Nelaimi ir iespējams novērst

Biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā – nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas 2022. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1341 dzīvojamā mājā. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās.

„Katru gadu atbilstoši pieejamiem resursiem un iespējām veicam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamajā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Aicinu dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības prasības ir nevis mūsu iegriba, bet gan reāli instrumenti, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos dzīvojamās mājās. Turklāt daļa no tiem ir saistīti nevis ar finansiāliem izdevumiem, bet gan ar iedzīvotāju ieradumu maiņu, novēršot neuzmanīgu rīcību ar uguni,” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamajā sektorā

Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka pieci biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir:

■ 36% jeb 487 dzīvojamajās mājās nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes.

Elektroinstalācijas pārbaude, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados, un, ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laikā jānovērš.

■ 20,8% jeb 279 dzīvojamajās mājās materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās (kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos).

Ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.

■ 13% jeb 178 ēku kāpņu telpās, kā arī zem kāpņu laidiem un laukumiem tiek novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība, durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.

Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.

■ 10,7% jeb 144 gadījumos nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpām un teritorijai, bet 12% jeb 164  gadījumos nav veikta daudzdzīvokļu kopīpašnieku, īrnieku un nomnieku iepazīstināšana ar ugunsdrošības instrukciju.

Ugunsdrošības instrukcija ir konkrētai ēkai atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums, kurā iekļauta informācija par dzīvojamās mājas teritorijas, ēku un telpu uzturēšanu. Tāpat tajā tiek atrunāta rīcība ugunsgrēka gadījumā un sniegta informācija par pieejamām inženiertehniskajām sistēmām un aprīkojumu.

Katrs ceturtais ugunsgrēks – dzīvojamajā sektorā

Aizvadītajā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamajā sektorā. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamajā sektorā 61% gadījumu ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8% no ugunsgrēkiem dzīvojamajā sektorā, savukārt 13,2% ugunsgrēku izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.

„Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iedegot sveces. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” skaidro M. Baltmanis.