Jaunas iespējas parādu atgūšanā

Nemaksātāju problēma dara raizes daudzu Jelgavas māju iemītniekiem. Kādas jaunas parādu piedzīšanas metodes liek lietā JNĪP? Cik sekmīgs ir šis darbs? Uz šiem jautājumiem atbild uzņēmuma juridiskās nodaļas vadītāja Jana Antsone.

– Juridiskajā daļā ik dienu noris darbs gan ar parādniekiem, kas vēlas sakārtot savas finanšu saistības un nomaksāt parādu, gan ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri kaimiņu parāda dēļ nevar pilnvērtīgi apsaimniekot savu īpašumu.

– Kā JNĪP strādā ar nemaksātājiem?

– Pamatā darbs notiek tāpat kā līdz šim – sūtām atgādinājumus nomaksāt parādu, slēdzam vienošanās par parādu atmaksu, protams, neizpaliek arī tiesu darbi, taču kā jaunu metodi darbam ar parādniekiem varu minēt parādu ārpustiesas atgūšanu. Šobrīd tas arī ir noregulēts ar likumu, ir pieņemts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas nosaka kārtību, kādā drīkst strādāt attiecīgie pakalpojuma sniedzēji, tas noteikti sakārto šo jomu, aizsargājot arī paša parādnieka likumiskās intereses. Šobrīd mums sadarbība ir ar trijām šādām parādu ārpustiesas atgūšanas firmām, un rezultāti ir vērtējami kā pozitīvi, jo aptuveni 70% parādnieku, ko nododam darbam šīm firmām, ir nomaksājuši savu parādu vai vienojušies par parāda pakāpenisku atmaksu.

– Vai tad mājai jāmaksā par pakalpojumu?

– Jā, gluži tāpat kā tas notiek, ja sniedzam prasību tiesā par parāda piedziņu, tiesas izdevumi tiek nomaksāti no dzīvojamās mājas finanšu līdzekļiem, kas pēc to atgūšanas tiek atgriezti dzīvojamai mājai, tāpat arī, lemjot par to, ka savas mājas parādniekus dzīvokļu īpašnieki vēlas nodot ārpustiesas parādu piedziņai, vienlaicīgi īpašnieki dod uzdevumu pārvaldniekam apmaksāt šo pakalpojumu no mājas līdzekļiem.

– Kāpēc par tiesāšanos ar parādniekiem jāmaksā pašiem iedzīvotājiem, nevis pārvaldniekam?

– Pārvaldnieks darbojas, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku doto uzdevumu. Un likums nosaka, ka īpašniekiem, uzdodot pārvaldniekam uzdevumu, ir jānodrošina šī uzdevuma izpildei nepieciešamais finansējums. Jāatgādina, ka dzīvokļu īpašnieki, veicot maksājumus par sava īpašuma pārvaldīšanu, veido kopīgu budžetu, no kura tad tiek segtas visas ar mājas pārvaldīšanu saistītās izmaksas. Ja kāds nenorēķinās pilnā apmērā, tad tas jau rada „robu” mājas budžetā un pārējie dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi izlemt, kādas darbības uzsākt, lai atgūtu parādu no nemaksātāja. Ja tam ir nepieciešami papildu izdevumi, tad dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas, kā tos segt.

– Tātad māja var uzdot pārvaldniekam veikt tās vai citas darbības parādnieka ietekmēšanai?

– Jā, visus jautājumus dzīvojamā mājā izlemj dzīvokļu īpašnieki un dod attiecīgi uzdevumu pārvaldniekam. Šobrīd aptuveni 85% dzīvojamo māju ir pārslēgušas dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumus un lielākā daļa no tām jau līgumā ir paredzējušas vairākus veidus, kā pārvaldnieks ir tiesīgs strādāt ar attiecīgās mājas parādniekiem.

– Ja parādnieks uz šīm darbībām nereaģēs, pārvaldniekam tāpat agrāk vai vēlāk nāksies iesniegt prasību tiesā. Tad kāpēc vilcināties?

