Gribam līgumu!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2012 05:25
„Rīgas kooperatīvs Bāka 2 nevēlas slēgt līgumu par mūsu mājas pārvaldīšanu. Ko darīt?”
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:
– Mūsu speciālisti apmeklēja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību Bāka 2 un ir informēti par situāciju. Pārvaldnieks uzskata, ka vecajam dzīvokļu celtniecības kooperatīvam nav jāslēdz jauni līgumi ar dzīvokļu īpašniekiem. Bet tas nav pareizi, ko arī darījām zināmu organizācijas vadībai.
Kāpēc siltums ir tik dārgs?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2012 05:24
Uz jautājumu atbild Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Savā pētījumā par siltumapgādes parādiem viņš min skaitļus, par kuriem ir vērts padomāt.
- Savedot savas mājas kārtībā, mēs varētu tērēt divreiz mazāk kurināmā.
- Katru gadu Latvija apkurei izlieto 900 miljonus kubikmetru gāzes. Kurināmā iegādei mēs tērējam 160–170 miljonus latu.
- 78% no daudzdzīvokļu ēkām nepieciešama siltināšana.
- 45% namu ir apmierinošā stāvoklī un apkures sezonas laikā patērē līdz 200 megavatiem siltumenerģijas.
Kadastrālā vērtība – atšķirību mīkla
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2012 05:18
„Nesen no pašvaldības saņēmām nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu. Devāmies šo jaunumu apspriest ar pirmā stāva kaimiņiem, salīdzinājām kvītis un konstatējām šokējošu atšķirību. Viņiem ir divistabu dzīvoklis, mums – tieši tāds pats. Tikai trešā stāva dzīvokļa kadastrālā vērtība nez kāpēc ir 21000 latu, pirmā stāva – 19000. Līdzam paskaidrot, kāpēc tā”.
Valsts zemes dienestā mums paskaidroja, ka šogad mainījusies metodika, pēc kuras tiek aprēķināta dzīvokļu kadastrālā vērtība daudzdzīvokļu mājās. Tagad pirmā stāva un pagrabstāva dzīvokļiem kadastrālā vērtība ir zemāka nekā dzīvokļiem mājas pārējos stāvos.
Kāpēc santehniķi zvana iedzīvotājiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2012 05:23
„Saprotu, ka uzdodu retorisku jautājumu, tomēr nevaru klusēt! Dzīvoju Rīgā, Melnsila ielā. Pagājušajā mēnesī pienāca laiks verificēt manus ūdens patēriņa skaitītājus. Nebiju vēl lāgā attapies, kad savā pasta kastītē jau atradu vairākas reklāmas lapiņas no firmām, kuras nodarbojas ar ūdens skaitītāju nomaiņu.
Par lapiņām nopriecājos un paņēmu tās, lai brīvā brīdī izpētītu dažādu firmu piedāvājumus. Bet tad santehnikas firmu pārstāvji sāka zvanīt man uz mājām! Biju šokā! Kur un kā viņi uzzinājuši, ka man laiks mainīt ūdens mērītājus? Kā viņi dabūjuši manu telefona numuru?
Mazi jautājumi
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:40
„Mūsu māja Ganību dambī ir pavisam maza, tikai astoņi dzīvokļi. Mājas jumts ir drausmīgā stāvoklī. Vai varam pretendēt uz jebkādu valsts vai pašvaldības palīdzību, kur un ar kādiem dokumentiem mums vērsties?” Jekaterina
– Ja dzīvojamā mājā ir vairāk par vienu dzīvokli, tā jau ir pilnvērtīga daudzdzīvokļu māja. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka mājas īpašnieku, tātad šai gadījumā dzīvokļu saimnieku pienākums ir nodrošināt mājas pārvaldīšanu. Īpašniekiem jāsedz visi ar mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi, tai skaitā remonta darbu izmaksas.
Kas atlīdzinās nozagto?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2012 05:22
„Mēs savā mājā nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārvaldīšanu uzticējām pašvaldības uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks. Kad uzzinājām, ka namu pārvaldei nozagti ceturtdaļmiljona latu, mūs pārņēma šausmas. Cilvēki domā, ka tagad tas ietekmēs mūsu maksājumus – mums liks otrreiz samaksāt rēķinus. Ko darīt?” Iedzīvotāji no nama Grēcinieku ielā 11
Atbild SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe:
– Gribu nomierināt iedzīvotājus: nevienam nebūs otrreiz jāmaksā rēķini. Zādzība uzņēmumā ir ļoti nepatīkama lieta, bet labā ziņa ir tā, ka mums izdevies zādzību atklāt. Agrākajā pašvaldības namu pārvalžu sistēmā līdzekļu noplūdi varēja arī nepamanīt. Pavisam no mūsu kontiem pazuduši 247 tūkstoši latu, bet lielāko daļu šo līdzekļu mēs ceram atgūt.
Kas palīdzēs samazināt zemesgabalu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:39
„Labdien! Uzmanīgi izlasījām iepriekšējā numurā publicēto rakstu „Zemes noma zem mājas. 2012. sērija”. Tajā teikts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašniekus neapmierina mājai piesaistītā privātā zemesgabala platība, viņi var ar tā īpašnieku vienoties par platības samazināšanu.
Ja vienoties neizdodas, Zemes dienesta speciālisti iesaka vērsties tiesā. Bet uzreiz arī piebilst: „Zemes gabala nodalīšanai jāvēršas pie zemes ierīcības speciālista vai mērnieka, kuriem ir atbilstošs sertifikāts un kuri... var izstrādāt zemes ierīcības projektu, pēc kura tad arī varēs noteikt platību, par kuru dzīvojamās mājas īpašnieki maksās zemes nomas maksu. Zemes ierīcības projekts ir saskaņojams ar attiecīgo pašvaldību”.
