Maksāsim par apkuri vai par komfortu?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Šajā numurā sākam rakstu ciklu par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Energoefektivitātes jautājumos konsultē SIA Ēkas siltināšana valdes loceklis energoauditors Edgars Strauts. www.ekassiltinasana.lv, tālr. 26519885.
Tāds jautājums jāuzdod dzīvokļu īpašniekiem, kam apkures rēķini pagājušajā sezonā pārsniedza latu par kvadrātmetru. Kompleksi renovējot daudzdzīvokļu ēkas, kurās ir liels siltumenerģijas patēriņš, iedzīvotāju kopējie maksājumi par ēkas uzturēšanu nepieaugs vai pat būs mazāki, jo ir iespējams ietaupīt pat vairāk par 50% no siltumenerģijas izdevumiem.
Lika samaksāt divreiz!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Ilgus gadus biju dzīvokļa īpašniece, reizi ceturksnī maksāju zemes nodokli, vienmēr steidzu uz kasi un atdevu pēdējo naudiņu. Gada vidū dzīvokli uzdāvināju gados jaunai radiniecei. Pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas es kā godīgs vecā kaluma cilvēks nokārtoju visus maksājumus, tai skaitā samaksāju zemes nodokli, lai tik jaunajai saimniecei nevajadzētu maksāt manā vietā. Taču manai radiniecei no jauna izrakstīja nodokļa rēķinu par periodu, par kuru jau biju samaksājusi. Vai tas ir likumīgi?”
Nē, tas nav likumīgi. Šī prasība ir jāapstrīd, pieprasot veikt maksājuma pārrēķinu.
Četri labu logu faktori
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Ar mājokļu siltināšanu saistītie jautājumi šobrīd, šķiet, nenodarbina vienīgi saulainās Zimbabves iedzīvotājus, kuri nepazīst ne salu, ne sniegu. Latvijā, neraugoties uz globālo sasilšanu, ziemas tuvākajās desmitgadēs būs saltas un aukstums turpinās klauvēt pie mūsu mājokļiem.
Jau sen ir skaidrs, ka veco logu nomaiņa ar moderniem plastmasas logiem ļauj ietaupīt daudz siltuma, tātad arī naudas. Taču eksperti atkal un atkal atgādina, ka naudas ietaupījumu un komfortu iekštelpās jūs varat nodrošināt, tikai iepriekš visu labi apdomājot un ar speciālistiem pārrunājot savu jauno logu izgatavošanas un uzstādīšanas nianses.
Vai mūsu māju nojauks
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Savu dzīvokli esmu privatizējusi jau sen, bet zeme zem mūsu daudzstāvu nama nav privatizēta. Pašvaldība piedāvā mums zemi steidzami privatizēt un dod tam ne vairāk kā mēnesi laika. Taču ir paklīdušas nepatīkamas baumas, ka mūsu māju paredzēts nojaukt. Ja tā, tad kāpēc mums vajadzētu to zemi privatizēt? Varbūt mājas nojaukšanas gadījumā mēs varētu vismaz cerēt uz pašvaldības dzīvokļiem?”
Spriežot pēc jautājuma, gan jūs, gan jūsu kaimiņi savus dzīvokļus privatizējāt paātrinātā kārtā. Domājams, ka tagad visa jūsu māja ir nodota plānveida privatizācijai, tāpēc arī iedzīvotājiem piedāvāts noformēt zemi savā īpašumā, lai beidzot izdarītu attiecīgos ierakstus Zemesgrāmatas reģistrā.
Mūsu mērķis – silta māja
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Lielie būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji Latvijā uzņemas pildīt funkciju, no kuras pagaidām atsakās valsts: viņi stāsta cilvēkiem par Eiropas pieredzi mājokļu siltināšanā un pārliecina mūs mācīties nevis pašiem no savām, bet gan no svešām kļūdām.
Tādu pasaulē plaši pazīstamu kompāniju kā Rehau un Knauf speciālisti uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem pagaidām ir maz informācijas par mājokļu kvalitatīvu renovāciju. „Renovācija jāveic ļoti pārdomāti,” uzskata Knauf pārstāvis Andris Veinbergs. „Tikai rūpīgi izpētījuši būvmateriālu un pakalpojumu tirgu, cilvēki var izraudzīties variantu, kas palīdzēs viņu mājai nodrošināt reālu siltumenerģijas ekonomiju. Citādi var gadīties, ka nauda tiek palaista pa vējam”.
Sabiedrība ir, līguma nav!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Labdien! Vēlētos ar avīzes palīdzību noskaidrot divus jautājumus. Mūsu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji kopsapulcē ir vienojušies, ka atsakās no namu pārvaldes, bet mājas apsaimniekošanu nodod sabiedrībai. Vai dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt līgumam ar jauno sabiedrību? Ja šāda līguma pagaidām nav, bet māja sabiedrībai apsaimniekošanā ir jau pusgadu, kas ir atbildīgs par mājas apkures, ūdens un kanalizācijas stāvvadiem? Ar cieņu, Madara”.
Uz Madaras jautājumu atbild Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko:
Lietuva saņēmusi 100 miljonus
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Latvija plāno vairāku gadu laikā apgūt 44 miljonus latu, ko Eiropas Savienība piešķīrusi mājokļu siltināšanai, Lietuva tai pašā laikā no Nordic Investment Bank renovācijai saņēmusi 100 miljonus eiro. Tiesa, šī nauda ir aizdota, un to izmantos mājokļu un sabiedrisko ēku siltināšanai.
Lietuvas Finanšu ministrija gatavojas par šiem līdzekļiem renovēt 39 sabiedriskās ēkas 230 kvadrātmetru kopplatībā. Naudu saņems augstskolas, teātri, muzeji, slimnīcas utt.