Kāds liktenis sagaida valsts garantiju programmu mājokļa iegādei

Jaunās ģimenes aktīvi izmanto valsts garantijas, kas viņiem palīdz saņemt hipotekāro kredītu ar atviegloties noteikumiem, taču naudas šajā fondā pietiks tikai līdz 2017. gada vidum

Beidzamajā Saeimas mājokļu apakškomisijas sēdē valsts garantiju programma tika uzteikta par sniegto atbalstu tieši tām ģimenēm, kurās aug bērni un kuras vēlas iegādāties māju vai dzīvokli. Programma, par kuras likteni tik lieli strīdi bija 2014. un 2015. gadā, patiesi izrādījās ļoti efektīva. Pašlaik tajā ir iesaistījušās gandrīz jau 3500 ģimenes, turklāt pieprasījums pēc garantijām arvien pieaug. Diemžēl šī efektīvā projekta nākotne ir zem jautājuma. Kā apstiprināja Ekonomikas ministrijā, naudas projekta turpināšanai pietiks līdz 2017. gada vidum.

Nedrīkst aizmirst, ka iesākumā valsts garantiju programma pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm tika finansēta no līdzekļiem, ko Latvija nopelnīja no ārvalstu investoriem, kas šeit iegādājās mājokļus un arī uzturēšanās atļauju. Taču 2015. gadā programmas noteikumi kļuva stingrāki, investīciju pieplūdums samazinājās un tagad valstij pašai jāspēj atrast līdzekļus palīdzības sniegšanai jaunajām ģimenēm.

Kaut arī programma nav jaunums – nedarbojas pirmo gadu, tomēr daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām neizprot šī atbalsta mehānisma darbības nosacījumus. Viņiem paskaidrojam vēlreiz, ka programmas ietvaros valsts nodrošina garantiju bankas kredītam jaunām ģimenēm ar stabiliem ienākumiem, kurās aug vismaz viens bērns.

■ garantija tiek izsniegta mājokļa iegādei, remontam vai būvniecībai, ja tā vērtība nepārsniedz 200 tūkstošus eiro;

■ garantijas izsniegšanas periods – 10 gadi;

■ garantijas summa – līdz 10% no aizņēmuma pamatsummas, bet ne vairāk par 10 000 eiro, ar nosacījumu, ka ģimenē aug viens bērns;

■ garantijas summa – līdz 15% no aizņēmuma pamatsummas, bet ne vairāk par 15 000 eiro, ar nosacījumu, ka ģimenē aug divi bērni;

■ garantijas summa – līdz 20% no aizņēmuma pamatsummas, bet ne vairāk par 20 000 eiro, ar nosacījumu, ka ģimenē aug trīs un vairāk bērni.

■ Ja banka izsniedz vienu kredītu gan mājokļa iegādei, gan remontam, garantija attiecas uz abiem mērķiem.

■ Ja iegādājamais īpašums sastāv no vairākām daļām, tad tām fiziski jāatrodas kopā un pirkumam tiek slēgts viens aizdevuma līgums

■ Valsts ģimenēm neizsniedz reālu naudu pirmās iemaksas veikšanai, bet ar savu galvojumu palīdz samazināt tās apmēru. Turpmāk ģimenei būs jāmaksā pilnu kredīta summu.

Ģimenes jau iztērējušas 180 miljonus

Par programmas pašreizējo situāciju un plānoto nākotnē, Saeimas deputātiem atskaitījās Edmunds Valantis – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Būvniecības un mājokļa politikas departamenta direktors.

No viņa sacītā kļuva skaidrs, ka valsts garantiju programma mājokļa iegādei būs ministrijas prioritāte arī 2017. gadā.

– Programmas rezultāti ir ļoti iepriecinoši, viņš sacīja, – mēs esam spējuši palīdzēt gandrīz 3500 ģimenēm, kurās aug 5000 bērnu. Tas ir prasījis salīdzinoši nelielu naudas daudzumu – aptuveni 6 miljonus eiro, bet ar šo atbalstu programmas dalībnieki ir spējuši noslēgt pirkuma-pārdevuma darījumus vairāk nekā 180 miljonu apmērā. Pēc mūsu aprēķina, katrs valsts piešķirtais eiro, piesaista 40 eiro privātā līdzfinansējuma. Ar to es gribu sacīt, ka tik ekonomiski efektīva valstij nav bijusi neviena programma.

