Sāksim dzīvot pa jaunam

Šā gada 4. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Spēkā tas stāsies 2010. gada 1. janvārī. Taču publiskotais valsts likumdošanas akts jau tagad rada ne mazums jautājumu speciālistiem, kuri ir tieši saistīti ar tā īstenošanu...

Likums ir pretrunīgs, bet likums paliek likums

Vai jaunais likums palīdzēs risināt dzīvojamo māju apsaimniekošanas problēmas? Speciālisti uzskata, ka cerību maz. Pat ļaunāk: likumā ir daudz neskaidru momentu, kurus būtu nepieciešams precizēt. Pēc uzņēmuma Bāka-2 vadītāja Sergeja Sidorko teiktā, likums rada ne mazums jautājumu, bet daži tā punkti vieš dziļu neizpratni. Savukārt Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere norāda: ja dokuments kādam arī sarežģīs dzīvi, tad tie visdrīzāk būs māju īpašnieki, kuri paliks aci pret aci ar daudzām problēmām. Citos līmeņos attiecības, pateicoties likumam, kļūs vienkāršākas.

Lasīt tālāk...

Kāds labums no siltummezgliem?

„Gribu uzdot jautājumu Rīgas siltuma pārstāvjiem. Vai uzņēmums, likdams mums uzstādīt modernizētus siltummezglus, seko tam, kādu efektu tie dod? Pirms jaunās apkures sezonas sākšanās gribētos uzzināt, vai šie agregāti mums palīdz taupīt siltumu, vai varbūt tā atkal ir vējā izmesta nauda”. Inna, Ziepniekkalns.

Atbild Linda Rence, Rīgas siltums:

– Siltumenerģijas patēriņš un modernizēto siltummezglu izmantošanas ekonomiskais efekts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no mājas konstrukcijas, logu un durvju nolietojuma, pārsegumu stāvokļa, mājas novietojuma attiecībā pret valdošajiem vējiem un pat no tās iemītnieku ieradumiem. Svarīgi arī, lai siltummezgls būtu pareizi noregulēts, par ko jāgādā speciāli apmācītam personālam.

Lasīt tālāk...

Kā dzīvokli pārvērst par sociālo?

„Esmu vienīgais ģimenes loceklis, kam ir darbs. Manā apgādībā ir sieva, divi bērni un māte. Mums ir maznodrošinātas ģimenes statuss, saņemam dotāciju dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu samaksai. Tomēr veidojas parāds, tas aug un jau ir sasniedzis 565,40 latus. Esmu dzirdējis, ka īrētam pašvaldības dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu. Vai tā ir taisnība un kas šai nolūkā jādara?” Jānis, Ķengarags.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiesības īrēt sociālo dzīvokli jāapliecina ar izziņām, kas dažādām iedzīvotāju kategorijām ir atšķirīgas:

• trūcīgai ģimenei tas ir rakstisks sociālās palīdzības dienesta atzinums par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam;

Lasīt tālāk...

Vai var izlikt?

„Kopā ar ģimeni dzīvoju privatizētā dzīvoklī. Aptuveni pirms septiņiem mēnešiem zaudēju darbu, sieva nestrādā jau vairāk nekā gadu. Šai laikā iekrājies prāvs apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds. Namu pārvaldē draud, ka par parādiem mūs var izlikt no pašiem piederošā dzīvokļa. Vai viņi tiešām var to izdarīt?” Boriss, Imanta.

Sāksim ar to, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu. Šos izdevumus aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Kā maksāt mazāk?

Šobrīd daudziem rīdziniekiem problēmas rada maksājumi par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem. Uzņēmums Rīgas siltums, piemēram, brīdina parādniekus par karstā ūdens un apkures iespējamo atslēgšanu mājām. Taču daudzām ģimenēm problēma ir vēl nopietnāka: cilvēki var palikt ne tikai bez siltuma, bet arī bez dzīvokļa, jo namu pārvaldes atsākušas nemaksātājus iesūdzēt tiesā.

Neļaut parādiem augt

Ko darīt šādā situācijā? Visiem skaidrs, ka krāt parādus nedrīkst kaut vai tāpēc, ka par katru nokavēto dienu namu pārvaldes uzrēķina kavējuma naudu. Ir jau arī labsirdīgi pārvaldnieki, kuri laiku pa laikam rīko akcijas, ļaujot parādniekiem samaksāt tikai parāda pamatsummu bez soda naudas. Bet, ja tā nenotiek, tikai kavējuma nauda vien parādu gada laikā var palielināt par 50–70%.

Lasīt tālāk...

Parādi smacē!

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.

Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.

Piegādātāji negaida

Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.

Lasīt tālāk...