Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„Saņēmām rēķinu par 545 eiro!”

Māja avārijas stāvoklī: iedzīvotājiem jāmaksā gan paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, gan jāsedz balkonu remonta izdevumi steidzamības kārtā 

Šogad atsevišķu māju dzīvokļu īpašnieki no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes saņēmuši šokējoši lielus rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli. Noskaidrojot faktus, izrādījās, ka nekādas kļūdas nav – vienkārši mājām, kas atrodas avārijas stāvoklī, nodoklis ir palielināts 15 reizes. Tādā veidā iedzīvotāji ir izvēles priekšā – vai nu maksāt nodokli 500–800 eiro gadā, vai apmaksāt dārgu mājas remontu.

Dzīvokļa īpašniece Jeļena ir sašutusi par veidu, kā pašvaldībai piederošo māju apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks aprīlī sācis remontēt balkonus mājām Dzirciema ielā 74 un 72:

– Dzīvokļu īpašnieki par šo remontu lēmumu nepieņēma, nekādas balsošanas nebija. Apsaimniekotāja darbinieki balkonu stāvokli novērtēja vizuāli, tas ir, apskate tika veikta no ielas. Dzīvokļu īpašnieki uzzināja, ka par 44 balkonu remontu būs jāmaksā 73 500 eiro.

Viena balkona remonts tā sauktajā hruščova laika mājā, izrādās, maksā 1670 eiro. Būtu labāk nomainījuši sapuvušos stāvvadus. Remontēt balkonus mājā, kurā nav atrisināti tik svarīgi jautājumi, ir tas pats, kas smagi slimam cilvēkam veikt sejas plastisko operāciju, lai viņš izskatītos labāk.

Situācija ar remontējamiem balkoniem Dzirciema ielā 74 un 72 ir izraisījusi lielu diskusiju rīdzinieku vidū arī sociālajos tīklos. Interesanti, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt Jeļenas viedoklim.

– Ja balkoni ir avārijas stāvoklī, tad mājas apsaimniekotājam, lai novērstu ārkārtas situāciju, iedzīvotāju piekrišana nav nepieciešama, – atgādina Nelda.

– Arī mūsu māja saņēma vēstules no apsaimniekotāja par nepieciešamību remontēt balkonus, – stāsta Ina. – Kā ierasts, dzīvokļu īpašnieki šīs vēstules ignorēja. Rezultātā Rīgas domes Īpašuma departaments nolēma, ka māja atrodas avārijas stāvoklī un Rīgas pašvaldības Ieņēmumu pārvalde atsūtīja rēķinu par paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli – 545 eiro gadā.

Par līdzīgu gadījumu daudzdzīvokļu mājā Slāvu ielā informē Kristīna:

– Iedzīvotāji nespēja savākt pietiekami daudz balsu, lai organizētu balkonu remontu. Rezultātā ar šo gadu pašvaldība nekustamā īpašuma nodokļa likmi mūsu mājai ir palielinājusi līdz 3% no kadastrālās vērtības, tas ir, 15 reizes. Tagad jāmaksā nodoklis un balkoni vai nu jādemontē, vai jāremontē. Kamēr netiks atrisināts jautājums par balkoniem, nodoklis nesamazināsies.

Kāda ir saistība starp mājas avārijas stāvokli un īpašuma nodokļu palielināšanu? Tiksim skaidrībā!

Neuztveriet vēstules vieglprātīgi!

Ļubova dzīvo Rīgā, Slāvu ielā 15, blakus tirdzniecības centram Akropole Rīga. Tiesa, šogad viņa visu naudu tērēs īpašuma nodokļu nomaksai, nevis iepirkumiem.

– Šī gada sākumā mūsu deviņstāvu mājas dzīvokļu īpašnieki saņēma nodokļu rēķinus, kas mūs burtiski šokēja. Personīgi es par trīsistabu dzīvokli saņēmu rēķinu 540 eiro apmērā, kaimiņi par savu četristabu dzīvokli maksās 800 eiro, – stāsta seniore. – Sākām skaidroties, un izrādījās, ka mums milzīgie rēķini ir sakarā ar mājai piešķirto vidi degradējošas ēkas statusu.

