Kad ir jāievēro īpašnieku lēmums?
- Detaļas
 - Kategorija: Ir problēma!
 - Publicēts 19 Jūlijs 2016
 
“Vai apsaimniekotājam jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, ja iedzīvotāji nav pārņēmuši māju savā valdījumā?”
Kad ūdens starpība ir... pozitīva
- Detaļas
 - Kategorija: Ir problēma!
 - Publicēts 18 Jūlijs 2016
 
“Labdien! Jautājums par ūdens patēriņa starpību aprēķināšanu. Atbilstoši MK noteikumiem 1013, dzīvokļu īpašniekiem var tikt aprēķinātas ūdens patēriņa starpības, gadījumos, kad dzīvokļu īpašumos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju summa ir mazāka par dzīvojamās mājas ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu.
Bet pie noteiktiem apstākļiem šī ūdens starpība var būt arī pretēja, kad dzīvokļos individuālo ūdens skaitītāju rādījumu summa ir lielāka par mājas kopējā ūdensskaitītāja rādījumu, piemēram, gadījumos, kad kāds dzīvokļa īpašnieks nav ziņojis korekto ūdens skaitītāja rādījumu vai kādu laiku nav ziņojis to vispār, bet pēc kāda laika tomēr saņemas un noziņo skaitītāja rādījumu. Noziņotajā rādījumā ir arī patērētais ūdens, kurš iepriekšējos mēnešos ir bijis jau sadalīts starp «nelabajiem» dzīvokļu īpašniekiem, un līdz ar to veidojas pārmaksa par ūdeni.
Vai šādos gadījumos, kad konkrētā mēnesī individuālo dzīvokļu skaitītāju summa ir lielāka par mājas kopējā skaitītāja rādījumu, ir paredzēti kāda veida pārrēķini dzīvojamai mājai vai dzīvokļu īpašniekiem?
Dzīvokļu rinda – visi cipari
- Detaļas
 - Kategorija: Pašvaldības
 - Publicēts 17 Jūlijs 2016
 
Mēs uzzinājām, cik Rīgas domei ir brīvu dzīvokļu!
Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atskaitījās pilsētas Mājokļu un vides komitejas deputātiem par paveikto darbu. Interesenti ar gandarījumu varēja pārliecināties, ka dzīvokļu lietā Rīgā viss rit savu gaitu: ar vienu roku pašvaldība piešķir dzīvokļus tiem, kam tie vajadzīgi, bet ar otru – pieraksta rindā nākamos pretendentus. Balanss tiek ideāli ievērots: dzīvokļu rinda pēdējā laikā praktiski nesamazinās, bet arī nepalielinās.
Lūk, ar kādiem datiem Dzīvokļu pārvalde iepazīstināja deputātus:
Desmit naivi jautājumi par īpašumu izsoli
- Detaļas
 - Kategorija: Namu pārvalde
 - Publicēts 16 Jūlijs 2016
 
Katru dienu Latvijā notiek nekustamo īpašumu pārdošanas izsoles. Protams, zem katras izsoles – cilvēku stāsts, un tas nav priecīgs. Zaudēt savu dzīvokli izsolē var praktiski jebkurš. Tiesa, ja jums nav parādu, neuztraucieties. Atņemt un pārdot jūsu dzīvokli tiesu izpildītājs var tikai ar tiesas lēmumu un rakstisku kreditora lūgumu.
2007. gadā Jeļena Žukova (39 gadi) paņēma kredītu dzīvokļa iegādei – 110000 eiro. Viņa iegādājās mājokli ļoti neizdevīgā laikā – trekno gadu kulminācijā pirms nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma. Par ķīlu kalpoja viņas vecāku dzīvoklis.
Drīz sākās krīze, kas ietekmēja arī Jeļenu – maksāt par kredītu viņa nespēja. 2010. gadā viņai nācās pārdot nopirkto dzīvokli. Pārdeva tajā laikā neslikti – par 65 000 eiro. Taču ar šādu naudu nepietika, lai segtu aizdevumu. Viņa palika bez mājokļa un ar nenomaksāto kredītu.
Nekustamā īpašuma nodoklis – terors pret iedzīvotājiem!
- Detaļas
 - Kategorija: Likumi
 - Publicēts 15 Jūlijs 2016
 
