Svarīgākie punkti Ministru kabineta noteikumos Nr.1013
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 13 Novembris 2020

„Kārtība, kādā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks maksā par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu”
Kā pārpirkt valsts vai pašvaldības dzīvokli?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 13 Novembris 2020

Lai gan daudzviet valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija ir beigusies, pašvaldībām joprojām pieder vairāk nekā 20 000 dzīvokļu vai viendzīvokļa māju, bet valstij – vairāk nekā 300 dzīvokļa īpašumu. Liela daļa šo dzīvokļu tiek izīrēti, un bieži īrnieki vēlētos tos iegādāties.
Var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis
Īrēta pašvaldības vai valsts dzīvokļa iegūšana īpašumā var notikt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor pats piedāvā izīrēta valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem izmantot pirmpirkuma tiesības – norāda sabiedrības Possessor Dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja Darja Ivanova.
Ierobežos piespiedu nomas maksājumus!
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 13 Novembris 2020

Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā Par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību. Šie grozījumi paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Patlaban zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības.
Rīgas ūdens nomainīs mehāniskos skaitītājus
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 13 Novembris 2020

Uzņēmums Rīgas ūdens paziņoja par plāniem 2021. gadā veikt mehānisko ūdens skaitītāju nomaiņu pret ultraskaņas mēraparātiem, tādējādi nodrošinot precīzu sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaiti.
Pašlaik Rīgā sākts pilotprojekts, kura ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās uzstādīti 50 ultraskaņas mēraparāti, lai pēc to darbības rezultātu izvērtēšanas lemtu par turpmākajām darbībām. Izsludināts arī iepirkums par vēl 341 ultraskaņas mēraparāta iegādi.
Izpērk saimnieku zemi!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 17 Oktobris 2020

Jauna pieredze: pārvaldnieks palīdz iedzīvotājiem izbeigt piespiedu nomas attiecības
Latvijas iedzīvotāji desmitiem gadu gaida no varasiestādēm lēmumu jautājumā par trešajām personām piederošo zemi zem mājām, tomēr likums par dalītā īpašuma izbeigšanu tā arī netika pieņemts, bet nomas maksa pastāvīgi pieaug. Kas atliek iedzīvotājiem, kuri dzīvo mājās uz saimniekiem piederošas zemes? Tikai viens – ņemt zemesgabalu izpirkšanas organizēšanu savās rokās.
Situācija: pārvaldnieks pieprasa maksu par rēķinu sagatavošanu
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Oktobris 2020

„Dzīvoju Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 38. Mūsu māju apsaimnieko uzņēmums „Civinity”. Gada sākumā rēķinos parādījās jauna pozīcija – „Par rēķinu sagatavošanu”, par ko pārvaldnieks pieprasa ikmēneša maksu 3,38 eiro apmērā, bet līgumā ar apsaimniekotāju ir skaidri rakstīts, ka maksa par rēķinu sagatavošanu un izsūtīšanu jau ir iekļauta pārvaldīšanas maksā. Manuprāt, pārvaldnieks netaisnīgi iekasē no mums papildu maksu. Ko jūs ieteiktu iedzīvotājiem?”
Atbild Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja:
Esat gatavi maksāt ap 600 eiro mēnesī?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 17 Oktobris 2020

Aprēķināts, cik varētu izmaksāt sērijveida mājas remonts! Iedzīvotājiem tas nav pa spēkam bez valsts atbalsta
2020. gada janvārī Valsts kontrole publicēja šokējošus dzīvojamo ēku drošības pārbaužu revīzijas rezultātus. Izrādījās, ka 60% pārbaudīto ēku ir pakļautas nopietnam ugunsgrēka izcelšanās riskam un vēl 60% māju konstatēti bojājumi, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību. Kā saglabāt valsts dzīvojamo fondu ilgtermiņa perspektīvā, skaidro Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.