Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Rīgā siltuma cena jūnijā nemainīsies

Rīdziniekiem no 1. jūnija siltuma cena paliks nemainīga - 42,81 Ls/MWh (bez PVN), pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 Ls/tūkst.nm3, ziņo a/s „Rīgas siltums”. Rīgā siltuma cena ir zemākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Šomēnes tā ir par 21 % zemāka nekā Viļņā un par 10 % zemāka, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas cenu Tallinā.

Tiek prognozēts, ka jūlijā un augustā siltuma cena samazināsies par 4,3%, salīdzinot ar jūniju, un būs 40,99 Ls/MWh (bez PVN). Siltuma cenas samazinājums iespējams, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem jaunajiem siltumenerģijas tarifiem, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un AS „Latvijas Gāze” izteiktajai prognozei, ka dabasgāzes tirdzniecības cena šajos mēnešos būs 205 Ls/tūkst.nm3.

Lasīt tālāk...

Kas paaugstina neprivatizēto dzīvokļu īres maksu?

„Jūs traucē Ozolnieku iedzīvotāji. Komunālais uzņēmums, kas pārvalda mūsu piecstāvu māju, krasi paaugstināja īres maksu (dzīvokļi mājā nav privatizēti). Pārvaldnieks apgalvo, ka tas bijis nepieciešami, jo mājai vajadzīgs remonts. Naudu remontam mēs krāsim gadus desmit, bet kas šajā laikā ar to notiks, nevienam nav skaidrs.

Pārvaldnieks turas pie sava: „Negribat maksāt, privatizējiet dzīvokļus, tad paši varēsiet lemt par maksu!” Bet privatizēt sliktā stāvoklī esošus dzīvokļus arī neviens nevēlas. Kādas ir īrnieku tiesības šādā situācijā?”

Lasīt tālāk...

Martā Rīgā rēķini par siltumu varētu būt par 17%-20% augstāki nekā februārī

Āra gaisa temperatūras pazemināšanās rezultātā siltuma rēķini Rīgā martā varētu būt vidēji līdz 17%-20% lielāki, salīdzinot ar februāri, taču tie nesasniegs janvāra un decembra rēķinu apjomus, liecina AS Rīgas siltumsprognozes.

Uzņēmums atgādina, ka šie ir tikai provizoriski dati, jo rēķini par siltumu var būt gan mazāki, āra gaisa temperatūrai kļūstot augstākai, gan lielāki, laikam kļūstot aukstākam.

Lasīt tālāk...

Maksā par siltumu uz pusi mazāk!

Georgijs Šabaļins

Kāds teiks: „Atkal par renovāciju! Cik var?” Bet lieta tāda, ka par renovāciju varēsim runāt vēl daudz un ilgi, jo zinātne nestāv uz vietas, Latvijā krājas pieredze – gan pozitīva, gan negatīva, un viss derīgais šajā jomā nedrīkst velti iet zudumā.

Ekonomikas ministrijā un Rīgas Tehniskajā universitātē to labi saprot, tāpēc tiek rīkota izglītojošu semināru sērija internetā. Maijā notikušais seminārs bija veltīts visplašāk izplatītajām kļūdām dzīvojamo māju renovācijas procesā.

Lasīt tālāk...

Mēģini samaksāt!

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, cik daudz naudas mājokļa uzturēšanai tērē vidējais statistiskais dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Pēc CSP datiem, tie ir 90 latu jeb 17,2% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu apjomā tiek iekļauti izdevumi īrei par mājokļa izmantošanu, īpašuma nodoklis par mājokli, apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi, mājokļa remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi, kā arī mājokļa apdrošināšanas izmaksas.

Lasīt tālāk...

Pietiek sildīt āra gaisu!

Daudzi jo daudzi cilvēki Latvijā gaida apkures sezonas beigas, lai vairs nebūtu jāmaksā neprātīgie rēķini. Viens otrs pat ir pieprasījis, lai pārvaldnieki pirms laika atslēdz siltuma padevi. Un taisnība vien ir: maksāt tādu cenu par siltiem radiatoriem vairs nav iespējams!

Kur ir ekonomijas rezerves?

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Mājokļu apakškomisija noklausījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju ziņojumu. Kā paskaidroja apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis, „mērķis bija tarifa aprēķināšanas metodikā atrast ekonomijas rezerves”.

– Piemēram, likums paredz, ka siltuma ražošanas rentabilitāte var sasniegt 10%, – sacīja Sakovskis, – bet mūsu valsts pārdzīvo ne tos labākos laikus, cilvēki gluži vienkārši nevar samaksāt rēķinus! Kāpēc nevarētu samazināt siltumuzņēmumu maksimālo rentabilitāti – vismaz uz kādu laiku?

Lasīt tālāk...

Tarifs – par 3% zemāks!

28. februārī Rīgā svinīgi atklāja siltumcentrāles Ziepniekkalns biokurināmā koģenerācijas staciju.

Siltumcentrāle Ziepniekkalns šobrīd ir viens no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kurā koģenerācijas procesā kā kurināmo izmantos šķeldu. Tās siltuma jauda ir 22 MW, bet elektriskā jauda 4 MW. Siltumcentrāles būvniecība izmaksāja 11 miljonus latu, no kuriem 3,5 miljonus Rīgai piešķīra Eiropas Kohēzijas fonds.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!