Pie tam jāatzīmē, ka valsts savus ieguldītos miljonus nezaudē, bet atkal un atkal atgriež tos apritē. Tā kā runa ir tikai par kredīta galvojumu, budžetam nākas tērēties tikai tādā gadījumā, ja konkrētā ģimene piedzīvo reālu un nepārvaramu finansiālu krīzi un pati nespēj maksāt par iegādāto mājokli.

– Programma ļoti ātri pierādīja, ka Latvijai ir vajadzīga, jo tādā veidā jaunām ģimenēm tiek sniegta palīdzība mājokļa iegādei, kamēr jaunie cilvēki paši nav sakrājuši nepieciešamos līdzekļus pirmās iemaksas veikšanai, – vairākas reizes uzsvēra E. Valantis. – Vidēji katru mēnesi mēs atbalstam aptuveni 250 nekustamā īpašuma darījumus un izsniedzam valsts garantiju 2 miljoni eiro apmērā. Visvairāk pirkšanas-pārdošanas darījumu notiek Rīgā un tās apkaimēs, bet atsevišķos gadījumos programmas palīdzību izmanto arī ģimenes reģionos – mazajās Latvijas pilsētās.

Lai programmu turpinātu, ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka 2017. gada budžetā šim mērķim plānots atvelēt 2,8 miljoni eiro. Tas ir ļoti maz.

– Pēc garantiju programmas uzraugošās organizācijas – finanšu institūcijas Altum aprēķiniem redzams, ka saglabājot atbalsta apjomu budžetā paredzētajā apjomā, programma varēs darboties tikai līdz 2017. gada vidum. Tas nozīmē, ka aptuveni pusgada laikā ir jāatrod risinājums, kā turpināt finansēšanu, lai nerastos šis prognozējamais pārrāvums. Tam būtu nepieciešami vēl papildu 6 miljoni 2017. gadā, 7,2 miljoni – 2018. gadā un 8,2 miljoni – 2019. gadā, – atzina valsts sekretāra vietnieks.

Par to, ka programma jāturpina – šaubu nav. Tas ir vismaz viens motivators jaunās ģimenes atturēt no došanās prom no Latvijas.

Neparādās jauna „nekustamā īpašuma burbuļa” pazīmes?

Deputāti ieteica Ekonomikas ministrijas pārstāvim aktīvāk cīnīties par papildu finansējuma piešķiršanu tagad, kad notiek jaunā 2017. gada valsts budžeta apspriešana. Politiķiem bija arī vairāki jautājumi. Piemēram, daudzus interesēja, vai valsts garantiju piešķiršana neveicinās nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanos tādā līmenī, kas radītu jauna spekulatīvā „burbuļa” veidošanos. Tas radītu mājokļu cenu izkropļojumus, kā rezultātā jaunās ģimenes varētu nonākt cietēju lomā.

– Es nedomāju, ka kas tāds atkal ir iespējams, – sacīja E. Valantis. – Šobrīd banku un kredītņēmēju attiecības ir krasi izmainījušās. Bankas ārkārtīgi rūpīgi novērtē klienta maksātspēju, turklāt bankām vairs nav tādas „riska apetītes”, kas tās visvairāk pazudināja 2006. – 2007. gados.

– Vai iesaistīšanās valsts programmā nedara bankas pielaidīgākas jauno ģimeņu vērtēšanā?

– Vispār nē, jo programma palīdz ģimenēm, kurām konkrētajā brīdī nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai vai arī līdzekļu uzkrājums vēl nav pietiekams. Taču tālākajā kredīta noformēšanas procesā banka klientu vērtē tikpat piesardzīgi kā visus pārējos.

Bez tam E. Valantis apliecināja, ka viņaprāt, nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir ļoti tālu no iespējamām kataklizmām.

– Nesen mēs tikāmies ar nekustamā īpašuma pārstāvjiem un ieguvām šādu interesantu statistiku: Rīgā notiek 10 reizes mazāk nekustamā īpašuma darījumu nekā Viļņā, tāpat vairākas reizes mēs atpaliekam arī no Tallinas. Tas liecina, ka mūsu tirgus ir konservatīvāks nekā kaimiņiem, mājokļu būvniecība arī pie mums ir daudz mazākos apjomos. Ar tādu attīstības tempu Viļņa Rīgu jau 2035. gadā būs apsteigusi iedzīvotāju skaita ziņā.