Kāds labums no siltummezgliem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
„Gribu uzdot jautājumu Rīgas siltuma pārstāvjiem. Vai uzņēmums, likdams mums uzstādīt modernizētus siltummezglus, seko tam, kādu efektu tie dod? Pirms jaunās apkures sezonas sākšanās gribētos uzzināt, vai šie agregāti mums palīdz taupīt siltumu, vai varbūt tā atkal ir vējā izmesta nauda”. Inna, Ziepniekkalns.
Atbild Linda Rence, Rīgas siltums:
– Siltumenerģijas patēriņš un modernizēto siltummezglu izmantošanas ekonomiskais efekts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no mājas konstrukcijas, logu un durvju nolietojuma, pārsegumu stāvokļa, mājas novietojuma attiecībā pret valdošajiem vējiem un pat no tās iemītnieku ieradumiem. Svarīgi arī, lai siltummezgls būtu pareizi noregulēts, par ko jāgādā speciāli apmācītam personālam.
Kā dzīvokli pārvērst par sociālo?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
„Esmu vienīgais ģimenes loceklis, kam ir darbs. Manā apgādībā ir sieva, divi bērni un māte. Mums ir maznodrošinātas ģimenes statuss, saņemam dotāciju dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu samaksai. Tomēr veidojas parāds, tas aug un jau ir sasniedzis 565,40 latus. Esmu dzirdējis, ka īrētam pašvaldības dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu. Vai tā ir taisnība un kas šai nolūkā jādara?” Jānis, Ķengarags.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiesības īrēt sociālo dzīvokli jāapliecina ar izziņām, kas dažādām iedzīvotāju kategorijām ir atšķirīgas:
- trūcīgai ģimenei tas ir rakstisks sociālās palīdzības dienesta atzinums par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam;
Vai var izlikt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
„Kopā ar ģimeni dzīvoju privatizētā dzīvoklī. Aptuveni pirms septiņiem mēnešiem zaudēju darbu, sieva nestrādā jau vairāk nekā gadu. Šai laikā iekrājies prāvs apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds. Namu pārvaldē draud, ka par parādiem mūs var izlikt no pašiem piederošā dzīvokļa. Vai viņi tiešām var to izdarīt?” Boriss, Imanta.
Sāksim ar to, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu. Šos izdevumus aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Kā maksāt mazāk?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Zane IRBE,
kompānijas Mateks Credit valdes locekle
Šobrīd daudziem rīdziniekiem problēmas rada maksājumi par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem. Uzņēmums Rīgas siltums, piemēram, brīdina parādniekus par karstā ūdens un apkures iespējamo atslēgšanu mājām. Taču daudzām ģimenēm problēma ir vēl nopietnāka: cilvēki var palikt ne tikai bez siltuma, bet arī bez dzīvokļa, jo namu pārvaldes atsākušas nemaksātājus iesūdzēt tiesā.
Neļaut parādiem augt
Ko darīt šādā situācijā? Visiem skaidrs, ka krāt parādus nedrīkst kaut vai tāpēc, ka par katru nokavēto dienu namu pārvaldes uzrēķina kavējuma naudu. Ir jau arī labsirdīgi pārvaldnieki, kuri laiku pa laikam rīko akcijas, ļaujot parādniekiem samaksāt tikai parāda pamatsummu bez soda naudas. Bet, ja tā nenotiek, tikai kavējuma nauda vien parādu gada laikā var palielināt par 50–70%.
Parādi smacē!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.
Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.
Piegādātāji negaida
Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.
Kas nozaga gaismu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Vienā no iepriekšējiem numuriem rakstījām par elektrības zagļiem. Rakstījām sīki jo sīki, devām padomus un mācījām cīnīties pret neliešiem. Tikai viena nelaime: tāda cīņa nereti jau pašā sākumā nonāk strupceļā. Par savām nedienām mums pavēstīja Daugavgrīvas ielas 41. nama iedzīvotāji. „Gaisma kāpnēs pie mums nekad nedeg,” viņi iemeta akmeni pārvaldnieka dārziņā, „toties par kopējo spuldzīti nākas maksāt piecus sešus latus mēnesī. Vai par mums ņirgājas, vai?”
Uzreiz jau nemaz nenoticējām rakstītajam. Kur tas redzēts, ka par kopējo apgaismojumu jāmaksā seši lati no dzīvokļa? „Cilvēki ir kļūdījušies,” mēs nolēmām, tomēr katram gadījumam par šo lietu painteresējāmies namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs. Izrādījās, ka nekādas kļūdas nav.
Cīņa ar „ūdens pūķi”
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 06 Aprīlis 2012
Interesantas lietas patlaban notiek Daugavpils dzīvokļu un komunālajā saimniecībā. Jaunie pilsētas tēvi, šķiet, ir nolēmuši Latgales lielākās pilsētas iedzīvotājus pasargāt no tādām nepatikšanām kā tie dēvētie ūdens zudumi. Vietējām namu pārvaldēm dots laiks, lai savestu kārtībā māju iekšējos tīklus. Ja tas netiks izdarīts, visus zudumus nāksies segt nevis iedzīvotājiem, bet gan pašvaldības uzņēmumiem, kuri nespēj pienācīgi organizēt paši savu darbu. Sīkāk par to pastāstīja pilsētas izpilddirektors Aleksandrs Providenko.
Aleksandrs Providenko ir noteikts un enerģisks cilvēks, viņš pirmais Latvijā publiski paziņoja: „Mājas iekšējam ūdens skaitītājam jākalpo par galveno mēraparātu norēķinos starp ūdens piegādātāju un namu pārvaldi, savukārt norēķini starp namu pārvaldi un patērētājiem jākārto atbilstoši dzīvokļu iekšējo ūdens mērītāju rādījumiem”.