Cik tagad maksā atkritumu izvešana?

„Lūdzu paskaidrot, kā praksē tiek piemērots Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 punkts, kurā ir runa par komunālo maksājumu pārrēķināšanu cilvēka prombūtnes gadījumā. Laiku pa laikam es aizbraucu no Latvijas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā daru to zināmu pašvaldības namu pārvaldes Kurzemes iecirknim.

Manuprāt, prombūtnes laikā man nav jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, kurus nesaņemu. Diemžēl mani atbrīvo tikai no maksas par ūdeni un kanalizāciju, bet maksu par atkritumu izvešanu rēķinā ietver. Sakiet, vai namu pārvalde rīkojas pareizi?”

Lasīt tālāk...

Pārziemot un nenosalt!

Pats svarīgākais par apkuri – AS Rīgas siltums speciālistu atbildēs uz mūsu jautājumiem. Tas jāzina katram, kuru neapmierina aukstums dzīvoklī, karstā ūdens temperatūra vai kurš vienkārši nevēlas pārmaksāt par pakalpojumiem, kas viņam pienākas bez maksas!

Kādos gadījumos AS Rīgas siltums var atslēgt mūsu mājai siltumu?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” un divpusējā līguma nosacījumiem uzņēmumam Rīgas siltums ir tiesības pilnībā vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam šādos gadījumos.

Lasīt tālāk...

Neļauj naudai sadegt!

Decembrī Ekonomikas ministrija paziņoja, ka līdz 2020. gadam elektroenerģijas cena Latvijā varētu celties par 63%. Uzņēmums Latvenergo šo informāciju neapstiprina – krasai cenas celšanai neesot pamata. Taču pat pašreizējais elektroenerģijas tarifs mudina dzīvokļu īpašniekus domāt, kā ietaupīt uz komunālā apgaismojuma rēķina. Šoreiz – par kādas mājas iedzīvotāju pieredzi, kuri nolēma kāpņu telpās ierīkot apgaismojumu ar kustību sensoriem.

Sāka ar pastkastēm, beidz ar elektrību

Ideja par gaismas sensoriem koplietošanas telpās nav nekāds jaunums. Patiesi, visu nakti dedzināt elektrību kāpņu telpās ir pārāk liela greznība. Mājā Vidzemes alejā 7, kur izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, iedzīvotāji nesen sāka prātot, kā varētu ietaupīt koplietošanas elektroenerģiju.

Lasīt tālāk...

Ko gaidīt no Saeimas?

Vai ir kāda cerība, ka attiecības starp dzīvokļu un mājai piesaistītās zemes īpašniekiem kļūs civilizētākas? Jā! Oktobrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus zemes nomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, šobrīd dokuments jau atrodas Saeimā.

Kāda ir piedāvāto grozījumu būtība? Ja īsi, tiem jāapvalda zemes īpašnieku apetīte.

Patlaban likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir teikts: „Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības”.

Lasīt tālāk...

Zemes nomnieku bēdu ābece

Mēģināsim uzreiz zemes jautājumā ieviest nedaudz skaidrības. Latvijas likumi neļauj cilvēkiem, kam pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, atteikties nomāt privāto zemi, uz kuras māja atrodas. Attiecībā uz nomas maksas lielumu arī rokas iedzīvotājiem ir cieši jo cieši saistītas. Taču pat šādos skarbos apstākļos ir un paliek problēmas, kuras, lai cik grūti, tomēr jārisina.

Maksājiet par astoņiem hektāriem

Diskriminācija zemes jautājumā ir redzama skaidrāk par skaidru. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sadalījušies divās kategorijās. Pirmajā ir tie laimīgie, kuru mājas atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes. Parasti viņiem ir bijis ļauts kopā ar dzīvokli privatizēt arī mājai piesaistīto zemesgabalu. Otrajā grupā ir iedzīvotāji, kuriem iespēja privatizēt zemi ir liegta, jo tai jau ir saimnieks.

Lasīt tālāk...

Kas tie tādi – dzīvokļu kooperatīvi?

Mūsu redakcijas pasta somā sakrājušās vēstules par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vienkāršāk sakot – dzīvokļu kooperatīviem. Likumus par parastajiem mājokļiem, ko pārvalda un apsaimnieko attiecīgi pašvaldības vai privātie uzņēmumi, mēs esam izpētījuši krustu šķērsu, turpretī par kooperatīviem vēl ir ļoti daudz neskaidrību.

Uz mūsu lasītāju jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes galvenā speciāliste Inta Ozoliņa.

Lasīt tālāk...