– Iespēju robežās cenšamies sākt ar sarunām un ārpustiesas darba metodēm. Gribu vērst dzīvokļu īpašnieku uzmanību uz to, ka šogad spēkā stājušies grozījumi Civilprocesā, ar kuriem ir mainīti valsts nodevu apmēri uz lielākām summām, līdz ar to šis papildu finanšu slogs parādniekam būs lielāks, ja strīds tiks risināts tiesas ceļā.

– Labi, bet kādus efektīvus pasākumus jūs piedāvājat, ja nevēršaties tiesā?

– Kopā ar Jelgavas pašvaldību, risinot jautājumu par parāda atgūšanas iespējām no pašvaldības īpašuma īrniekiem, kam ir parādsaistības, nolēmām, ka taisnīgi būs, ja ilgstošiem nemaksātājiem tiks liegta papildpakalpojuma – karstā ūdens – izmantošana līdz brīdim, kamēr tiks apmaksāts parāds. Šobrīd jau vairākiem pašvaldības īpašuma īrniekiem ir atslēgts šis papildpakalpojums, savukārt daļa steigšus nomaksāja parādu un saglabāja sev šo pakalpojumu. Vairāku dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ņēma piemēru no pašvaldības un pieņēma lēmumu tāpat rīkoties arī ar saviem parādniekiem. Secinām, ka šāda metode ir ļoti iedarbīga, jo tikai retais būs gatavs samierināties ar daļējām ērtībām savā ikdienā un labprātāk steigsies atrisināt jautājumu par nenomaksāto parādu.

– Vai parādnieks var zaudēt dzīvokli?

– Dažkārt mēs lūdzam parāda piedziņu vērst uz parādnieka nekustamo mantu. Tas tiek darīts, ja parāds jau sasniedzis ievērojamu summu. Pirms pāris gadiem šādos gadījumos vēl pieļāvām domu, ka dzīvokļu īpašnieki devušies uz ārzemēm peļņā, un cerējām, ka pēc atgriešanās viņi samaksās rēķinus, bet, tā kā tas nenotiek, JNĪP neatliek nekas cits kā pieprasīt dzīvokļa pārdošanu izsolē, protams, arī šajos gadījumos mēs noskaidrojam pārējo dzīvokļu īpašnieku viedokli un tikai tad speram tik radikālu soli.

– Cik daudz tādu izsoļu bijis Jelgavā?

– Šobrīd vairākas lietas ir nodotas izpildei un atrodas, ja tā var teikt, „procesā”, bet trijos gadījumos izsole diemžēl jau ir notikusi.

– Dažkārt cilvēks pasludina bankrotu, un no viņa nav ko ņemt. Kas tad notiek ar parādu?

– Fizisko personu maksātnespēja ir liela problēma mājām un pārvaldniekam. Attiecīgais likums līdz galam nav sakārtots, tādēļ pēc dzīvokļa īpašnieka bankrota viņa parādi paliek „karājoties gaisā”. No bankrotējušas personas neko nevar piedzīt, un iznāk, ka viņa nesamaksātie dzīvokļa rēķini jāmaksā visai mājai. Tas, mūsuprāt, nav pareizi, tāpēc esam vērsušies gan Tieslietu ministrijā, gan pie Tiesībsarga, un jācer, ka esam sadzirdēti un varam gaidīt pozitīvas pārmaiņas. Bez tam šis jautājums ikreiz tiek apspriests un risinājumi meklēti, tiekoties lielākajiem namu pārvaldniekiem Latvijas namu pārvaldnieku ģildē.

– Kā rīkoties nemaksātājam, kas nonācis pagaidu grūtībās un nevēlas zaudēt savu īpašumu?

– It visam var rast risinājumu un jebkurā laikā pastāv iespēja nomaksāt parādu pakāpeniski. Kamēr tiek pildīta vienošanās par parāda nomaksu, JNĪP nesniedz prasību tiesā, ļaujot labprātīgi nokārtot saistības.

