Cik daudz pacietīs iedzīvotāji?

350 Rīgas nami oktobrī var palikt bez apkures, bet pašvaldības namu pārvalde vēlas tērēt 250000 eiro jaunam tēlam.

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē izvērsās karstas diskusijas par plāniem veikt pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) rebrendingu. Kamēr RNP vadība uzskata, ka nosaukuma maiņa ir atslēga nākotnes izaugsmei un paplašināšanai, daļa deputātu un sabiedrības pārstāvju pauž nopietnas bažas par šādu izdevumu lietderību un iniciatīvas savlaicīgumu.

Kāpēc RNP vajag jaunu nosaukumu?

Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš skaidroja, ka pašreizējam uzņēmuma nosaukumam ir vairākas būtiskas problēmas.

“Ar šo nosaukumu mēs esam piesaistīti Rīgai, un pat mēģinājums ieiet Olainē vai Salaspilī saskārās ar pretestību: ‘Nē, nē, jūs taču esat no Rīgas, ko jūs te darīsiet?’” — sacīja Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka vārdu salikums “namu pārvaldnieks” uzņēmumam kaitē arī citā ziņā. Nosaukums, pēc viņa domām, asociējas ar padomju laikiem, kad par mājām un dzīvokļiem rūpējās valsts, un tas neveicina iedzīvotāju aktīvu iesaisti. Turklāt līdzīgi citu uzņēmumu nosaukumi rada sajukumu.

Māris Ozoliņš uzsvēra, ka runa nav tikai par logotipa maiņu, bet par pilnīgi jaunu uzņēmuma nosaukumu. It kā tieši tas ļautu RNP paplašināt darbības jomu — ne tikai slaucīt ielas, bet arī piedāvāt iedzīvotājiem jaunu ūdens skaitītāju, videonovērošanas, “viedās mājas” sistēmu uzstādīšanu.

Plānos ietilpst arī jaunu māju būvniecība, kurās dzīvokļus varētu pārdot vai izīrēt.

Principā plāni ir reāli. RNP, būdams 14. lielākais darba devējs Latvijā ar 1900 darbiniekiem, pārvalda 3400 daudzdzīvokļu namus, kas veido 35% Rīgas tirgus. Uzņēmums strādā bez pašvaldības dotācijām un subsīdijām, brīvās konkurences apstākļos. Pēdējo četru gadu laikā RNP Rīgas domei dividendēs izmaksājis 14,3 miljonus eiro, kas ir 43% no visu pašvaldības uzņēmumu kopējām dividendēm šajā periodā.

Tomēr paliek neskaidrs, kāpēc šo plānu īstenošanai ir nepieciešama paša uzņēmuma pārdēvēšana.

Izmaksas un procesa caurskatāmība

RNP skaidro, ka bez jauna zīmola neiztikt. Pēc Māra Ozoliņa teiktā, konkursa par nosaukuma, logotipa un vizuālā noformējuma izstrādi maksimālā cena ir 100 000 eiro, taču paredzams, ka faktiskā summa būs zemāka, jo pieteikumus iesnieguši “ļoti daudzi ļoti cienījami kandidāti”.

Viņš paskaidroja, ka izmaksās ietilpst ne tikai dizains, bet arī dziļāks process — zīmola koncepcijas noteikšana un izstrāde tā, lai tas darbotos gan esošajiem klientiem, gan nākotnes paplašināšanai, tostarp pakalpojumu eksportam. (Un patiešām, ja Lietuvas uzņēmums Civinity var pārvaldīt mājas Latvijā, kāpēc lai Latvijas namu pārvalde nepaplašinātu savu darbību ārpus valsts robežām?)

Kopumā RNP mārketingam tērē aptuveni 0,3% no apgrozījuma, kas ir divreiz mazāk nekā, piemēram, jau pieminētajam uzņēmumam Civinity. Tomēr ar jaunā zīmola izstrādi vien 100 000 eiro nepietiks. Ozoliņš minēja, ka kopējie papildu izdevumi vizītkartēm, darbinieku formām un uzņēmuma automašīnu uzlīmēm var sasniegt 200000–250000 eiro.

Viņš apliecināja, ka konkursa norises process ir pilnīgi caurspīdīgs, jo iepirkumu plāns tika apstiprināts jau pagājušā gada beigās un ir publisks.

Deputātu kritika un bažas

Ne visi deputāti dalās RNP vadības entuziasmā. Deputāte Jūlija Stepaņenko pauda šaubas par šādu izdevumu lietderību, nosaucot tos par “sabiedrības līdzekļu izšķērdēšanu”. Viņa minēja citus RNP pēdējo gadu tēriņus, kas izraisījuši jautājumus — piemēram, 90000 eiro plus PVN par 7 stundu Jaungada svinībām Ķīpsalā un 15000 eiro plus PVN par 740 kg kafijas uz trīs gadiem par 63 eiro kilogramā, kas ir būtiski dārgāk par tirgus cenu.