Pēc lasītājas paustā, pirmās vēstules ar brīdinājumu pēc iespējas ātrāk sākt remontdarbus, lai izvairītos no paaugstinātā īpašuma nodokļa piemērošanas, dzīvokļu īpašnieki saņēmuši tālajā 2021. gadā. Tām viņi, saprotams, uzmanību nav pievērsuši. Pērn īpašnieki atkārtoti saņēmuši brīdinājumus no Rīgas domes Īpašuma departamenta, mājas apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes.

– No saņemtajām vēstulēm sapratām, ka Rīgas domes Īpašuma departamentam ir pretenzijas par mūsu balkonu stāvokli. Rīgas namu pārvaldnieks veica aptauju, kuras laikā lielākā daļa mājas dzīvokļu īpašnieku nobalsoja par remontdarbu sākšanu. Tiesa, es nekur neredzēju nekādu informāciju par remontdarbu izmaksām, – stāsta Ļubova. – Otrs svarīgais jautājums bija naudas atrašana balkonu remontam. Ar mājas uzkrājumiem remontdarbiem nebija pietiekami, tādēļ bija paredzēts iekasēt papildu līdzekļus no dzīvokļu īpašniekiem. Vienīgais, mums nepateica, par kādu summu varētu būt runa.

Ļubova domāja – ja jau vairums dzīvokļu īpašnieku ir nobalsojuši par remontu, lieta darīta un nav jāuztraucas. To, ka ir kļūdījusies, sieviete saprata tikai janvāra beigās, kad saņēma rēķinu par paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības. Iepriekšējā gadā pensionāre maksāja nodokli tikai 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības, turklāt vēl saņēma pašvaldības palīdzību.

– Mūsu mājas apsaimniekotājs kārtējā dzīvokļu īpašnieku sapulcē prezentēja remontdarbu plānu. Šis plāns, pēc viņa teiktā, dos iespēju vērsties pašvaldībā ar lūgumu samazināt nodokļa apmēru, – stāsta Ļubova. – Starp citu, lēmumā piemērot mūsu mājai nodokli 3% apmērā bija norādīts, ka kaut vai remontdarbu plānu iesniegšana līdz 2023. gada sākumam būtu pašvaldībai kalpojusi par pamatu, lai atliktu paaugstinātā nodokļa noteikšanu. Ļoti ceru, ka mums izdosies panākt 3% nodokļa atcelšanu, jo daudziem mājas iedzīvotājiem nav naudas, lai to nomaksātu. 

Svarīgi!

Ēka tiek atzīta par vidi degradējošu, ja tās ārējais izskats neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Mēs paši esam vainīgi!

Saņemtie rēķini daudzos iedzīvotājos ir raisījuši paniku. Kopsapulcē ievēlētais dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis Arnis pastāstīja, ka pagājušajā gadā, kad mājas apsaimniekotājs aicināja dzīvokļu īpašniekus uz kopsapulci, lai risinātu jautājumu par balkonu remontu, uz sapulci neieradās pietiekams īpašnieku skaits, lai par jautājumu varētu runāt.

– Ja mēs toreiz būtu pieņēmuši lēmumu, balkonu atjaunošana izmaksātu 245000 eiro, – saka Arnis. – Pieļauju, ka tagad izmaksas ir pieaugušas un par mājas remontu nāksies maksāt lielu summu, par ko ir žēl. Mājā dzīvo daudz pensionāru, viņiem būs grūti samaksāt lielu nodokli par īpašumu un veikt iemaksas mājas uzkrājumu fondā nepieciešamajiem remontiem.

Tās nav tiesības, tas ir pienākums

Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšniece Irina Miķelsone pastāstīja, ka degradējošas būves statusu piešķir Rīgas domes Īpašumu departamenta Vidi degradējošu būvju komisija. Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 146 ir minēti būves izskata defekti, kuru dēļ to var klasificēt kā degradējošu vai bīstamu. Turklāt pastāv vēl atsevišķas pazīmes, kas var liecināt, ka ēkas tehniskais stāvoklis neatbilst Būvniecības likumā noteiktajām minimālajām prasībām.

