Renovācijai nepieciešami 20 miljardi eiro

Latvijas Valsts kontrole ceļ trauksmi: māju siltināšanas izmaksas pieaug divreiz ātrāk, nekā vajadzētu, un daudziem iedzīvotājiem šādas cenas nav pieejamas!

Valsts kontrole publicējusi starpziņojumu par dzīvojamo māju renovāciju. Siltināšanu traucē būvdarbu dārdzība un nepilnības valsts atbalsta sistēmā. Tās ir nopietnas problēmas, kas apdraud valsts klimata mērķu sasniegšanu.

20 galvenie fakti par mājokļu renovāciju Latvijā uz 2025. gada beigām, pēc Valsts kontroles versijas:

■ Latvija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi — līdz 2030. gadam renovēt 2000 ēkas, bet līdz 2050. gadam nodrošināt, ka visas ēkas ir bezemisiju vai ļoti energoefektīvas.

■ Kopējais dzīvojamais fonds, kam nepieciešama energoefektivitātes paaugstināšana, sastāv no 34000 līdz 36000 F klases daudzdzīvokļu māju.

■ Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, tehniski un ekonomiski ir lietderīgi renovēt 26600 daudzdzīvokļu mājas.

■ Pašlaik ES atbalsta programmu ietvaros kopš 2007. gada ir renovētas tikai 1873 mājas (ieskaitot projektus, kas ir īstenošanas procesā), kas veido tikai aptuveni 4% no nepieciešamā apjoma.

■ Pēc Valsts kontroles aplēsēm, visa dzīvojamā fonda renovācijai līdz 2050. gadam būs nepieciešami vairāk nekā 20 miljardi eiro.

■ No 2017. līdz 2022. gadam renovācijas projektu izmaksas pieauga vidēji par 127%, kas ir divreiz ātrāk nekā kopējās būvniecības izmaksas valstī (pieaugums par 52% tajā pašā periodā).

■ 54% no īstenotajiem projektiem gada ietaupījums siltumenerģijas izmaksās nenosedz kredīta maksājumu summu.

■ Pēc renovācijas 88% iedzīvotāju jūt siltumapgādes izdevumu samazinājumu, tomēr 45% respondentu ziņoja, ka viņu kopējais mājokļa uzturēšanas rēķins (ieskaitot kredīta maksājumus) ir palielinājies.

■ Iedzīvotāji ir gatavi maksāt par renovācijas kredītu ne vairāk kā 0,50 eiro/m² mēnesī (šādu robežu nosauca 42% aptaujāto), savukārt faktiskais vidējais ikmēneša maksājums ir 1–1,5 eiro/m².

■ Procentu likmes samazinājums kredītam tikai par 0,9 procentpunktiem (no 3,9% līdz 3%) palielinātu projektu īpatsvaru ar tīru ietaupījumu no 46% līdz 54%.

■ Latvija joprojām paļaujas galvenokārt uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, neizmantojot visas iespējas piesaistīt izdevīgāku finansējumu, piemēram, caur starptautiskajiem tirgiem, kā to dara Lietuva (kur renovācijas kredīta likme ir 3%).

■ 2024. gadā 18,7% iedzīvotāju atzina, ka mājokļa uzturēšanas izmaksas viņiem ir ļoti apgrūtinošas.

■ Tajā pašā gadā 6,7% iedzīvotāju nevarēja atļauties uzturēt pietiekamu siltumu mājā.

■ Latvijā trūkst mērķēta atbalsta mehānismu zemu ienākumu mājsaimniecībām, kas varētu mazināt kredīta maksājumu slogu, padarot renovāciju pieejamu visiem.

■ Iepriekšējo programmu pieredze rāda, ka finansējumu saņem visaktīvākie un maksātspējīgākie īpašnieki, nevis tie, kas visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības.

■ Tikai 8% dzīvokļu īpašnieku (nerenovētās mājās) zināja aptuvenās sava nama renovācijas izmaksas pirms lēmuma pieņemšanas.

■ Publiskā sektora iestāžu (ALTUM, pašvaldību) aktivitāte iedzīvotāju informēšanā un konsultēšanā ir nepietiekama: 57,8% aptaujāto mājokļu īpašnieku norādīja, ka viņus par renovācijas jautājumiem vispār neviens nav konsultējis.

■ Ja iedzīvotāji tomēr nonāk līdz ALTUM, lai saņemtu renovācijas līdzfinansējumu 40-50% apmērā, viņu projekts var tikt noraidīts. Piemēram, valsts atbalsta programmas pirmajā posmā tika īstenots 621 projekts, tomēr vēl 366 projekti tika atsaukti, pārtraukti vai noraidīti .

Tas nozīmē, ka 37% no visiem ierosinātajiem projektiem šīs programmas ietvaros netika pabeigti. Līdzīga tendence bija vērojama arī programmas otrajā posmā – 133 īstenoti projekti pret 144 noraidītiem. Tik liels noraidīto projektu skaits (galvenokārt nepareizi noformētas vai nepilnīgas tehniskās dokumentācijas dēļ) liecina par to, ka dzīvokļu un māju īpašniekiem trūkst zināšanu nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, un profesionālas projektu vadības trūkums agrīnā posmā rada papildu izmaksas.

■ Pretēji cerībām, ēku energoefektivitātes paaugstināšana nerada būtisku nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu: renovētās mājās dzīvokļi vidēji maksā tikai par 4% dārgāk nekā nerenovētajās. (Turklāt tikai aptuveni 30% aptaujāto uzskata mājokļa vērtības pieaugumu par izšķirošu motīvu renovācijai).

■ Augsts pieprasījums pēc ES līdzekļu renovācijas līdzfinansēšanas programmām: finansējums 173 miljonu eiro apmērā pašreizējās Altum programmas ietvaros 2025. gadā tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā, kā rezultātā daudzi gribētāji palika "aiz borta".

 Valsts kontrole secina, ka esošie atbalsta mehānismi nav pietiekami efektīvi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas stimulēšanai un valsts klimata mērķu sasniegšanai. Tādēļ nepieciešams veikt pasākumus, lai ierobežotu daudzdzīvokļu māju renovācijas izmaksu pieaugumu, efektīvāk izmantotu esošo finansējumu un palielinātu pieejamo atbalstu, kā arī sniegtu palīdzību māju īpašniekiem, sākot ar pirmajiem soļiem līdz pat lēmuma pieņemšanai par renovāciju.