Sāciet siltināšanu no pagraba !

„Labprāt lasām jūsu avīzi, paldies par vērtīgo informāciju. Nesen jūs vēstījāt, ka Rīgas domes Komunālais departaments veicis veselu pētījumu, lai noskaidrotu, kur paliek siltums.

Ierēdne Silvija Mišurova pastāstīja, kā eksperti pētījuši spraugas logos un sienu biezumu. Bet gribas atgādināt, ka ne jau galotni kokam laista, laista saknes. Mājas saknes ir pagrabs.

Padomju laikā būvēto namu pagrabi nekad nav remontēti. Logu režģi ir veci, sarūsējuši. Dažos daudzstāvu namos pagrabi jau sen ir izlaupīti, dažviet žēlsirdīgas vecmāmiņas tiem izlauzušas logus, lai ielaistu klaiņojošus kaķus.

Lasīt tālāk...

Kā kļūt par lifta saimnieku?

„Labdien! Mēs dzīvojam deviņstāvu mājā. Nesen nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību, dzīvokļu saimnieki gatavojas māju noņemt no Rīgas domes bilances. Mūs interesē daudzi jautājumi. Piemēram, laikraksta „Darīsim kopā!” iepriekšējā numurā jūs publicējāt interesantu rakstu par Rīgas vecajiem liftiem. Firmas Kone lifti tehniskais direktors Aleksandrs Eglītis stāstīja, ka Eiropa pieprasa Latvijā veikt padomju laikā ražoto liftu renovāciju. Tas maksās ļoti dārgi. Mūsu biedrībai tādas naudas nav. Bet mēs varētu liftu remontēt pakāpeniski, vairākus gadus. Vai noteikumi to pieļauj? Vai nevar iznākt tā, ka īpašnieku biedrība pieņem namu apsaimniekošanā, bet attiecīgās varas iestādes atzīst mūsu liftu par lietošanai nederīgu?” interesējas Pļavnieku iedzīvotājs Boriss Stukols.

Lasītāja jautājumu pāradresējām Kone lifti pārstāvim Aleksandram Eglītim.

– Iedzīvotājiem, kas daudzstāvu namā nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrību, jāzina, ka pastāv speciāla lifta legalizācijas procedūra, – skaidro kompānijas tehniskais direktors. – Pirmkārt, biedrības pārstāvjiem jāpieprasa no namu pārvaldes lifta pase. Otrkārt, uzreiz jāpārliecinās, vai liftam ir veikta tehniskā apskate un vai sertificēts eksperts devis atļauju to lietot. Lifts jāpārreģistrē uz dzīvokļi īpašnieku biedrības vārda.

Lasīt tālāk...

Atstāsim zagļus ar garu degunu!

Pēdējos mēnešus Rīgā ir nemierīgi. Aug zādzību skaits, un Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis atzīst, ka pret īpašumu vērstu noziegumu būs aizvien vairāk. „Noziedznieki biežāk pārkāps likumu, lai iegūtu lielas materiālās vērtības vai skaidru naudu,” saka ģenerālis. Kā rīdziniekiem pasargāt savu mantu šajā grūtajā laikā? Viens no variantiem – uzstādīt domofonu.

Mūsu deviņstāvu mājā gan nekāda domofona nav. Durvīm tikai uzstādīta koda atslēga, ko var atvērt, piedodiet, ar triju pirkstu kombināciju. Taču pat tik primitīvs mehānisms gluži labi pasargā kāpņu telpu no nepiederošām personām. Agrāk tur pastāvīgi lasījās kopā aizdomīgas kompānijas, pēc koda atslēgas uzlikšanas kāpnēs kļuvis daudz klusāk (ja nu vienīgi kaimiņi iziet uzsmēķēt un, sastapušies pie loga, skaļi pastrīdas par politiku).

Lasīt tālāk...

Ģeninserviss: «Garant ējam iedzīvotājiem trīskāršu ekonomiju!»

Nesen Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra Mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktore Irisa Simanoviča paziņoja, ka pagaidām iebilst pret namu fasāžu siltināšanu Latvijā. „Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunākajām prasībām būvmateriāliem, ko izmanto māju siltumizolācijai, kalpošanas laiks nedrīkst būt mazāks par 40 gadiem,” viņa paskaidroja. „Man personiski tādi materiāli pagaidām nav zināmi.” Patiešām, putuplasts un akmens vate nevainojami kalpo labi ja desmit gadus.

Tehnoloģija nākusi no Krievijas

Ar mūsu avīzi sazinājās firmas ĢenInServiss vadītājs Andrejs Fogelis un paziņoja, ka ES normām atbilstošs siltinātājs valstī tomēr ir: „Tāds ir mūsu materiāls KRITERM, kas būtībā tepat Latvijā ir radīts un patentēts”. Pēc tāda paziņojuma mēs nevarējām nesatikties ar noslēpumainā KRITERM izgudrotājiem.

Lasīt tālāk...

Ceļš uz ekonomiju ved … arī caur Rehau logiem

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji ir spiesti sākt domāt par mājokļu renovāciju. Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas prasības attiecībā uz ēku siltināšanu, un mums agrāk vai vēlāk nāksies tās pildīt. Labākā situācijā ir tie īpašnieki, kas savu mājokļu renovāciju sāka jau pirms vairākiem gadiem: viņi saņēma bankas kredītus, labiekārtoja mājas un tagad var priecāties par sava darba augļiem. Pārējiem ir sarežģītāk. No vienas puses, krīze ir iedragājusi mūsu maksātspēju, no otras, siltuma tarifi ceļas un pastāvīgi tur mūs spriedzē, atkal un atkal liekot domāt par mājas renovāciju. Kā vienu no variantiem daudzi iedzīvotāji šobrīd izvēlas mājokļa daļēju siltināšanu. Taupīšana sākas no jumta, durvīm un logiem.

Nesen speciālisti no starptautiskās kompānijas REHAU pārstāvniecības Latvijā nolēma rast atbildi uz mūžīgo jautājumu, vai jaunie plastikāta logi palīdz ietaupīt siltumu.  Viņu veiktie aprēķini liecina, ka pat caur visvienkāršākajiem plastikāta logiem ar siltumu labi izolējošām stikla paketēm izplūst par 63% mazāk siltuma nekā caur vecajiem logiem ar koka rāmjiem.

Lasīt tālāk...

Rīga zina, kā mūs sasildīt ?

Siltumu vajag taupīt – tik vienkāršu secinājumu kārtējo reizi liek izdarīt saņemtie dzīvokļu rēķini. Bet ar ko sākt? Kur atrast naudu renovācijai? Kā beigu beigās nekļūt par zaudētāju? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iedzīvotāji varēs gūt semināros par māju renovāciju, ko februārī un martā rīkos Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija.

Miljardus siltināšanai!

Pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs, kurš ir viens no projekta kuratoriem, pastāstīja mums, ka semināru mērķis ir sniegt pilsētniekiem iespējami pilnīgu informāciju par mājokļu renovāciju. Ideālā variantā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu no varasiestādēm saņemt ne tikai zināšanas, bet arī palīdzību.

Lasīt tālāk...