Tiesa aizstāv īrnieku intereses

Satversmes tiesa ir aizstāvējusi dzīvokļu īrnieku tiesības un pilnībā sagrāvusi Ekonomikas ministrijas plānus. Vēsturiskais spriedums, kas nav pārsūdzams, tika pieņemts šā gada 7. jūlijā. Satversmes tiesa atzina, ka dzīvokļa vai mājas iepriekšējo saimnieku noslēgtie īres līgumi ir saistoši jaunajiem īpašniekiem un neierobežo viņu konstitucionālās tiesības. Tas nozīmē, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas īrniekus no telpmām izlikt nedrīkst!

Bet viss aizsākās 2013. gada beigās, kad Ekonomikas ministrija sabiedrību iepazīstināja ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Jā, likuma atjaunināto redakciju gaidīja visi – gan īrnieki, gan nekustamā īpašuma saimnieki, gan juristi, kas aizstāv abu pušu intereses. Bet tas „garadarbs”, ko bija radījuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, visiem sagādāja lielu vilšanos. Likumprojekts paredzēja ievērojami ierobežot mājokļu īrnieku tiesības. Piemēram, tika piedāvāts atcelt līdzšinējo normu par īres līguma neskaramību. Saskaņā ar spēkā esošo likumu īpašniekam ir tiesības pārdot dzīvokli vai māju, taču katram nākamajam īpašniekam saistoši ir agrāk noslēgtie īres līgumi. Tātad, lai cik īpašnieku dzīvoklim nomainītos, īres līgumu noslēgušajam īrniekam telpas nav jāatstāj. Izlikt viņu no īrētā mājokļa var tikai ar tiesas spriedumu par nopietniem pārkāpumiem, un viens no tādiem ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem.

Daudziem māju un dzīvokļu īpašniekiem tas dara raizes, jo tiesāšanās parasti ilgst gadiem, bet parādi tostarp aug. Toties godprātīgus īrniekus Dzīvojamo telpu īres likuma normas aizsargā. Viņi var būt droši, ka saimnieks viņus neizmetīs uz ielas tikai tāpēc, ka šodien viņam ir slikts noskaņojums. Turpretī jaunajā Dzīvojamo telpu īres likuma projektā bija paredzēts, ka īrnieku no mājokļa var izlikt bez tiesas. Ja likums tiktu pieņemts, saimnieks varētu bez jebkāda iemesla ņemt īrnieku pie rokas un izvest no mājokļa, vienīgi policijai būtu jābūt klāt.

Vienpusējais likumprojekts izraisība tiesībsargu, sabiedrisko organizāciju un jo īpaši saimnieku mājās mītošo īrnieku sašutumu. Arī valdība dokumentu neakceptēja, bet kopumā ieņēma nogaidošu pozīciju.

Tikai jūlijā beidzot kļuva skaidrs, ka steigā sacerētais likums netiks pieņemts. Savu vārdu teica Satversmes tiesa, kas apstiprināja, ka nekustamā īpašuma jauno saimnieku pienākums ir pildīt iepriekšējo īpašnieku noslēgto īres līgumu nosacījumus.

Atzīt, ka „vecie” līgumi neatbilst Satversmes 105. pantam, pieprasīja Didzis Kalniņš, līdzīgu prasību iesniedza Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija. Abās prasībās bija pausts viedoklis, ka Dzīvojamo telpu īres likuma norma nesamērīgi ierobežo dzīvokļa īpašnieka pamattiesības bez traucējumiem lietot savu īpašumu. Proti, cilvēks ir nopircis dzīvokli, lai pats to lietotu, bet iemitināties tajā nevar, jo atklājies, ka tur jau mājo kāds nezināms īrnieks...

Tiesvedību daļā par Kalniņa kunga prasījumu Satversmes tiesa nolēma uzreiz izbeigt, jo prasītājs nebija iesniedzis papildu paskaidrojumus. Savukārt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pieteikums attiecās uz izsolē pārdotiem dzīvokļiem. Taču arī šajā gadījumā Satversmes tiesa jaunajiem īpašniekiem nekādas priekšrocības nedeva un atzina, ka īrnieku tiesības ir noteiktas likumā un objekta jauno saimnieku tiesības nekādā veidā neierobežo. Dzīvokļu pircējiem pašiem jāsaprot, ka piedalīšanās izsolē nozīmē zināmu risku: dzīvoklis var būt izīrēts, bet izsoles dalībnieki par to nav informēti.

Interesanti, ka pie viena Satversmes tiesa uzņēmās daļu Ekonomikas ministrijas darba un iepriekš izvērtēja iespējamos alternatīvos paņēmienus, kā jaunos dzīvokļu īpašniekus samierināt ar īrniekiem. Piemēram, Ekonomikas ministrijas gudrās galvas jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumprojektā piedāvāja par leģitīmiem atzīt tikai zemesgrāmatā ierakstītos īres līgumus. Savukārt tiesneši atzina, ka līguma nostiprināšana zemesgrāmatā kā vienīgais īrnieku aizsardzības veids nav pietiekami efektīvs risinājums. Pirmkārt, tam vajadzīga abu pušu – gan saimnieka, gan īrnieka – piekrišana (ko darīt, ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt?). Otrkārt, neapskaužams liktenis gaida īrniekus ar zemiem ienākumiem, kuriem gluži vienkārši nav naudas, lai izdarītu atzīmi zemesgrāmatā. Iznāk, ka ierēdņiem gandrīz vai izdevās izbīdīt likumprojektu, kurš ne tikai neatrisinātu nekustamā īpašuma īrnieku un īpašnieku problēmas, bet pat pasliktinātu situāciju!

Drīz vien pēc Satversmes tiesas sēdes ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiks atsaukts, ministrijai jāsagatavo jauns, kvalitatīvāks priekšlikums. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īrnieki var atviegloti uzelpot – par viņu tiesībām Latvijā vēl tiek gādāts.