Jumti prasa rūpes

Nelaime, ļoti liela nelaime šogad piemeklējusi Rīgas jumtus. Neizturējuši sniegiem bagāto ziemu ar retiem atkušņiem, mūsu jumti sākuši tecēt. Mums saka: nomierinieties, atnāks pavasaris, izžūs gan bēniņi, gan jūsu pabojātie griesti. Droši vien tā arī būs, bet satrauc tas, ka nākamgad plūdi var atkārtoties. „Jumtus vajag kopt,” saka būvkompānijas Wall valdes priekšsēdētājs Valērijs Šakins. „Ja jumtiem pievērš pienācīgu uzmanību, to kalpošanas laiku var pagarināt par desmit gadiem un izvairīties no plūdiem. Diemžēl Rīgā tik daudz jumtu ir pamesti novārtā...”

Kompānija Wall jau ilgus gadus sniedz būvniecības pakalpojumus, bet par pamatnodarbošanos atzīst jumiķa darbus un visu, kas ar tiem saistīts. Pieredze ļauj Valērijam Šakinam autoritatīvi apgalvot, ka no tekošu jumtu radītajām problēmām šogad varēja izvairīties.

– Ziema šogad bija kā vēl nekad, – viņš atzīst. – Visi redzēja, ka uz jumtiem krājas nevis kupenas, bet īsti sniega kalni. Diemžēl decembrī nevienam pat prātā neienāca, ka jumtus jāsāk tīrīt. Pirmkārt, cilvēki ir atradinājušies to darīt, otrkārt, papildu naudu par sniega novākšanu iedzīvotāji nemaksā.

Tikai vēlāk namu pārvaldes attapās un piešķīra līdzekļus jumtu tīrīšanai. Bet ziema savu jau bija paveikusi.

– Jāsaprot, ka atkušņa laikā ūdeni laiž cauri nevis pats jumts, bet tā konstrukcija. Zem jumta seguma ir telpa ventilācijai, tur veidojas ledus kārta, ūdens meklē izeju un līst cilvēkiem uz galvas, – stāsta eksperts.

Tātad, ja šogad jūsu mājai ir tecējis jumts, tas nepavisam nenozīmē, ka tas ir caurs.

– Caurs jumts tek ik reizes, kad līst lietus, – skaidro Valērijs Šakins, – bet šogad piedzīvotais ir atgādinājums apsaimniekotājiem, ka par jumtiem vajag rūpēties. Vispirmām kārtām laikus novākt sniegu. Pēc tam nelaist uz jumta nepiederošas personas, tostarp mūsu mīļotos interneta operatorus, kuri aizmirst hermētiski noslēgt kabeļa ievilkšanai jumta segumā izurbtos caurumus. Un pats galvenais – jumta apsaimniekošana jāuztic speciālistiem.

Ko nozīmē jumta apsaimniekošana un ar ko tā atšķiras no mājas apsaimniekošanas? Veikt pārbaudes un profilakses darbus augstumā ir tiesības tikai sertificētiem speciālistiem. Tādi sertifikāti ir, piemēram, kompānijas Wall darbiniekiem.

– Ziema iet uz beigām, laiks padomāt, ko darīt ar jumtu, lai tas nepieviltu nākamajā sezonā, – saka Valērijs Šakins. – Jāpievērš uzmanība ūdens notekcauruļu sistēmai, ko ledus noteikti ar pabojājis. Ja renes nav nokritušas, tām būs mainījies slīpuma leņķis. Ja notekas un karnīzes netiks salabotas, ūdens tecēs pa nama sienām, dzīvokļos parādīsies mitrums un pelējums.

Kad ūdens notekas ir nostiprinātas, no tām jāiztīra uzkrājušies gruži (šis darbs jāveic divas reizes gadā – rudenī un pavasarī), citādi gruži piedzīs piltuvi un ūdens atkal meklēs citu ceļu lejup.

Ko darīt, ja jumta segums tomēr ir bojāts? Nāksies to labot vai nomainīt.

– Rīgā jumtus mēs mainām tikai tad, ja vairs nav ko remontēt, – stāsta Valērijs Šakins. – Vispirms jāmēģina bojājumu izlabot. Piemēram, mums ir tehnoloģija, kas ļauj nomainīt daļu jumta, gabalu virs atsevišķa dzīvokļa. Daudzi iedzīvotāji šādu ātro remontu jau izmantojuši. Jā, par to nākas maksāt pašiem dzīvokļu īpašniekiem, bet tas ir labāk, nekā gadiem dzīvot zem tekošiem griestiem, vākt uz galvas līstošo ūdeni un gaidīt žēlastību no pārvaldnieka.

Ja arī jumtam nav vajadzīgs remonts vai seguma nomaiņa, tam noteikti ir vajadzīga profilaktiskā apkope, saka būvkompānijas Wall vadītājs. To pie mums bieži vien pilnīgi piemirst.

– Divas reizes gadā speciālistiem jākāpj uz jumta, lai to pārbaudītu, – uzskata Valērijs Šakins. – Ja skārda jumts ir sarūsējis, rūsa jānotīra un jumtam jāuzklāj attiecīgs gruntējums (mēs lietojam triju komponentu gruntējumu ar emaljas efektu). Ar tādu pārklājumu jumts vēl nostāvēs 7–15 gadus. Ja rūsa atkal parādās, jumtu vēlreiz notīra. Šai ziņā skārda jumti ir ļoti izdevīgi un ekonomiski.

Sevišķi rūpīgi jumts jāpārbauda mājām ar krāsns apkuri. Pārbaude iedzīvotājiem izmaksās daudz lētāk nekā paviršības seku likvidēšana.

– Īpaši tam gribu pievērst to iedzīvotāju uzmanību, kuriem no ventilācijas šahtas dzīvoklī sūcas mitrums. Cēlonis tam ir tieši dūmvads, kas no augšas nav aizsargāts ar speciālu „cepurīti” un pie pamatnes ar „svārciņiem”. Šie profilakses darbi nav nedz sarežģīti, nedz arī dārgi.

Laika gaitā dūmvada mūrējums sabrūk ne tikai ārpusē, bet arī ēkas iekšienē.

– Gadās, ka mūs uzaicina apskatīt dzīvokli, jo siena esot satrunējusi, – stāsta Šakins. – Bet ne jau siena ir vainīga. Vienkārši java no ķieģeļu starpām ir izbirusi un saimnieks caur ventilācijas šahtu var redzēt debesis.

Šādas nelaimes var novērst ātri un ar ekonomiskām metodēm. Galvenais – nebaidīties uzaicināt meistarus. Viņi dažās stundās likvidēs problēmu, kas mājas iemītniekus ir mocījusi gadiem, kā arī novērsīs briestošās jumta „slimības”.

Savus jumtus kompānijai Wall uztic daudzu Rīgas māju iedzīvotāji, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namu pārvaldes. Kompānijas darbinieki veic visu jumta darbu spektru, sākot no ekspertīzes un beidzot ar jauna seguma uzklāšanu. Viņi arī rūpējas, lai jūsu mājai iespējami ilgāk nebūtu vajadzīgs jauns jumts.

Kompānijas Wall mobilais tālrunis – 26110051. Zvaniet un saņemsiet profesionālu konsultāciju un palīdzību. Ar ekspertiem var sazināties arī pa elektronisko pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..