Ķer siltumu!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 10 Novembris 2022
Saskaņā ar Latvijas Ministru kabineta noteikumos noteikto, šajā apkures sezonā temperatūra dzīvokļos nedrīkst pārsniegt +19 grādus. Energoefektivitātes jautājumu speciāliste Olga Levinoka dod padomus, kādus pasākumus veikt mājoklī, lai pasargātu tik dārgo siltumu.
– Visām padomju gados būvētajām mājām ir novērojami lieli siltuma zudumi, – saka Olga Levinoka. – Īpaši nopietni zudumi veidojas caur nekvalitatīvi nostrādātām starppaneļu šuvēm. Apsaimniekotājam ir jāseko līdzi šuvju hermētiskumam, pretējā gadījumā tas ir melnais caurums, kurā pazūd siltumenerģija un iedzīvotāju nauda.
Kuram ir pienākums lauzt sienu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 10 Novembris 2022
„Mūsu dzīvoklī notika karstā ūdens stāvvada avārija – sākās noplūde,” stāsta Sigita. „Pēc izsaukuma ieradās uzņēmuma Siltumserviss Rīga avārijas brigāde. Meistari pieprasīja mums pilnībā demontēt duškabīni un noņemt fl īzes, lai atrastu caurules plīsumu. Mēs izpildījām šo prasību jau nākamajā dienā, lai ātrāk nodrošinātu remontu, un paziņojām to meistaram, bet viņš ieradās mainīt stāvvadu tikai ceturtajā dienā.
Es biju aizkaitināta, jo visas šīs četras dienas mēs pavadījām pie izjauktas komunikāciju šahtas, bez duškabīnes un iespējas nomazgāties. Kad meistars tomēr ieradās, viņš bija iereibis, necenzēti lamājās un nenovilka ielas apavus. Es mājās biju viena pati, un man nepavisam nebija patīkami. Vai šī kavēšanās ar remontdarbiem un meistara uzvedība uzskatāma par normālu?”
Maksa atkal augstāka!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 10 Novembris 2022
Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klienti, iepazinušies ar māju apsaimniekošanas un remontdarbu tāmēm jaunajam – 2023. gadam, uzdod neērtus jautājumus
Rīgas apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klienti jau no oktobra vidus var iepazīties ar māju apsaimniekošanas un plānoto remontdarbu tāmēm nākamajam gadam. Informācija ir interesanta un tiešā veidā saistīta ar iedzīvotāju finansiālajām iespējām.
Ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 10 Novembris 2022
Rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē
No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē. Atbalstam var pieteikties gan attālināti, gan klātienē. Turpinās pieteikšanās arī pārējiem apkures atbalsta veidiem.
100 mājas vēl plāno ielēkt pēdējā vilcienā
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 10 Novembris 2022
Šogad daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā ir novērojamas divas pretējas tendences. Kas notiks tālāk?
Pašlaik gandrīz neviens vairs nav jāpārliecina, ka tie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri iepriekšējos gados gribēja un spēja organizēt savas mājas renovāciju un siltināšanu, tagad ir labākā situācijā nekā tie, kas to neizdarīja. Vai mājām būs iespējams arī turpmāk piedalīties siltināšanā ar valsts un Eiropas līdzfinansējumu?
Tarifs – viens, bet maksa – atšķirīga
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 10 Novembris 2022
„Jau sen esmu elektroenerģijas piegādātāja Elektrum kliente. Nesen noskaidroju, ka maksāju par elektrību pēc neizdevīgā dinamiskā tarifa, kas ir atkarīgs no cenu svārstībām biržā,” raksta Ināra. „Parasti es maksāju 30–40 eiro mēnesī un nepievērsu tam uzmanību, taču, kad nesen sakarā ar strauju biržas cenu pieaugumu man atnāca rēķins par 80 eiro mēnesī, es izjutu šoku.
Es nevaru atļauties maksāt tādas summas, tādēļ nolēmu mainīt tā paša piegādātāja tarifu, tas ir, izvēlēties Elektrum tarifu Universālais. Šo tarifu izvēlējos pēc draudzenes ieteikuma, jo viņa līdz šim nebija izjutusi lielu elektrības cenu pieaugumu. Tarifu maiņas procesā konstatēju, ka viena kilovata cena pēc tarifa Universālais man būs ļoti atšķirīga no tās, ko maksā draudzene. Jaunajā līgumā man piedāvāja maksu 0,45 eiro par kilovatstundu, taču draudzene par to pašu tarifu maksā 0,19 eiro par kilovatstundu (līdz septembrim maksāja 0,11 eiro). Mani interesē, vai man ir pareizi aprēķināta elektrības cena?
Jūs filmē slēptā kamera
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 10 Novembris 2022
„Viens no mūsu mājas iedzīvotājiem ir uzstādījis videokameru bez citu atļaujas. Nav pat norādes, ka mājā ir videokamera. Tā ir uzstādīta pirmajā stāvā, ar skatu pret dzīvokļiem. Savukārt kameras īpašnieka dzīvoklis atrodas otrajā stāvā, tādēļ kamera pat nefilmē viņa durvis. Vai tas ir likumīgi?” jautā Lana.
– Lai uzstādītu videokameru, kuras novērošanas laukā ietilpst mājas kopīpašuma daļa vai dzīvokļu īpašniekiem piederošā koplietošanas teritorija, ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vienošanās vai kopības lēmums, – paskaidro advokāts Jevgeņijs Tverdohļebovs. – Turklāt, ja strīds nonāktu līdz tiesai, kā atšķirīga tiek vērtēta situācija, kad kameru uzlikusi īpašnieku biedrība un kad kameru uzstādījis dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar biedrību. Stingrākas prasības ir paredzētas otrajā gadījumā, jo nav skaidrs, vai īpašnieka mērķis ir likumīgs. Ja kamera filmē koplietošanas teritoriju bez saskaņojuma, tad ikviens dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var vērsties tiesā ar prasību kameru noņemt.
