Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Huligāni mums nav vajadzīgi!

Jelgavā, Raiņa ielā 10 dzīvokļu īpašniekiem izdevās atbrīvoties no dauzonīgiem kaimiņiem. Ar SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) juridiskās daļas palīdzību iedzīvotāji panāca, ka huligāni, kas bendēja viņiem dzīvi, tiek izlikti no dzīvokļa.

Vienu izlika, citu iemitināja

Māja Raiņa ielā 10 ir renovēta un tagad uz pārējo daudzstāvu namu fona izceļas kā Atlantijas laineris uz zvejas kuģīšu fona. Baltas sienas, akurāta autostāvvieta, pat logi visi vienādi. Un kur tad vēl jaunais jumts, izremontētās kāpņu telpas un citi labumi. Diemžēl šos labumus renovētās mājas ļaudīm neizdevās ilgi baudīt, jo vienā no dzīvokļiem iemitinājās dīvaini īrnieki.

–  Briesmīgs stāsts! – saka bijusī mājas vecākā Valentīna Mankuse. – Mokas sākās jau pirms daudziem gadiem. Vienīgajā neprivatizētajā dzīvoklī mitinājās vientuļa māte ar bērniem. Viņa jau nebija slikts cilvēks, tikai nemaksāja rēķinus.

Kad pašvaldības dzīvokļa īrniecei bija iekrājies ap 5000 latu liels parāds, pārvaldnieks viņu iesūdzēja tiesā. 2011. gadā sievieti izlika un dzīvokli izremontēja.

–  Tas ir jauks vienistabas dzīvoklis saules pusē trešajā stāvā, – stāsta Valentīna. – Pašvaldība saveda dzīvokli kārtībā – ielika jaunas durvis, uzstādīja ūdens skaitītājus, uzlīmēja jaunas tapetes.

Aptuveni mēnesi dzīvoklis nostāvēja tukšs, bet tad mājā ieradās visīstākā nelaime – Natālija.

Sveicināti, tagad te dzīvoju es

Pie jaunās īrnieces, kas bija saņēmusi orderi no Jelgavas domes, uzreiz sāka piestaigāt atbaidošas kompānijas. Tomēr dzīvokļu īpašnieku kopība nezaudēja cerību nodibināt normālas attiecības ar jauno kaimiņieni.

Valentīna Mankuse ar mājas vecākās tiesībām pa laikam apmeklēja Natāliju, lai nolasītu skaitītāju rādījumus.

– Reiz durvis atvēra vīrietis. „Mani sauc Normunds”, viņš sacīja, „un tagad te dzīvo mana ģimene”, – atceras Valentīna.

Mājas vecākā nolēma, ka jauno īrnieku atsūtījusi pašvaldība. Taču Normunds ilgi nepalika ļauna likteņa piemeklētajā dzīvoklī, viņa vietā nāca aizvien jauni un jauni iemītnieki. Tad kaimiņi aptvēra, ka Natālija nekur nav pazudusi, viņa dzīvokli nodod apakšīrē. „Pati uz laukiem aizbrauca un mūs ielaida te padzīvot”, skaidroja nejaušie apakšīrnieki.

Īrniece zog elektrību

Iemītnieku biežo maiņu varētu pieciest, ja viņi vismaz prastu uzvesties. Bet nekā tamlīdzīga: pašvaldības dzīvoklī nemitīgi notika dzīres, piedzērušies cilvēki tā trokšņoja, ka aiz sienas ģimenes ar maziem bērniem nevarēja gulēt.

Valentīna Mankuse pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma uzrakstīja iesniegumu Jelgavas pilsētas domei. Viņa ziņoja par dzīvoklī notiekošajām nekārtībām un rakstīja, ka pašvaldības dzīvoklis Natālijai nav vajadzīgs, jo viņa tur nedzīvo un arī nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem.

Drīz vien Natālijai par nemaksāšanu atslēdza elektrību, bet viņa pieslēdzās kaimiņu skaitītājam. Nelikumīgo pieslēgumu atrada paši iedzīvotāji, pēc tam JNĪP elektriķi to policijas klātbūtnē likvidēja. Taču drīz vien veiklā īrniece atkal atrada paņēmienu, kā zagt koplietošanas elektroenerģiju.

– Tad elektriķi izrāva no sienas garu vadu, pa kuru tika pievadīta elektrība Natālijas dzīvoklim, – stāsta Mankuse. – Tikai tā elektrības zagšanu izdevās pārtraukt. Mēs visi ļoti nopriecājāmies, īpaši jau Natālijas tuvākais kaimiņš, kuram naktsmieru laupīja doma, ka nelikumīgais pieslēgums var izraisīt ugunsgrēku.

Dzīvoklis pārvērties par čūskulāju

Jo tālāk, jo trakāk. Mājā sākās renovācijas darbi, un Valentīna Mankuse palūdza trokšņainajiem īrniekiem atslēgas, lai ielaistu dzīvoklī būvniekus. Vēlāk strādnieki stāstīja, ka nekad neko tamlīdzīgu agrāk neesot redzējuši: „Tur taču ir visīstākais čūskulājs! Atkritumu kalni un sanitārajā mezglā beigts kaķis!”

