Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Cik maksā kilovatstunda?

Šā gada sākumā Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas plānu atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Uzņēmumiem tirgus tika atvērts jau pirms kāda laika, un, jāatzīst, daudzi uzņēmēji žēlojas, ka sakarā ar to radušies papildu izdevumi.

Ko dod izvēles tiesības?

Visdrīzāk jau atvērtais elektroenerģijas tirgus finansiālu labumu nevienam nedos. Bet Latvijas iedzīvotājiem – tiem pašiem simtiem tūkstošiem, kuri pieraduši vakarā ieslēgt televizoru, glabāt pārtiku ledusskapī un lietot elektrisko tējkannu, tirgus liberalizāciju reklamē bezmaz vai kā debesu dāvanu!

„Tad, kad mājsaimniecības pašas varēs izvēlēties piegādātāju, vadoties pēc labākās cenas, elektroenerģijas tarifi kļūs īpaši izdevīgi!” apgalvo atbildīgās amatpersonas.

Lasīt tālāk...

Vai brīnumlīdzeklis elektrības taupīšanai?

Nesen internetā un avīzēs parādījās sludinājumi, kas agresīvi reklamē kādu brīnumainu ierīci, kas palīdzēšot mums elektroenerģijas patēriņu samazināt par 30–35%. Ieslēdz tādu brīnumkārbiņu kontaktligzdā, un lieta darīta, nākamajā mēnesī maksāsi par diviem trim latiem mazāk nekā parasti. Tā vismaz solīts sludinājumos.

Kas tā par ierīci, ja var atstāt ar garu degunu pat vareno Latvenergo? Ierīces pārdevēji apgalvo, ka kārbiņa tur kaut ko izlīdzinot un kaut ko kompensējot, tāpēc arī ļaujot ietaupīt. Tā kā mūsu ļaudis, pirmkārt, nav īpaši bruņoti ar zināšanām fizikas jautājumos un, otrkārt, ir lielo elektrības rēķinu galēji nogurdināti, daudzi kārbiņas izplatītājiem tic uz vārda.

Rīgā tādu ierīci, kā teikts sludinājumos, var nopirkt par 14–16 latiem. Pārdevēji centīsies jūs pārliecināt, ka iztērēto naudu atgūsiet divos trijos mēnešos, bet pēc tam sāksies reāla ekonomija.

Lasīt tālāk...

Kas paaugstina neprivatizēto dzīvokļu īres maksu?

„Jūs traucē Ozolnieku iedzīvotāji. Komunālais uzņēmums, kas pārvalda mūsu piecstāvu māju, krasi paaugstināja īres maksu (dzīvokļi mājā nav privatizēti). Pārvaldnieks apgalvo, ka tas bijis nepieciešami, jo mājai vajadzīgs remonts. Naudu remontam mēs krāsim gadus desmit, bet kas šajā laikā ar to notiks, nevienam nav skaidrs.

Pārvaldnieks turas pie sava: „Negribat maksāt, privatizējiet dzīvokļus, tad paši varēsiet lemt par maksu!” Bet privatizēt sliktā stāvoklī esošus dzīvokļus arī neviens nevēlas. Kādas ir īrnieku tiesības šādā situācijā?”

Lasīt tālāk...

Db viedoklis: Problēmrisinājuma vietā radīs lielākus maksājumus par komunālpakalpojumiem

Laikus nesamaksātās summas par patērēto ūdeni un siltumenerģiju Latvijā allaž ir bijušas lielas, turklāt vienmēr ir trūcis racionālu ideju attiecībā uz to, kā efektīvāk veikt parādu piedziņu. Teorētiski par naudas iekasēšanu no daudzdzīvokļu nama iemītniekiem ir atbildīgs katras konkrētās mājas pārvaldnieks, bet praktiski viņa rokās nav teju nekādu instrumentu, ar kuru palīdzību to tiešām varētu izdarīt.

Vēl jo vairāk situāciju sarežģī pāris citu aspektu. Pirmais – mēdz būt negodīgi apsaimniekotāji, kuri no iedzīvotājiem saņemto naudiņu vienkārši patur savā kabatā. Otrs – gan siltumapgādes, gan ūdensapgādes klients ir nevis katrs konkrētais dzīvoklis, tā iemītnieks, bet gan māja kopumā. Tātad pietiek, piemēram, siltumapgādes kompānijai par saviem pakalpojumiem nesaņemt naudu, lai siltuma konkrētajā namā vairs nebūtu. Skaidrs, ka ir jādomā varianti, kā šo absurdu novērst vai vismaz mazināt, taču to likuma grozījumu projektu, ko nupat ir apstiprinājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par risinājumu gan nekādi nosaukt nevar. Proti, tiek paredzēts, ka piespiedu kārtā būtu ieviešami tieši maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Maksā par siltumu uz pusi mazāk!

Georgijs Šabaļins

Kāds teiks: „Atkal par renovāciju! Cik var?” Bet lieta tāda, ka par renovāciju varēsim runāt vēl daudz un ilgi, jo zinātne nestāv uz vietas, Latvijā krājas pieredze – gan pozitīva, gan negatīva, un viss derīgais šajā jomā nedrīkst velti iet zudumā.

Ekonomikas ministrijā un Rīgas Tehniskajā universitātē to labi saprot, tāpēc tiek rīkota izglītojošu semināru sērija internetā. Maijā notikušais seminārs bija veltīts visplašāk izplatītajām kļūdām dzīvojamo māju renovācijas procesā.

Lasīt tālāk...

Rīgā siltuma cena jūnijā nemainīsies

Rīdziniekiem no 1. jūnija siltuma cena paliks nemainīga - 42,81 Ls/MWh (bez PVN), pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 Ls/tūkst.nm3, ziņo a/s „Rīgas siltums”. Rīgā siltuma cena ir zemākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Šomēnes tā ir par 21 % zemāka nekā Viļņā un par 10 % zemāka, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas cenu Tallinā.

Tiek prognozēts, ka jūlijā un augustā siltuma cena samazināsies par 4,3%, salīdzinot ar jūniju, un būs 40,99 Ls/MWh (bez PVN). Siltuma cenas samazinājums iespējams, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem jaunajiem siltumenerģijas tarifiem, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un AS „Latvijas Gāze” izteiktajai prognozei, ka dabasgāzes tirdzniecības cena šajos mēnešos būs 205 Ls/tūkst.nm3.

Lasīt tālāk...

Pietiek sildīt āra gaisu!

Daudzi jo daudzi cilvēki Latvijā gaida apkures sezonas beigas, lai vairs nebūtu jāmaksā neprātīgie rēķini. Viens otrs pat ir pieprasījis, lai pārvaldnieki pirms laika atslēdz siltuma padevi. Un taisnība vien ir: maksāt tādu cenu par siltiem radiatoriem vairs nav iespējams!

Kur ir ekonomijas rezerves?

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Mājokļu apakškomisija noklausījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju ziņojumu. Kā paskaidroja apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis, „mērķis bija tarifa aprēķināšanas metodikā atrast ekonomijas rezerves”.

– Piemēram, likums paredz, ka siltuma ražošanas rentabilitāte var sasniegt 10%, – sacīja Sakovskis, – bet mūsu valsts pārdzīvo ne tos labākos laikus, cilvēki gluži vienkārši nevar samaksāt rēķinus! Kāpēc nevarētu samazināt siltumuzņēmumu maksimālo rentabilitāti – vismaz uz kādu laiku?

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!