„Kāpēc par zemi jāmaksā divreiz?”

„Mūsu kooperatīvā māja ar piecām kāpņu telpām atrodas Imantā. Pusotra kāpņu telpa atrodas uz īpašnieka zemes, bet pārējā māja – uz Rīgas pašvaldības zemes. Mana kāpņu telpa atrodas uz pašvaldības zemes, turklāt, 2016. gadā noslēdzu līgumu ar pašvaldību par šīs zemes nomu uz 99 gadiem. Sanāk, ka par zemes nomu maksāju divreiz, pašvaldībai un privātās zemes īpašniekam. Un tagad mūsu kooperatīva vadība veic aptauju par īpašnieka zemes iegādi. Vai kooperatīvs rīkojas pareizi, kad aicina arī manas kāpņu telpas iedzīvotājus piedalīties zemes izpirkšanā?” jautā Aleksandrs. 

Cienījamais Aleksandr, jūs uzdevāt ļoti svarīgu jautājumu, kas interesē daudzu lielu māju iedzīvotājus.

Tomēr jums var nepatikt atbilde uz šo jautājumu. Pirmais, kas jāsaprot, – ikviena daudzdzīvokļu māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Ikviens no jums ir sava dzīvokļa un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas īpašnieks.

Ko tas praktiski nozīmē? Tikai to, ka par tekoša jumta remontu virs pirmās kāpņu telpas, maksā visi dzīvokļu īpašnieki, nevis tikai konkrētajā kāpņu telpā dzīvojošie.

Tieši tas pats attiecas uz zemi. Ja mājas daļa, kaut vai tikai viena kāpņu telpa, atrodas uz Rīgas pašvaldības zemes, tad zemes nomas līgums slēdz visas mājas dzīvokļu īpašnieki. Un, ja viena vai vairākas mājas kāpņu telpas atrodas uz īpašnieka zemes, tad par to maksās arī to kāpņu telpu iedzīvotāji, kuru īpašums tieši neatrodas uz īpašnieka zemes.

Tomēr raugieties uz situāciju pozitīvi. Ja jūsu mājas dzīvokļu īpašnieki nobalsos par īpašnieka zemes izpirkšanu, tad zemes gabals domājamās daļas kļūs par jūsu dzīvokļa īpašuma daļu. Jums vairs nebūs jāmaksā par svešas zemes izmantošanu, un jūsu dzīvokļa tirgus vērtība noteikti pieaugs.