Maziem solīšiem – uz lielo renovāciju

■ Vai iespējams sasniegt lielu rezultātu, pakāpeniski veicot nelielus mājas siltināšanas darbus?

■ Rīgas Apsaimniekotāju asociācija gatavo mājokļu pakāpeniskas siltināšanas BEZMAKSAS projektu

■ Jebkuri remonta darbi jūsu mājā var kļūt par tukšu naudas šķērdēšanu, ja tie nav veikti pareizi. Uzzini, kā pasargāt sevi un savu naudu!

Latvija plāno nākamgad apgūt desmitiem miljonu eiro, kas no ES fondiem piešķirti mājokļu renovācijai. Bet visiem ir skaidrs: kamēr nebūs beigusies ekonomiskā krīze, rindas pēc šīs naudas neveidosies, jo dzīvokļu īpašnieki, lai kā viņi vēlētos dzīvot skaistās un siltās daudzstāvu mājās, piesardzīgi raugās uz kredītu ņemšanu un īsti neapzinās, kādu ekonomiju varētu gūt no renovācijas. Tomēr prāvie Rīgas siltuma rēķini mudina iedzīvotājus pamazām vien veikt siltināšanu. Rīgas Apsaimniekotāju asociācija nākamgad piedāvās dzīvokļu saimniekiem pakāpeniskas renovācijas programmu – „33 soļi”.

Lasīt tālāk...

Divi tūkstoši latu par stihisku izgāztuvi

Valsts vides dienests (VVD) nesen bija uzaicinājis uz diskusiju vairāku pašvaldību vadītājus. Sarunas temats – stihiskās izgāztuves. Pēc ekspertu domām, pilsētu un rajonu varas iestādēm jāvelta vairāk pūļu cīņai pret nelegālajiem „poligoniem”.

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles nodaļas vadītājs Elmārs Jasinskis žurnālistiem pastāstīja, ka pašvaldības ir vienisprātis par to, ka nepieciešams izstrādāt noteikumus cīņai pret tādām izgāztuvēm.

Pagaidām reālajā dzīvē ir grūti kontrolēt dažu veidu atkritumu, piemēram, būvgružu, izvešanu.

Lasīt tālāk...

Sniegam gatavi!

Mājas saimniekam vai sētniekam jebkurā gadalaikā rūpju ir gana. Arī tagad: vēl nav beidzies rudens lapkritis, bet Rīgā palaikam jau uzsnieg sniegs, ar kuru arī ir jāprot cīnīties.

Tūkstoši galvaspilsētas sētnieku gatavojas ziemas sezonai. Kāds ietves slaucīs ar parastu bērzu zaru slotu, kāds no šķūnīša izvilks vecu sniega lāpstu. Darba pietiks visiem, un darbs būs ļoti sarežģīts, jo celiņus vajag notīrīt pamatīgi un ātri, pirms vēl cilvēki no rīta pamodušies, izgājuši laukā un pukodamies iestiguši kupenās.

Sētnieka darbu iespējams padarīt ja ne vieglāku, tad efektīvāku gan. Par to mums pastāstīja uzņēmumā Prāna Ko (Rīgā, Baltā ielā 27, 67609715, www.prana-ko.lv). Kompānija jau pusotru gadu desmitu palīdz namu pārvaldēm, apsaimniekošanas uzņēmumiem, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām izvēlēties un iegādāties salīdzinoši lētu un kvalitatīvu inventāru ielu un telpu uzkopšanai, profesionālos un sadzīves ķīmijas izstrādājumus, darba tērpus.

Lasīt tālāk...

Kā izliks par parādiem?

„Mājoju privatizētā vienistabas dzīvoklī. Jau ilgāku laiku nevaru iekārtoties darbā, bet tagad krīzes apstākļos nav ne mazāko cerību uzlabot savu materiālo stāvokli. Man ir iekrājies parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Vai taisnība, ka par parādiem mani var izlikt no pašam piederošā dzīvokļa?”

Jā, tāda iespēja pastāv. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu.

Šos izdevumus nosaka proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Kaimiņienes īrnieki dzen izmisumā!

„Dzīvoju komunālajā dzīvoklī. Kopīga te ir virtuve un sanitārais mezgls, bet ieejas atsevišķas, tāpēc mums ar kaimiņieni katrai ir savs dzīvokļa rēķins. Abas dzīvokļa daļas ir privatizētas. Kaimiņiene no agra pavasara līdz vēlam rudenim dzīvo laukos pie radiem un šajā laikā dzīvokli izīrē.

Un visu šo laiku man vai nu jādzīvo netīrībā, vai arī koplietošanas telpas jāsakopj īrnieku vietā. Dzīvokļa pagaidu iemītnieki neuztur pat elementāru kārtību un bieži vien uzvedas nepiedienīgi. Esmu nomocījusies. Vērsos policijā, bet no tā nebija nekāda labuma. Ko darīt?”

Lasīt tālāk...

Lēti, bet vai labi

Izvēloties jaunus logus, vai tie būtu plastmasas, alumīnija vai koka, galvenais ir nenopirkt lētu mantu šā vārda vistiešākajā nozīmē. Diemžēl bieži vien patērētājiem izšķirīgais faktors ir tieši zema CENA, pilnīgi novārtā tiek atstāts tāds svarīgs kritērijs kā KVALITĀTE. Tāpēc arī tik daudzi izvēlas vai nu nenosakāmas izcelsmes, vai arī, kas nav neko daudz labāk, Polijā ražotus logus, kuri nekādā gadījumā „necieš” no augstas kvalitātes, toties kādu laiku pēc to ielikšanas sāk ciest patērētājs.

Pret to ir jācīnās

Cīņa pret zemas kvalitātes produkcijas piedāvājumu un reizēm vienkārši blēdīšanos, uzstādot jaunus logus, bija galvenais sarunas temats Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes locekļu tikšanās laikā oktobra beigās.

Lasīt tālāk...