Krīze uzņēmumā «Rīgas siltums»: atlaist visus, izņemot vainīgos?

Visa Rīga aizturējusi elpu, gaidot apkures sezonas sākumu ar jaunajiem, paaugstinātajiem siltuma tarifiem. Tikmēr pats uzņēmums «Rīgas siltums» tik ļoti “uzkarsis”, ka tam gandrīz… norāvis jumtu.

Atgādināsim, ka rudenī uzņēmums «Rīgas siltums» bija ieplānojis paaugstināt siltumapgādes tarifu uzreiz par 21,5% — līdz 90,15 eiro par megavatstundu, kas izraisīja sabiedrības un Ekonomikas ministrijas neapmierinātību.

Pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iejaukšanās izdevās samazināt tarifa pieaugumu no 1. oktobra līdz 11,9%, un tas būs 83,01 eiro par megavatstundu.

Domājat, ar to viss beidzās? Nekā nebija.

Pirmā galva ripēja

Kā jau labā detektīvā, Rīgas apkures tarifu lietā parādījušies arī upuri.

Pirmais — valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. Viņu šodien, 4. septembrī, atlaida par “proaktīvas rīcības trūkumu” saistībā ar tarifa paaugstināšanu. Sapratāt? Atlaida nevis par tarifu celšanu, nevis par to, ka cilvēki gandrīz palika bez biksēm, bet gan par to, ka, redziet, viņš neesot bijis pietiekami aktīvs!

Tomēr ir aizdomas, ka Pētersons nebija gana aktīvs tāpēc, ka nebija pietiekami sagatavots darbam «Rīgas siltums», lai arī valdē viņš bija nostrādājis vairāk nekā trīs gadus.

Pie šāda scenārija viņa atlaišana drīzāk ir ieguvums.

Šaha partija Rīgas gaumē

Tālāk sekoja vēl interesantāks gājiens. Spēlē iesaistījās pats ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš, kā īsts lielmeistars, piedāvāja no dēļa noslaucīt vēl divas figūras — «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāju Jevgeņiju Beļezjaku un viņa vietnieku Gati Sniedziņu. Par ko? Par “nepieciešamību uzņemties atbildību”.

Jūtat šo smalko ironiju? Vienu atlaida par bezdarbību, bet citus — par to, ka neuzņēmās atbildību. Kaut kas līdzīgs: “Jūs atlaiž par to, ka paši neiedomājāties aiziet.”

Ministrs, starp citu, lepojās, ka mazāks tarifa pieaugums “kļuvis iespējams visu iesaistīto pušu dēļ”. Viltība! Mazāks pieaugums kļuva iespējams sabiedrības sašutuma dēļ. Tieši tas piespieda pieminētās puses sanākt kopā, aprunāties, un, voilà! — pieaugums tikai 11,9% sākotnējo 21,5% vietā.

Patiesībā arī šis rezultāts ir visai apšaubāms. Tas kā tad, ja ārsts vispirms pateiktu, ka jums jāamputē abas kājas, bet pēc tam, kad jūs sašutāt, piedāvātu amputēt tikai vienu.

Atbildība un finanšu maģija

Un kas ir “ķirsītis uz tortes”? Uzminiet, kurš beigās palika vainīgais? Jebkurš, tikai ne tie, kas patiesībā vainīgi tarifa skandālā.

Nolidoja Pētersona galva — viņu atlaida par bezdarbību.

Sodīti Beļezjaks un Sniedziņš — piedāvāja viņus atlaist par bezatbildību.

Bet vai tika sodīti tie neveiksmīgie «Rīgas siltums» “eksperti”, kuri izrēķināja sākotnējo tarifa paaugstinājumu par šausminošiem 21,5%? Nē. Bet tieši šiem nenosauktajiem cilvēkiem bija jāatrod iespēja necelt tarifu tik radikāli un jāiesniedz šis risinājums vadībai.

Te vēl jautājums: kāpēc vispār «Rīgas siltums» tika mēģināts tik nežēlīgi, gandrīz par ceturtdaļu, palielināt tarifu? Vai tas nav bijis kādas politiskas norādes rezultāts, kas nācis no Rīgas domes ar mērķi papildināt pilsētas kasi, izmantojot papildu peļņu no siltumtīkliem?

Šādā gadījumā vainīgie bija jāmeklē pavisam citos kabinetos, krietni augstāk.

Visi zaudēja, izņemot ministru

Šajā stāstā zaudēja visi. Gan vārgā «Rīgas siltums» vadība, kas nosūtīta uz bezdarba biržu, gan rīdzinieki, kuriem tomēr būs jāmaksā par siltumu gandrīz par 12% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Vienīgais ieguvējs palicis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš, kā pieredzējis politiķis, virtuozā spēlē panāca «Rīgas siltums» tarifa pieauguma samazinājumu.

Tādējādi Valainis parādīja, ka varas pārstāvji var acumirklī reaģēt uz sabiedrības neapmierinātību, ja tas sola viņiem politiskus dividendus.

Jo nākamgad taču ir Saeimas vēlēšanas. Atceraties to?