Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Ministru kabinets pasaldināja rūgto ziņu

Valdība ir apstiprinājusi strīdīgo likumprojektu Par dzīvojamo telpu īri. Privātīpašnieku māju īrniekus mierina, solot naudas izmaksu.

Maijā valdība apstiprināja likumprojektu Par dzīvojamo telpu īri un neņēma vērā organizāciju un atsevišķu ekspertu protestus, kuri pārstāvēja īrnieku intereses. Iedzīvotāju tiesību aizstāvji likumprojektu sauc par līdz galam neizstrādātu un cer, ka uzrādītās nepilnības novērsīs Saeima.

Jauns genocīds pret saimnieku māju īrniekiem

Atgādinām, ka pēc likuma autoru ieceres dzīvokļu īrniekus gaida lielas pārmaiņas. Visus īres līgumus nāksies reģistrēt zemesgrāmatā, pretējā gadījumā dzīvokļa īpašnieks nomnieku varēs izlikt no dzīvokļa jebkurā brīdī. Izlikt var arī citā gadījumā – ja īrniekam ir beidzies īres līgums.

Likumprojektam patiesībā nav nekādas vainas, ja to izskata no normāla īres tirgus skatpunkta, taču Latvijā jāņem vērā specifisks īres segments – denacionalizēto māju īrnieki. Šīs attiecības parasti nav vienkāršas – īrnieki ir konfliktā ar īpašniekiem, nepiekrīt īres maksas paaugstināšanai. Ja šis likums tiks pieņemts, tad īpašnieki varēs vienkārši atteikties reģistrēt īres līgumu zemesgrāmatā un uz šāda pamata izlikt īrnieku no dzīvokļa.

Atcerējās par pārcelšanās pabalstiem

Ekonomikas ministrija laikam nojauta par īrnieku tiesību aizstāvju protestiem, tādēļ laikus valdībai pieprasīja izdalīt 3,5 miljonus eiro pārcelšanās pabalstu izmaksai.

Atgādinām, ka šādi pabalsti treknajos gados jau reiz tika maksāti. Pusi no nepieciešamās summas sarūpēja valdība, bet otra puse bija katras pašvaldības atbildībā. Vislielākā finansējuma daļa bija pieprasīta Rīgā, bet jau 2009. gadā pabalstu izmaksas tika pārtrauktas. Oficiālais iemesls – līdzekļu trūkums valsts budžetā, kaut arī Rīgas dome katru gadu apstiprināja gatavību izmaksāt savu daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem.

Pēc Rīgas domes aprēķiniem, 2019. gadā pārcelšanās pabalstiem varētu būt nepieciešami 7 miljoni eiro. 2018. gada 1. janvārī rindā uz pabalsta saņemšanu bija reģistrējušās 335 personas. Uz pabalstu var pretendēt atsevišķi dzīvojošas personas, ja viņu ienākumi mēnesī nepārsniedz 440 eiro, vai arī ģimenes, ja viņu ienākumi mēnesī nav lielāki par 360 eiro uz vienu ģimenes locekli.

Valdība jau ieekonomējusi 10 miljonus

Interesanti, ka daudzi denacionalizēto māju īrnieki pabalstus tā arī nesagaidīja. Viņi vai nu saņēma pašvaldības dzīvokli vai pārcelšanās jautājumu atrisināja pašu spēkiem. Salīdzināšanai, tikai Rīgā 2015. gadā pabalstu rindā bija aptuveni 800 ģimeņu, kuru vajadzībām bija nepieciešami 17 miljoni eiro. Patlaban rinda ir sarukusi uz pusi, bet pabalstu summa – līdz 10 miljoniem eiro. Ja valdība vēl mazliet pastieps gumiju taisnības atjaunošanai, skat’ nekādu naudu tērēt vairs nevajadzēs...

Numuru arhīvs: spied un lasi!