Atkritumi: vēlreiz mainīta maksas sadales kārtība

Novembra sākumā valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Atkal mainīta kārtība, kādā tiek sadalīta maksa par atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju: vientuļi dzīvojošie maksās mazāk, kuplas ģimenes – vairāk.

Savulaik kārtība visus apmierināja

Līdz 2013. gadam daudzdzīvokļu māju iemītnieki par atkritumu izvešanu maksāja atbilstoši dzīvoklī reāli mājojošo personu skaitam. Piemēram: mājā dzīvo trīs ģimenes, pavisam 10 cilvēku. Pieņemsim, ka mēnesī no mājas tika izvesti 10 kubikmetru atkritumu. Daudzbērnu ģimene A (pieci cilvēki) maksāja par piecu kubikmetru izvešanu, ģimene B (četri cilvēki) – par četru, bet vientuļais pensionārs C – par viena kubikmetra izvešanu.

Netaisnīgi grozījumi

2013. gadā valdība izdarīja grozījumus minētajos MK noteikumos. Saskaņā ar jauno redakciju maksa par atkritumu apsaimniekošanu tika sadalīta nevis pēc dzīvoklī dzīvojošo personu skaita, bet gan atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Ņemsim to pašu piemēru: mājā dzīvo daudzbērnu ģimene A, kurā ir pieci cilvēki, četru cilvēku ģimene B un vientuļais pensionārs C. No 2013. gada līdz šā gada novembrim visām trim ģimenēm par atkritumu izvešanu bija jāmaksā vienādi – katrai par trim kubikmetriem, lai gan vairāk nekā skaidrs, ka ģimene A ar trim bērneļiem radīja daudz vairāk atkritumu nekā gados pavecais C, kurš uz veikalu aizstaigā labi ja reizi nedēļā.

Ministri labo kļūdu

Pēc tiesībsarga Jura Jansona domām, MK noteikumi Nr. 1013 lika daudziem iedzīvotājiem maksāt par pakalpojumu, ko viņi faktiski nesaņēma. Ekonomikas ministrija ņēma vērā aizrādījumu, un 3. novembrī valdība apstiprināja normatīvā akta jauno redakciju. Turpmāk dzīvokļu īpašnieki par atkritumu izvešanu maksās proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Kā redzam, valdība nav atgriezusies pie agrākās metodikas, pēc kuras aprēķini tika veikti, vadoties pēc dzīvoklī reāli dzīvojošo personu skaita. Ekonomikas ministrijā skaidro, ka namu pārvaldniekiem ir grūti izsekot tam, cik daudz cilvēku īsti dzīvo katrā dzīvokļa īpašumā. Daudz vienkāršāk ir izmantot valsts iedzīvotāju reģistru ar deklarēto dzīvesvietu adresēm.

Kāpēc visi nav apmierināti?

Taču šī metodika tikai daļēji atjauno taisnīgumu. Visi labi zina, ka dzīvoklī deklarēto un reāli dzīvojošo personu skaits var atšķirties. Piemēram, pensionāra C dzīvoklī var būt deklarēti viņa bērni un mazbērni, kuri patiesībā jau sen dzīvo Anglijā. Tādā gadījumā pavecais vīrs par atkritumu izvešanu maksās tikpat, cik kaimiņos dzīvojošā daudzbērnu ģimene, ja ne vēl vairāk.

Bet nav noliedzams: tām ģimenēm, kurām ar dzīvesvietas deklarēšanu viss ir kārtībā, maksa par atkritumu izvešanu būs taisnīgāka. Noteikumu grozījumi stājās spēkā 6. novembrī, tātad jau decembrī cilvēki saņems rēķinus ar jauno maksu par atkritumu apsaimniekošanu.

Var arī citādi

Vēl tikai jāatgādina, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 1014 jaunā norma attiecas tikai uz mājām, kur dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu. Piemēram, mājas īpašnieki var balsot par atkritumu apsaimniekošanas maksas sadali atbilstoši dzīvokļos reāli dzīvojošo personu skaitam. Tādā gadījumā pārvaldniekam nav saistoši valdības apstiprinātie normatīvā akta grozījumi.

Iedzīvotāji jebkurā laikā var pieņemt lēmumu par citādu atkritumu izvešanas (un citu pakalpojumu) apmaksas kārtību. Šai nolūkā pietiek, lai par to nobalsotu 51% dzīvokļu īpašnieku.

Bez vainas vainīgie

Vienlaikus MK noteikumos veikti grozījumi normās par ūdens patēriņa starpības noteikšanu. 2013. gadā valdība deva atļauju pārvaldniekiem sodīt iedzīvotājus, kuri laikus nebija nodevuši ūdens skaitītāju rādījumus vai verificējuši mēraparātus. Pārvaldniekam bija tiesības tādiem dzīvokļu īpašniekiem pierēķināt maksu par ūdens zudumiem visā mājā. Tas nozīmēja nesamērīgus papildu izdevumus, jo daudzi Rīgas daudzstāvu nami var „pazaudēt” 100 un pat 200 kubikmetru ūdens mēnesī.

Tie, kas nezināja par 2013. gadā izdarītajiem noteikumu grozījumiem, dabūja pamatīgi ciest. Milzu rēķinus saņēma cilvēki, kas vasaru vadīja ārpus pilsētas un nebija laikus verificējuši ūdens skaitītājus. Lai gan faktiski šie cilvēki neiztērēja ne litru ūdens, namu pārvalde varēja viņiem izrakstīt 300–400 eiro lielu rēķinu – par zudumiem.

Turpmāk pārvaldnieki tā rīkoties vairs nevarēs. MK noteikumu Nr. 1013 grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē un līdz ar to viņam nav iespējas veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, viņam nav jāapmaksā mājas kopējie ūdens zudumi”. Galvenais kritērijs – cilvēkam laikus jābrīdina pārvaldnieks par gaidāmo prombūtni.

Tāpat arī valdība ierobežojusi pārvaldniekam tiesības uzspiest iedzīvotājiem jaunu ūdens skaitītāju uzstādīšanu par mājas līdzekļiem. Pārvaldnieks par vienotu skaitītāju uzstādīšanu var lemt tikai tādā gadījumā, ja ūdens zudumi mājā trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20% no kopējā patēriņa.