Lēmumu par to, vai ēka ir bīstama vai vidi degradējoša, pieņem būvinspektors, veicot ēkas ekspluatācijas pārbaudi.

– Dzīvokļu īpašniekiem ir jāzina: viņu pienākums ir nodrošināt, lai māja, kurā viņi dzīvo, atbilstu likuma prasībām. Tāpat paši dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi par remontdarbu savlaicīgu finansēšanu, – uzsver mūsu sarunas biedre. – Kā māju īpašnieki maksās par remontu – no mājas uzkrājumiem vai ņems aizņēmumu kredītiestādē – ir viņu darīšana.

Vispirms vēršamies pie  apsaimniekotāja!

– Ko pašvaldība informēs, ka māja var tikt atzīta par degradējošu – dzīvokļu īpašniekus vai mājas apsaimniekotāju?

– Ja ēkas izskats neatbilst minimālajām prasībām, tas nozīmē, ka paši dzīvokļu īpašnieki nepilda likumā noteikto pienākumu rūpēties par savu īpašumu, tomēr pašvaldība vispirms vērsīsies pie apsaimniekotāja ar prasību sakārtot ēku.  Ja apsaimniekotājs nekādi nereaģēs, tad pašvaldība tādu pašu lūgumu sūtīs šīs ēkas dzīvokļu īpašniekiem.

Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk, vienlaikus viņi tiek informēti par Rīgas domes programmām, kurās var saņemt līdzfinansējumu remontdarbiem.

– Cik daudz laika dodat dzīvokļu īpašniekiem, lai labprātīgi savestu kārtībā māju?

– Pašvaldība tam dod 18 mēnešus, bet, ja dzīvokļu īpašnieki iesniedz dokumentus, no kuriem izriet, ka mājas sakārtošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad pašvaldība to ņem vērā.

Šajā gadījumā pašvaldība ļauj īpašniekiem defektus novērst labprātīgi. Kamēr trūkumi nav novērsti, mājoklis tiek uzskatīts par degradējošu.

Ja pašvaldība būs apstiprinājusi ilgāku termiņu mājas sakārtošanai, tā veiks kontroli par darbu veikšanu saskaņā ar iesniegto darba grafiku.

Ko un kā darīt?

– Mūsu lasītāji atzīstas, ka ne reizi vien ir saņēmuši brīdinājuma vēstules par iespēju mājai paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā un nobalsojuši par remontu. Vai viņi var būt droši, ka paaugstināto nodokli nepiemēros, pamatojoties uz kopsapulces lēmumu?

– Par pierādījumu, ka dzīvokļu īpašnieki ir gatavi māju sakārtot, tiek uzskatīts tikai viņu kopīgais lēmums, kas pieņemts likumā noteiktajā kārtībā. Šajā lēmumā ir jāiekļauj detalizēts darbu grafiks (tehniskās dokumentācijas sagatavošanas termiņš, tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas termiņš, remontdarbu sākšanas un darbu pabeigšanas laiks ar saprātīgiem remontdarbu veikšanas termiņiem), kā arī jāuzrāda visu darbu finansējuma avots.

Savukārt, ja kopsapulcē pieņemts lēmums tikai par maksājumu apmēra palielināšanu uzkrājumu fondā, tas netiks vērtēts kā arguments paaugstinātā nodokļa atcelšanai.

– Tātad, ja dzīvokļu īpašnieki jau ir saņēmuši rēķinus par nodokli 3% apmērā, viņi vairs neko nevar darīt?

– Tā nav. Pat tad, ja dzīvokļu īpašnieki jau saņēmuši rēķinus ar 3% likmi, viņi var lūgt apturēt lēmumu par mājas klasificēšanu kā degradētu uz laiku līdz 12, 18 vai 30 mēnešiem atkarībā no mājas tehniskā stāvokļa un dzīvokļu īpašnieku kopības gatavības remontdarbiem.

