Apetīte aug
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Īrēju dzīvokli bez līguma. Pārvaldnieks katram iedzīvotājam mēnesī aprēķina 10 kubikmetru ūdens patēriņu. Vai viņam ir tiesības tā rīkoties, ja dzīvoklī nav ūdens skaitītāja?”
Jā, tā ir strīdīga situācija. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka īres līgumam noteikti jābūt rakstiskam. Bet nebūsim liekuļi: daudzi rīdzinieki, īrējot dzīvokli, nekādus dokumentus neparaksta. Turklāt šajā gadījumā tam nav nekādas nozīmes.
Ārija Stabiņa: «Rindā gaidītāju kļūst aizvien mazāk»
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Pie mums viesojās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Šī sieviete jau daudzus gadus tur roku uz rīdzinieku mājokļu problēmu pulsa un, protams, zina visu par dzīvokļu rindu. Vai Rīgā pienāks diena, kad rindā gaidītāju reģistri būs pilnīgi tukši? Diez vai. Bet tuvoties šim mērķim ir gluži reāli.
Rindā gaidītāju kļūst mazāk?
Vēl pirms dažiem gadiem situāciju Rīgā varēja dēvēt par katastrofālu: pašvaldības dzīvokļu rindā bija reģistrēti 14 tūkstoši cilvēku. Tobrīd daudziem draudēja izlikšana no denacionalizētajām mājām, citi bija zaudējuši dzīvokļus parādu dēļ, vēl citiem gadiem bija nācies samierināties ar svešu pajumti.
Kad Rīgā varētu gaidīt 5000 jaunu pašvaldības dzīvokļu?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Aprīļa vidū Rīgas mērs Nils Ušakovs nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu, apsolot rīdziniekiem uzbūvēt vismaz 5000 dzīvokļu. Vai ir vērts to uztvert nopietni?
Politiķi labi zina, cik akūts daudziem rīdziniekiem ir mājokļa jautājums. Uz pašvaldības dzīvokļiem cer tūkstošiem cilvēku, kas mitinās denacionalizētās mājās, īrē dzīvojamo platību vai vispār ir palikuši bez jumta virs galvas.
Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Rīgas domes kreisā koalīcija ir iecerējusi izmantot dzīvokļa faktoru, lai nostiprinātu savu reputāciju un celtu popularitāti rīdzinieku vidū. Bet lai nu kādi būtu jaunās programmas politiskie aspekti, pilsētas iedzīvotājus interesē viens – vai dzīvokļi tiešām būs.
Kas kait mūsu daudzstāvu namiem?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Esam nolēmuši jums pastāstīt par dažādām ar māju apsaimniekošanu saistītām profesijām. Šai jomā strādā daudz speciālistu, sākot no santehniķiem un beidzot ar vides inženieriem, bet pati universālākā profesija ir mājas meistars. Latvijā tas pagaidām vēl ir jaunums. Ar ko nodarbojas šie cilvēki? Stāsta mājas meistari Romāns Doroņins un Vadims Smirnovs.
Latvijā īsti mājas meistari pagaidām strādā tikai privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos, bet nav šaubu – pienāks laiks, kad tādu speciālistu lietderību pienācīgi novērtēs arī pašvaldības uzņēmumi.
Ja īsi, tad mājas meistars ir cilvēks, kurš pastāvīgi, dienu no dienas uzrauga mājas tehnisko stāvokli, veic profilakses un remonta darbus, palīdz iedzīvotājiem avārijas gadījumā. Viņš var gan ūdens krānu nomainīt, gan siltummezglu noregulēt, vienā personā apvienojot krietnu desmitu profesiju. Romāna Doroņina un Vadima Smirnova tehniskajā aprūpē ir pāris desmitu māju Rīgā un Salaspilī, un to iemītnieki noteikti savus meistarus pazīst pēc sejas.
Piecpadsmit vietā – viena
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Pagājušajā nedēļā Rīgas dome pieņēma galīgo lēmumu par pašvaldības namu pārvalžu apvienošanu. Piecpadsmit apsaimniekošanas uzņēmumu vietā gadu mijā mums vairs būs tikai viens.
Rīgas dome plānoja namu pārvaldes reorganizēt jau pērn, bet līdz apkures sezonas beigām ir kā šaubījās, vai tas būtu lietderīgi. Tagad šaubām pienācis gals. Valdošā koalīcija pieņēmusi lēmumu apvienot.
Kam tas vajadzīgs? – jautās vērīgs rīdzinieks. Tik ilgus gadus Rīgā ir pastāvējusi pašreizējā namu pārvalžu sistēma. Protams, bez pārmetumiem tā neiztika, bet tie galvenokārt bija pārmetumi par pakalpojumu kvalitāti, nevis uzņēmumu skaitu. Tāpēc domes lēmums krīzes laikā pilnībā reorganizēt pašvaldības apsaimniekošanas sistēmu var radīt neizpratni.
Sanitārā kopšana ar noslēpumu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Reti kurš rīdzinieks teiks, ka ar sētnieka darbu ir pilnībā apmierināts. Sūdzības mēdz būt visdažādākās, bet tām ir viegli atrast kopsaucēju: pastāv viedoklis, ka sētnieki Rīgā savus pienākumus nepilda tik cītīgi un labi, kā to vēlētos dzīvokļu īpašnieki. Bet nu mirkli padomāsim. Vai tiešām vienmēr pie visa vainīgi sētnieki, varbūt arī mēs paši reizēm pieļaujam kādu paviršību?
Iedzīvotāji samaksāja divreiz
Kā tas bieži mēdz gadīties, par ieganstu šai sarunai kļuva mūsu lasītāju sūdzība. Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raksta:
Par tīru pilsētu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Cilvēks var iztikt bez karsta ūdens vai televizora, bet ne bez atkritumu izvešanas. No atkritumu savācēju darbības ir atkarīga vide, kurā mēs dzīvojam, mūsu komforts un pat veselība.
Ikvienu daudzdzīvokļu namu, kooperatīvu vai apsaimniekošanas uzņēmumu apkalpo kāda atkritumu izvešanas firma. Lielu pretenziju pret atkritumu savācējiem un izvedējiem rīdziniekiem nav, bet sīku jautājumu – atliku likām. Šos jautājumus uzdevām uzņēmuma Veolia vides serviss pārstāvim Mārtiņam Korotkevičam.