Maksu par dzīvokli paaugstina, ignorējot likumu?

Rīgas iedzīvotājs pierādīja, ka par dzīvokli varēja maksāt par 180% mazāk, nekā norādīts pārvaldnieka rēķinos

Vladimirs Galočkins ir labi zināma persona Latvijas tieslietu sistēmai, jo tiesās ir iesniedzis vairāk nekā 100 prasību pret pārvaldniekiem un gandrīz visas uzvarējis. 2018. gada vasarā Galočkina kungs vinnēja lielāko prāvu. Viņš tiesā pierādīja, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs Jubilejas, kas apkalpo 26 galvaspilsētas mājas, 2008. gadā nelikumīgi paaugstinājis pakalpojumu maksu par 180%. Šis normatīvu pārkāpums ļāvis kooperatīvam saņemt no iedzīvotājiem vismaz četrus miljonus eiro. Ar līdzīgiem pārkāpumiem grēko daudzi pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi Latvijā.

Uz sapulcēm tikai savējie?

Vladimirs Galočkins redakcijā ieradās ar biezu dokumentu mapi. Kā gan ne? Tiesas prāvas ar kooperatīvu Jubilejas ilga teju desmit gadu.

– Viss sākās 2008. gadā, kad dzīvokļu īpašnieku kooperatīva Jubilejas valdes priekšsēdētājs Anatolijs Serebrjanskis sasauca kooperatīva biedru sapulci, – stāsta Galočkina kungs. – Kā parasts, pirmajā sapulcē kvoruma nebija. Šādos gadījumos nākamā – ārkārtas kooperatīva biedru sapulce – var notikt pie jebkāda sanākušo biedru skaita, ja tikai tas nav mazāks par divi. Otrā kooperatīva sapulce notika 2008. gada 22. jūnijā, turklāt sapulces dienaskārtībā nebija norādīts, ka tiks izskatīts jautājums par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu visās kooperatīva apsaimniekotajās mājās. Kooperatīva vadība bija noalgojusi apsardzes firmu, kuras uzdevums bija neielaist sapulces telpā atsevišķus biedrus. Galočkina kungs atminas, ka no pusotra tūkstoša biedriem sapulcē piedalījās 31 cilvēks.

– Netika ielaisti ne Revīzijas komisijas locekļi, ne biedru pilnvarotās personas. Lūk, tā tika radīti apstākļi, lai par maksas paaugstināšanu par 180% nobalsotu 20 kooperatīva biedru. Jūnijā iedzīvotāji par apsaimniekošanu maksāja nedaudz vairāk par 0,08 LVL par 1 kv.m., piemēram, manam dzīvoklim šī maksa mēnesī bija 6 lati un 11 santīmi. Taču no 1. jūlija kooperatīvs Jubilejas maksu paaugstināja līdz 0,21 LVL par 1 kv.m. Saprotams, mana maksa palielinājās līdz 16 latiem mēnesī. Pret paaugstināšanu pēc būtības iebilst nevajadzētu, jo 8 santīmi par kvadrātmetru tiešām bija pārāk niecīga maksa, bet nepieņemams bija veids, kā lēmumu pieņēma, – daži kooperatīva biedri nedrīkstēja izlemt šādu jautājumu.

Normatīvie akti Latvijā noteic, ka jautājumu par maksas paaugstināšanu izlemj dzīvokļu īpašnieku vairākums (50%+1). Šā lēmuma pieņemšanu nekādā veidā neiespaido biedra statuss. Un vēl – šāds lēmums ir jāpieņem katrā mājā atsevišķi.

Nav pirmais mēģinājums

Kooperatīvam Jubilejas šis nav pirmais nelikumīgais tarifa paaugstinājums, uzskata Galočkina kungs:

– 2007. gadā tādā pašā veidā kooperatīvs maksu jau paaugstināja par 25% jeb 0,02 santīmiem.