Dzīvokļu īpašniekiem ar attiecīgu dokumentu un lēmumu palīdzību būs jāpierāda, ka viņi ir spējīgi noteiktajā termiņā novērst visus konstatētos trūkumus. Ja īpašnieki solījumu nepildīs, tad paaugstinātais īpašuma nodoklis tiks aprēķināts par visu periodu – arī par to, kad nodoklis uz darbu laiku bija samazināts.

– Ja remonts mājā ir sākts, vai 3% nodoklis tiks atcelts?

– Jā, dzīvokļu īpašnieki var lūgt atcelt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, kad ir sākti faktiskie darbi ēkas vizuālo defektu novēršanai, tas ir, būvlaukums ir iekārtots.

– Kā īpašumu īpašnieki var uzzināt, ka nodoklis ir pārrēķināts?

– Rēķinus ar nodokļa pārrēķinu dzīvokļu īpašniekiem nosūta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ieņēmumu pārvalde.

Uzmanību, būs sekas!

– Ja māja tiek atzīta par degradējošu un īpašumam piemērota paaugstinātā īpašuma nodokļa likme, kas notiek ar nodokļa atvieglojumiem, kurus saņem, piemēram, pensionāri un maznodrošinātie?

– Piemērojot paaugstināto īpašuma nodokļa likmi degradētajām ēkām, tiek atcelti visi normatīvajos aktos paredzētie īpašuma nodokļa atvieglojumi. Dzīvokļu īpašnieki par to tiek informēti, kad viņiem tiek nosūtīts piedāvājums brīvprātīgi sakārtot savu īpašumu.

– Kas notiek, ja dzīvokļu īpašnieki nemaksā paaugstināto īpašuma nodokli?

– Ja īpašnieks labprātīgi nemaksā paaugstināto īpašuma nodokli, nodokļa parāds no viņa tiek piedzīts piespiedu kārtā. Ja īpašnieks nodokļa summu nav apstrīdējis un nav arī maksājis, piedziņa tiek nodota zvērinātam tiesu izpildītājam. (Viņa piedziņas darbībām nav nepieciešams tiesas lēmums – red. piezīme). 

– Kā rīkoties tiem, kuri jau sen nobalsojuši par remontdarbu sākšanu, bet mājas apsaimniekotājs nav steidzies tos organizēt?

– Ja pārvaldnieks bijis pasīvs normatīvo aktu izpildē, tad dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu par cita apsaimniekotāja izvēli, kā arī piedzīt no viņa zaudējumus, kas saistīti ar mājas neprasmīgu apsaimniekošanu, bet tas neatbrīvo no paaugstinātā īpašuma nodokļa maksāšanas.

Atteicās veidot uzkrājumus? Lai maksā tagad!

Situāciju komentē SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Laura Vaļuma:

– Vairāk nekā pirms 10 gadiem veiktais ēkas Slāvu ielā 15 apsekojums uzrādīja balkonu stāvokļa neatbilstību normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, kas nozīmē, ka tie steidzami jāsaved kārtībā.  Šīs ēkas dzīvokļu īpašnieki tika lūgti pieņemt lēmumu par balkonu norobežojošo konstrukcijas nomaiņu vai remontu un vienlaikus arī izlemt jautājumu, kā finansēt šos darbus. Vēstulē, ko nosūtījām dzīvokļu īpašniekiem, bija teikts, ka balkonu ekspluatācija ir dzīvībai bīstama un mājas apsaimniekotājs nevar uzņemties atbildību par sekām, kas varētu rasties, ja balkoni netiks savesti kārtībā. Vienlaikus dzīvokļu īpašnieki tika informēti – ja viņi nepieņems lēmumu par līdzekļu uzkrājuma veidošanu plānveida balkonu remontdarbiem, tad mājai var būt nepieciešams avārijas remonts. Šāds remonts var izmaksāt daudz vairāk, ievērojami palielinot ikmēneša maksājumus.

Neskatoties uz visu, 2012. gada nogalē dzīvokļu īpašnieki mums iesniedza kopības lēmumu, kurā atteicās veidot uzkrājumus balkonu remontam.