Drīz vien pie Valentīnas Mankuses atskrēja meitenes no trešā stāva: „Jūs tikai paskatieties, kas notiek!” Izrādījās, ka Natālija ar izpalīgiem izlauzusi čuguna vannu, novilkusi lejā pa kāpnēm un aizvedusi. „Kādas viņai tiesības postīt pašvaldības dzīvokli?!” izbrīnā un sašutumā vaicāja kaimiņi.

Vajadzīgi akti

Beidzot JNĪP juristi pavētīja iedzīvotājiem, ka lieta nonākusi līdz tiesai. Visus cietušos uzaicināja ierasties uz tiesas sēdi kā lieciniekus.

– Es pastāstīju par trokšņainajiem saietiem, huligāniem kāpņu telpā, izplēsto vannu, – saka Valentīna. – Tiesa lēma, ka Natālija ir izliekama no dzīvokļa.

Tagad nelaimīgo dzīvokli atkal nāksies remontēt par pašvaldības līdzekļiem. Mājas iedzīvotāji cer, ka dome mājokli pārdos un tur iemitināsies īsts saimnieks. Citādi nav garantijas, ka vienu īrnieku huligānu mājā nenomaina cits tāds pats.

Situāciju komentē JNĪP jurists Jānis Zeltiņš:

– Mums nācās gādāt, lai īrnieci, kura pastāvīgi traucēja mieru pārējiem iedzīvotājiem, izliktu no pašvaldības dzīvokļa. Viss sākās ar to, ka iedzīvotāji izsauca pašvaldības policiju un pieprasīja fiksēt pārkāpumu. Pēc tam viņi vērsās ar iesniegumu Jelgavas pilsētas domē.

Pašvaldībai un policijai adresētās sūdzības neko nebija devušas, tāpēc iedzīvotāji lūdza pārvaldnieku izlikt huligānus tiesas ceļā. Iesniegumu parakstīja mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums.

Ja jūsu mājā iemitinājies cilvēks, kas naktīs regulāri trokšņo, nepiedienīgi uzvedas kāpņu telpā vai jebkādā citādā veidā pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, iedzīvotājiem jābruņojas ar pārkāpuma pierādījumiem. Fiksēt nekārtības var gan pašvaldības policija, gan namu pārvaldes pārstāvji. Pamatojoties uz sastādītajiem aktiem, dzīvokļu īpašnieki var vērsties tiesā ar prasību izlikt trokšņotāju no dzīvokļa.

Tiesības uz mieru

– Te būs vietā norādīt uz dažām niansēm. Pirmkārt, dzīvokļu īpašnieki var tiesā vērsties paši, bez pārvaldnieka starpniecības. Taču mūsu pārvalde ir gatava palīdzēt saviem klientiem, jo ir uzkrājusi vajadzīgo pieredzi.

Otrkārt, var prasīt izlikt ne tikai pašvaldības dzīvokļu īrniekus, bet arī nemierīgus mājokļu īpašniekus. Pēdējā gadījumā process būs sarežģītāks, jo dzīvoklis tiks pārdots izsolē. Taču arī īpašnieka izlikšana ir iespējama, – stāsta Jānis Zeltiņš.

Pēdējā laikā visā Latvijā biežāki kļuvuši kaimiņu miera traucētāju izlikšanas gadījumi, jo dzīvokļu īpašnieki tagad labāk zina savas tiesības, tostarp tiesības uz mieru.

Kā klājas pēc renovācijas?

Izmantojot gadījumu, iztaujājām Valentīnu Mankusi par mājas Raiņa ielā 10 renovācijas rezultātiem. Viņa ar tiem ir ļoti apmierināta:

– Dzīvokļos uzstādīti individuālie siltuma regulatori. Man maksa par apkuri samazinājusies trīs līdz piecas reizes, jo jau agri pavasarī es pilnībā atslēdzu radiatorus. Apmierināti ir arī gala dzīvokļu iemītnieki, kuri agrāk mūždien sūdzējās par aukstumu. Ar kopsapulces lēmumu mēs par mājas līdzekļiem uzstādījām viņiem lielākas jaudas radiatorus. Renovācijai māja paņēma kredītu uz 15 gadiem, bet mūsu ikmēneša rēķinus tas ietekmē pavisam nedaudz. Par 44 kvadrātmetru lielu dzīvokli es kredīta dzēšanai maksāju pa 30 eiro mēnesī, bet sakarā ar siltuma ietaupījumu sarukušie rēķini šo summu kompensē.

Aptuveni trešā daļa mājas iemītnieku sākotnēji bija noskaņoti pret renovāciju. „Tāpat jau naudu nozags, nekādas jēgas no siltināšanas nebūs”, viņi vaimanāja pirmajās kopā sanākšanas reizēs. Tagad šīs balsis ir pieklusušas, pat opozīcija akurāti maksā par kredītu. Pēc tā var spriest, ka pozitīvu rezultātu izjūt visi.

Numuru arhīvs: spied un lasi!