Ar 2008. gada maksas paaugstinājumu, kuru būtībā pieņēma 20 dzīvokļu īpašnieki no pusotra tūkstoša, Galočkina kungs nesamierinājās un turpināja maksāt Jubilejas 2007. gadā noteikto tarifu – 6 santīmus par 1 kv.m. (4,17 latus no dzīvokļa mēnesī). Tā kā kooperatīva vadība nekādi nereaģēja uz dzīvokļu īpašnieka iesniegumiem, Galočkina kungs pilnībā pārstāja maksāt, uzstājot izrakstīt rēķinu ar 2007. gada tarifu – likumīgi pieņemtu apsaimniekošanas maksu.

Kooperatīva birojā ar uzmācīgo Galočkina kungu neviens vairs nerēķinājās, prasītos rēķinus nenosūtīja un sāka pamazām gatavoties tiesai.

– 2008. gada decembrī es un vēl 11 kaimiņi rajona tiesā iesniedzām kolektīvu prasību, apstrīdot apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas likumību. Atkārtoju vēlreiz – Dzīvokļu īpašuma likumā ir noteikts, ka tiesības mainīt apsaimniekošanas maksas apmēru ir tikai katras atsevišķas mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai, ja par to nobalso vairākums. Šādu tiesību nav ne dzīvokļu īpašnieka kooperatīva valdei, ne šīs organizācijas biedru sapulcei. Kooperatīvam, gluži tāpat kā jebkuram pārvaldniekam, ir tiesības ierosināt paaugstināt apsaimniekošanas maksu, pat sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet ne vairāk.

Dzīvokļa īpašnieks ietaupīja 2300 eiro

Kaut arī Galočkina kunga prasība bija ļoti vienkārša – atzīt kooperatīvā Jubilejas pieņemto maksas paaugstinājumu par prettiesisku, tādēļ spēkā neesošu, tiesas iedzīvotāju prasību sāka dzenāt pa riņķi. Cita pēc citas sekoja rajona un apgabaltiesa, neizpalika arī Augstākā tiesa, un rezultāts mainījās te iedzīvotāju, te pārvaldnieka pusē.

– Beidzot 2018. gada 5. martā apgabaltiesa taisīja spriedumu, ka taisnība ir iedzīvotājiem, un Augstākā tiesa kārtējo kooperatīva kasāciju atteica. Rezultātā iedzīvotājiem labvēlīgais spriedums stājās spēkā un kooperatīvam nācās mums atmaksāt ar tiesāšanos saistītos izdevumus 300 eiro apmērā, – stāsta Galočkina kungs.

– Ko jūs personīgi ieguvāt no šīs prāvas, ja neskaita morālo gandarījumu?

– Visu desmit gadu laikā, kamēr vilkās tiesāšanās process, turpināju maksāt pēc vecā tarifa. Ja būtu piekritis jaunajam tarifam, kooperatīvam būtu lieki samaksājis 2300 eiro. Ja parēķina, ka kooperatīvā dzīvo 2500 īpašnieku, kuri šos desmit gadus maksāja pēc nelikumīgi pieņemta tarifa, tad kooperatīvs šādā veidā ieguva aptuveni 4 miljonus eiro. Tas viņiem deva iespēju vairākas reizes paaugstināt algas valdei un maksāt pat prēmijas.

– Kā jums tas zināms?

– Ticiet man, es par to varu spriest kaut vai tādēļ, ka trīs gadus biju Revīzijas komisijas loceklis ar piekļuvi daudziem dokumentiem. Nauda tika tērēta pa labi un kreisi, bet iedzīvotājiem liedza pat remontus kāpņutelpās.

– Kas būs tālāk, jo iedzīvotāji tik ilgu laiku maksāja uz nelikumīgi pieņemta lēmuma pamata?

– Vēršoties tiesā, neprasījām naudas atdošanu. Mums svarīgākais bija pierādīt kooperatīva lēmuma prettiesiskumu. Tagad katrs dzīvokļa īpašnieks kooperatīvā Jubilejas var izlemt – cīnīties par naudas atgūšanu vai ne. Var sagatavot jaunu kolektīvu prasību par pārmaksātās naudas atdošanu. Šādas tiesības ir 2500 dzīvokļu īpašniekiem, kā arī citiem Latvijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuriem maksa par apsaimniekošanu paaugstināta bez viņu piekrišanas.