Gadu vēlāk mēs informējām katra dzīvokļa, kam ir balkons, īpašnieku par konstrukcijas lietošanas bīstamību. Šajā vēstulē uzsvērām, ka bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas veikt balkonu remontu mēs varam veikt tikai atsevišķus darbus, lai novērstu balkona bīstamību, piemēram, uzstādīt aizsargtīklu, izvietot norobežojošās lentes u. tml.

Balkonu ekspluatācija ir jāpārtrauc!

Pēc mūsu sarunu biedres stāstītā, dažus gadus vēlāk mājas Slāvu ielā 15 pārvaldnieks vērsās Rīgas būvvaldē, lai saprastu, kādas darbības būtu jāveic situācijā ar balkoniem. Būvvaldē paskaidroja, ka no mājas 64 balkoniem 18 ir neapmierinošā stāvoklī, bet 46 balkoni ir jādemontē. Būvvalde pārvaldniekam uzlika par pienākumu nodrošināt, ka tiek pārtraukta balkonu, kas ir avārijas stāvoklī, ekspluatācija.

Balkonu stāvoklis turpināja pasliktināties, un 2021. gadā visi mājas Slāvu ielā 15 balkoni tika atzīti par ekspluatācijai nederīgiem.

– Kādi defekti ir novēroti minētās mājas balkoniem?

– Metāla armatūra, kas veido balkona karkasu, ir sarūsējusi, betona plātnēm no apakšpuses ir atsegts stiegrojums, ir spēcīga betona atslāņošanās, kas izteiktāka metāla karkasu savienojumos ar betonu. Atsevišķu balkonu konstrukcijās ir plātnes slīpuma izmaiņas attiecībā pret mājas fasādi un redzami mitri plankumi uz sienas balkona stūros.

– Vai esat informējuši dzīvokļu īpašniekus, ka šos balkonus nevar izmantot?

– Protams! Dzīvokļu īpašnieki tika informēti, ka visu mājas balkonu ekspluatācija ir nekavējoties jāpārtrauc – uz tiem ir kategoriski aizliegts uzturēties vai glabāt jebkādas lietas. Tāpat cilvēkiem ir aizliegts atrasties ēkas teritorijā zem balkoniem vai to tiešā tuvumā.

Pēc šiem paziņojumiem atkārtoti tika veikta dzīvokļu īpašnieku aptauja par balkonu remontu, taču vairākums atkal balsoja pret.

Piekrišana remontam saņemta!

– Kas notika 2022. gadā, kad dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu remontēt balkonus?

– 2022. gada oktobrī Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde pieņēma lēmumu mājai Slavu ielā 15 piešķirt degradējošas būves statusu. Jau 2022. gada novembrī un decembrī apsaimniekotājs atkārtoti veica aptauju, kuras laikā lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nobalsoja par pārvaldnieka pilnvarošanu pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz balkonu remontu.

– Kad sāksies balkonu remonts?

– Vispirms pārvaldniekam jāorganizē balkonu tehniskās apsekošanas atzinums, to plānots paveikt līdz 2023. gada jūlijam, pēc tam – līdz 2023. gada augustam – jāpasūta balkonu remonta projekts.

– Kam par to visu būtu jāmaksā, un cik maksās remonts?

– Tehniskās apsekošanas atzinums un balkonu remonta projekta izveides izmaksas tiks segtas no mājas uzkrājumu līdzekļiem, taču patlaban nav skaidrs, kā tiks finansēts pats remonts. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, remontdarbu izmaksas būs vairāk nekā 3500 eiro par vienu balkonu.

Lai apsaimniekotājs varētu veikt nepieciešamos remontdarbus, dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums palielināt balkonu remontam nepieciešamos uzkrājumus vai arī piesaistīt līdzekļus vajadzīgajā apmērā (acīmredzot ar to domāts aizdevums kādā no kredītiestādēm – red. piezīme). Ja iedzīvotāji šādu lēmumu būtu pieņēmuši laikus, tad problēmu būtu daudz mazāk. Turklāt māja Rīgā, Slāvu ielā 15, nav vienīgā, kurā dzīvokļu īpašnieki neapdomīgi kavē  ar remontdarbiem saistītu kopības lēmumu pieņemšanu.

Numuru arhīvs: spied un lasi!