rīgas privatizācijas komisija, vadoties pēc metodikas zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām. Šis gabals varēja pilnībā vai daļēji „uzklāties” citu personu īpašumā esošam zemes gabalam. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pants nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir pašam slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot to darīt dzīvojamās mājas pārvaldītāju. Tas nozīmē, ka starp daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem un zemes īpašniekiem izveidojas piespiedu nomas attiecības. Kā redzat, namu pārvalde nevarēja pati izlemt, kādu zemes gabalu piesaistīt jūsu mājai, tā tikai pildīja ierēdņu norādījumus.

Lasīt tālāk...

Vēlreiz par liftiem

„Pie mums ir diezgan interesanta situācija. Dzīvoju pirmajā stāvā. Agrāk namu pārvalde nelika mums maksāt par liftu, bet pagājušajā gadā sāka rēķinā ierakstīt 3 latus mēnesī par lifta uzturēšanu. Manuprāt, tā ir nekaunīga laupīšana.” Boriss no Zolitūdes

Redakcija un departaments saņem ļoti daudz tamlīdzīgu vēstījumu. Diemžēl namu pārvalde rīkojas pilnīgi likumīgi.

Lasīt tālāk...

Neatkarības deklarācija: kā izrakstīt nevēlamus iemītniekus?

Dzīvesvietas deklarēšanas likums Latvijā ir spēkā kopš 2002. gada, bet mūsu galvās joprojām nav nekādas skaidrības par šo lietu. Šodien par reģistrāciju viss it kā ir saprotams, bet jau rīt saskaries ar gluži banālu situāciju un mīņājies uz vietas, nezinādams, kurp iet pēc palīdzības. Visbiežāk grūtus brīžus nākas pārdzīvot, ja jāizraksta no dzīvokļa cilvēki, kuri tur patvarīgi ir deklarējušies un, kas vēl ļaunāk, nevēlas aizvākties.

Nemaksāt „par to puisi”

Vispār jau dzīvesvietas deklarēšanai nepiemīt tas burvju spēks, kas piemita agrākajam pierakstam. Jūsu dzīvojamā platībā reģistrējies svešinieks nevar dzīvokli ne pārdot, ne apmainīt, ne ieķīlāt bankā. Tikai viena nelaime: tiklīdz viņa formālā klātbūtne taps zināma namu pārvaldei, tas tūlīt atsauksies uz komunālo pakalpojumu rēķinu. Lai gan jāteic, ka mūsdienās tā nav nekāda traģēdija, jo dzīvoklī reģistrēto personu skaits ietekmē tikai maksu par atkritumu izvešanu.

Lasīt tālāk...