– Vai, slēdzot tādu vienošanos, tiek norakstīta kavējuma nauda?

– Ņemot vērā jau tā sarežģīto ekonomisko situāciju, mēs pagaidām neizmantojam tiesības uzrēķināt parādniekiem kavējuma naudu.

– Kādas problēmas jūsu nodaļa paredzējusi risināt jaunajā sezonā?

– Jāsaka, ka ne visas problēmas ir prognozējamas. Juridiskā daļa ir tā, kur cilvēki nāk lūgt palīdzību visdažādākajās dzīves situācijās, attiecīgi mēs izvērtējam problēmas būtību un rodam kopīgu risinājumu. Dzīvokļu īpašnieki aizvien biežāk lūdz mūs pievērst uzmanību kaimiņiem, kuri ar savām darbībām vai bezdarbību nodara kaitējumu kopīpašumam. Piemēram, aukstajā laikā neapkurina savu dzīvokli, kā rezultātā aizsalst ūdensvads vai kanalizācija un cieš visa māja. Tā ir nepieļaujama situācija, un kaimiņiem ir tiesības pieprasīt atbildību no šāda dzīvokļa īpašnieka. Sliktākajā gadījumā viņš var zaudēt arī savu īpašumu.

– Vai tad šāda iemesla dēļ var izlikt privatizēta dzīvokļa īpašnieku?

– Likums ļauj pārējiem dzīvokļu īpašniekiem vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku, kurš ar savu rīcību rada kaitējumu citiem dzīvokļu īpašniekiem, neievēro sanitārās, ugunsdrošības un citas uzvedības normas.

– Tātad kārtīgajiem ļaudīm radusies cerība tikt vaļā no kaimiņa, kurš viņus terorizē?

– Jā, to nosaka Dzīvokļa īpašuma likums, taču katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts. Saņēmuši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, mēs vēršamies pašvaldības policijā un lūdzam izsniegt aktus, kuros fiksēti šāda cilvēka pārkāpumi noteiktā laika posmā (tāpēc ir svarīgi izsaukt policiju ik reizes, kad problemātiskais kaimiņš traucē mieru vai posta kopīpašumu). Šie akti kalpo kā papildu pierādījums, sniedzot prasību tiesā.

Gadās arī, ka šāds cilvēks pēc brīdinājuma saņemšanas apzinās, ka ir rīkojies nepieņemami, un labojas.

– Godprātīgie maksātāji bieži ir neapmierināti, ka nezina, kādus ietekmēšanas paņēmienus attiecībā pret parādniekiem izmanto pārvaldnieks. Kāpēc to nevarētu darīt zināmu visai mājai?

– Jau šobrīd JNĪP informācijas sistēmā (www.jnip.lv) katrs reģistrētais dzīvokļa īpašnieks var saņemt ziņas par savu māju. Šogad plānojam sistēmā ievietot plašāku ziņu apjomu par dzīvokļu īpašnieku parādiem (tās redzēt varēs tikai attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki), kā arī informāciju par JNĪP īstenotajiem pasākumiem attiecībā pret katru nemaksātāju.

– Ko jūs gribētu pateikt Jelgavas iedzīvotājiem mūsu sarunas nobeigumā?

– Vēlamies teikt lielu paldies dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajām personām, kuru aktīvas līdzdarbības rezultātā ir izdevies ne tikai uzlabot dzīvojamo māju finanšu situāciju, bet rast arī iespēju piedalīties ilgtspējīgu attīstības projektu realizēšanā, tādējādi paaugstinot dzīvojamo māju energoefektivitāti. Viennozīmīgi esam secinājuši, ka, cītīgi strādājot un ieguldot spēkus sava īpašuma sakārtošanā šodien, nākotnes ieguldījums ir neatsverams – ne tikai tiek paildzināts mājas mūžs, bet samazinās arī izmaksas, līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem kļūst vieglāk norēķināties par pakalpojumiem un parādnieku skaits pamazām sarūk.