Vai tiks atcelts nodoklis par vienīgo nekustamo īpašumu? Skolotāja un 10000 viņas atbalstītāju prasa, lai politiķi apdomājas
Līdz šim paustajam viedoklim, ka nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav pamatots, kas bikli izskanēja no apakšas, varas pārstāvji atbildēja – visā Eiropā iedzīvotāji maksā šādu nodokli. Un tauta ticēja valdības teiktajam. Nav taču iespējams izbraukāt valstis un kontinentus, lai noskaidrotu, par ko tur jāmaksā. Pareizāk sakot, mēs arī brauktu, bet kur ņemt naudu – tā vismaz var ietaupīt nodokļiem.
Taču laiks rit, un mūsu iedzīvotāji kļūst aizvien izglītotāki. Pamazām noskaidrojās, ka daudzās ES valstīs nekustamā īpašuma nodokli par mājokli ietur vai neietur, taču 0,1 % procenta apmērā no kadastra vērtības. Un tauta sāka rīkoties.
Prettautiskā nekustamā īpašuma nodokļa vietā ieviesiet kapitāla nodokli
- Detaļas
 - Kategorija: Likumi
 - Publicēts 15 Jūlijs 2016
 
Lūk, ko šajā sakarā Neatkarīgajā Rīta Avīzē raksta Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Juris Paiders:
– Kamēr Latvijas iedzīvotāji vēl nebija redzējuši pasauli, tikmēr politiski korumpētā kliķe varēja uzspiest jebkurus likumus. Vienam politiskam korumpantam rodas ideja, kā izspiest no iedzīvotāju kabatām regulārus maksājumus. Tad atlika tikai paziņot, ka tā dara rietumvalstīs vai tādas prasības izvirza ES, un varēja lobēt jebkuru cūcību. Ar šādiem lozungiem likumdošanā bija iekļauta norma, kuras patiesais mērķis bija padarīt bagātāku pie varas tikušo politiski korumpētā biznesa grupu.
Kāda ir dzīve pēc siltināšanas?
- Detaļas
 - Kategorija: Namu pārvalde
 - Publicēts 14 Jūlijs 2016
 
„Mēs maksājam divas reizes mazāk nekā kaimiņi”, saka mājas iedzīvotāji Finiera ielā 15
Latvijā ir noslēdzies konkurss Pati energoefektīvākā ēka 2016. Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Finiera ielā 15, kas atrodas pašā Bolderājas sirdī, saņēma no konkursa žūrijas pateicību par vērienīgajiem renovācijas darbiem savā piecstāvu ēkā. Kā dzīvo iedzīvotāji divus gadus pēc mājas siltināšanas, vai viņi ir apmierināti, vai nenožēlo iztērētos līdzekļus. Mēs satikāmies ar iedzīvotājiem, lai uzdotu šos jautājumus personīgi.
Gaļina Volkova pārstāv mājas pārvaldītāju Finiera ielā 15. Īpašnieku sabiedrība šajā adresē tika izveidota 2008. gadā, kad dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi aizdomājās par siltināšanu (ļoti neomulīgi kļuva dzīvot šajā piecstāvu ķieģeļu ēkā, pārāk stipri sasala sienas un pārāk atbaidoši izskatījās pelējuma traipi stūros). Mājas apsaimniekošanu īpašnieki uzticēja pašvaldības namu pārvaldei Kurzemes nami, kas pēc tam pievienojās uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks.
Taču ļausim runāt pašiem iedzīvotājiem!