Stepaņenko norādīja arī uz to, ka pēdējo četru gadu laikā RNP zaudējis 16% klientu — no 4040 namu līdz 3400. “Šī tendence turpinās,” viņa uzsvēra.

Pēc viņas domām, zīmola maiņa neuzlabos ne pakalpojumu kvalitāti, ne komunikāciju ar klientiem, un līdzekļus būtu labāk novirzīt aktuālo problēmu risināšanai. Stepaņenko ierosināja veikt RNP klientu aptauju elektroniskajā portālā, lai noskaidrotu viņu viedokli par ieguldījumu jaunā zīmolā.

Deputāts Vladislavs Bartasēvičs arī izteica neizpratni par zīmola maiņas nepieciešamību, ja RNP, kā stāsta tā pārstāvji, strādā tik efektīvi. Viņš norādīja uz aktuālām problēmām — samazinās pārvaldīto namu skaits, bet kopējais uzņēmuma klientu parāds ir 28 miljoni eiro, kuru dēļ 350 nami septembrī var palikt bez apkures.

Deputāts Ēriks Stendzenieks, vērtējot notiekošo no mārketinga skatpunkta, konkursu par logotipu nosauca par “nevajadzīgu un bezjēdzīgu”. Viņš brīdināja nenovērtēt par zemu esošā zīmola vēstures nozīmi un aicināja RNP vadību vispirms “sakārtot savu pagalmu” un tikai tad doties uz jauniem tirgiem.

Namu pārvaldi nodos privātajiem?

Centrālais arguments diskusijā bija fakts, ka jau 2026. gadā Rīgas dome var pilnībā vai daļēji nodot pašvaldības namu pārvaldi privātās rokās. Ilze Spule Statkus, Rīgas domes Centrālās administrācijas kapitāla daļu pārvaldības nodaļas vadītāja, paskaidroja, ka RNP jūlijā pasūtīja ekspertu izvērtējumu par pašvaldības līdzdalību uzņēmuma kapitālā.

Iemesls — izmaiņas likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu, saskaņā ar kurām no 2026. gada 1. janvāra dzīvojamo māju pārvaldīšana pāries tieši dzīvokļu īpašnieku rokās.

Tas nozīmē, ka pašvaldībai vairs nebūs pienākuma nodrošināt dzīvojamā fonda apsaimniekošanu un piederēt savai namu pārvaldei.

Konkurences padomes iepriekšējais vērtējums jau 2021. gadā parādīja, ka daudzdzīvokļu namu pārvaldīšana nav stratēģiski svarīgs pakalpojums un ir pamatota tikai tirgus nepilnību gadījumā. Tā kā 2026. gadā likumīgās tiesības pārvaldīt mājas tiks piespiedu kārtā nodotas pašiem dzīvokļu īpašniekiem, pašvaldībai nāksies “mazgāt rokas”.

RNP šobrīd kopā ar neatkarīgiem juridiskajiem ekspertiem strādā pie pārskata projekta par Rīgas domes līdzdalības pārvērtēšanu namu pārvaldē. Paredzēts, ka Mājokļu komitejas deputāti šo pārskatu redzēs līdz septembrim, bet tā apstiprināšana Rīgas domē varētu notikt līdz 2026. gada novembrim–decembrim. Šis vērtējums noteiks nākotnes stratēģiskos mērķus RNP darbībai.

Deputāti, tostarp komitejas priekšsēdētāja, pauda bažas, ka lēmums par RNP jauno nosaukumu un logotipu ir pāragrs, kamēr nav skaidrs, kas nākotnē piederēs uzņēmumam un kādi būs tā mērķi. “Kamēr nebūs skaidrs, vai pašvaldība varēs izvirzīt namu pārvaldei stratēģiskos mērķus, piemēram, par renovāciju un darbu ar iedzīvotājiem, mēs nevaram piekrist ieguldījumiem uzņēmuma rebrendingā,” norādīja komitejas priekšsēdētāja.

Komitejas ieteikums

Pēc ilgām debatēm, lai gan komitejai nav tiesību tieši atcelt RNP iepirkumus, tika pieņemts lēmums vērsties pie Rīgas domes izpilddirektora.

“Komiteja lūdz izpilddirektoru vērsties pie RNP vadības ar lūgumu apturēt vai nesākt līguma slēgšanas procesu par jauna zīmola izstrādi — līdz brīdim, kad Rīgas dome būs pieņēmusi lēmumu par nozīmīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem šī uzņēmuma attīstībai,” — šādi formulētais priekšlikums guva vairākuma atbalstu.

Tas ļaus izvairīties no liekiem izdevumiem, ja nākotnes stratēģiskais virziens, kas tiks noteikts vērtējumā, atšķirsies no pašreizējiem paplašināšanās plāniem.

Tiek sagaidīts, ka jautājums par RNP nākotni, tostarp tā stratēģiju un iespējamiem pārvaldības maiņas risinājumiem, turpinās tikt skatīts, saņemot līdzdalības vērtējuma rezultātus. Pašlaik RNP jaunā zīmola liktenis paliek neskaidrs.