„Samaksāsim aptuveni 400 eiro no dzīvokļa”

Šīs mājas iedzīvotāji pirmie Rīgā balsoja par saimnieka zemes izpirkšanu: kā gan viņiem tas izdevās?

Mājas, kas atrodas Ikšķiles ielā 11, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki ir noorganizējuši videonovērošanu, iekārtojuši autostāvvietu un plāno izpirkt no īpašnieka zemi. Viņiem palīdz ne tikai kvalitatīva nama apsaimniekošana, bet arī ticība saviem spēkiem.

Māja Ikšķiles ielā 11 ir parasta piecstāvu ēka, kas pagājušā gadsimta 60. gadu beigās būvēta pēc, tā sauktā uzlabotā lietuviešu projekta.

Māja ir liela, ar astoņām kāpņu telpām un 119 dzīvokļiem. Lielajās mājās iedzīvotājiem parasti ir grūti vienoties par jautājumiem, kas skar īpašuma labiekārtošanu, jo jebkuram darbam nepieciešams dzīvokļu īpašnieku vairākuma atbalsts.

Tomēr šīs mājas iedzīvotājiem izdevās apvienoties, izvēlēties trīs pilnvarotās personas un ķerties pie lietas.

Pirmie rezultāti

Viena no mājas Ikšķiles ielā 11 pilnvarotajām personām Inese Ungure stāsta, ka šajā mājā dzīvo kopš bērnības:

– Saprotu, ka mūsu laikos dzīvokļu īpašniekiem par savu dzīvokli un mājas teritoriju jārūpējas pašiem. Gandrīz visi mani kaimiņi piekrīt, ka dzīvot labiekārtotā mājā ar sakoptu teritoriju ir daudz labāk, nekā dzīvot postažā.

Pateicoties pašvaldībai, pirmie uzlabojumi Ikšķiles ielā 11 notika 2016. gadā. Tolaik Rīgas domes iekšpagalmu sakārtošanas programmas ietvaros Ķengaragā tika lielā apjomā atjaunots gājēju celiņu segums pie daudzdzīvokļu namiem. Rīgas pilsētas Austrumu izpilddirekcija šajā programmā iekļāva arī māju Ikšķiles ielā 11.

Tajā laikā pašu spēkiem jau bijām veikuši lielu darbu, apzaļumojot pagalmu, atceras Inese. – Iedzīvotāji ieraudzīja rezultātu un nolēma, ka jāturpina. Savukārt efektīvākai komunikācijai ar mājas apsaimniekotāju Rīgas namu pārvaldnieku tika pieņemts lēmums izvēlēt trīs mājas pilnvarotos pārstāvjus.

Divi paraksti labāk nekā viens

– Kāpēc tieši trīs?

– Es paskaidrošu. Uzskatījām, ka nav pareizi vienai personai dot tiesības parakstīt nopietnus dokumentus visu dzīvokļu īpašnieku vārdā, nepieciešami vismaz divi paraksti. Rezultātā no dzīvokļu īpašnieku vidus tika izvēlētas uzreiz trīs pilnvarotās personas ar nosacījumu, ka dokumenti tiks uzskatīti par derīgiem, ja tos parakstīs vismaz divas pilnvarotās personas.

– Kā pati nolēmāt kļūt par vienu no mājas pilnvarniecēm?

– Par mums, trim pilnvarotajām personām, dzīvokļu īpašnieki nobalsoja 2018. gadā. Bet patiesībā vecākās pienākumus mājā sāku pildīt daudz agrāk. Man nebija bail rakstīt apsaimniekotājam iesniegumus par visām mājas iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, par nepieciešamību nomainīt spuldzes vai slēdžus.

Uzticies, bet pārbaudi!

– Tikai viena lieta ir rakstīt apsaimniekotājam kā vienam no dzīvokļa īpašniekiem, bet pavisam cita – komunicēt oficiālā līmenī, pārstāvot 119 dzīvokļu īpašnieku intereses!

– Mēs labi apzinājāmies savus mērķus. Mājā tuvojās beigām inženierkomunikāciju kalpošanas laiks, bija jāmaina guļvadi. Šo procesu vēlējāmies kontrolēt, jo praktiskā pieredze ir pierādījusi, ka dzīvokļu īpašnieku kontrole tikai uzlabo remontdarbu kvalitāti.

– Vai tiešām mājas pārstāvja klātbūtne palīdz kontrolēt remontu?

– Ne tikai kontrolēt, bet organizēt to pēc trīspusējas vienošanās. Tas ļauj dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties gan remonta veidu, gan tā veicēju. Līgums tiek slēgts starp apsaimniekotāju, būvfirmu un dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem, tas ir, mājas iedzīvotāju pilnvarotajām personām. Un trīspusējais līgums mums, mājas iedzīvotāju pilnvarotajām personām, tā sacīt, deva tiesības, būvniekus nedaudz pabikstīt.

Palielināja stāvvietu skaitu

– Kādus vēl darbus esat paveikuši mājā saskaņā ar trīspusējiem līgumiem?

– Sākām ar mājas pamatu apmales atjaunošanu, pēc tam pagrabos nomainījām visu komunikāciju guļvadus, iekārtojām oficiālu autostāvvietu pie mājas. Tas mums šķita izdevīgāk nekā zīmes Apstāties un stāvēt tikai ar caurlaidēm uzstādīšana.

Mūsu pagalmā automašīnas novietoja citu māju iedzīvotāji, kuriem nepietika vietu vai nebija caurlaižu. Sākumā mēs viņiem rakstījām parastus paziņojumus ar aicinājumu tā nedarīt, taču tam nebija lielas ietekmes. Tad atradām firmu, kas izstrādāja projektu oficiālai autostāvvietai pie mūsu mājas un arī saskaņoja to visās instancēs, uzstādīja nepieciešamās aizlieguma zīmes un uzzīmēja atbilstīgus marķējumus uz asfalta. Pirmais, ko šādā veidā panācām, – palielinājām autostāvvietu skaitu.

– Kā jums tas izdevās?

– Mūsu mājas īpatnība ir plašs laukums, kur iedzīvotāji arī agrāk novietoja savus auto, tikai pašvaldības policisti par to izrakstīja soda kvītis. Pēc oficiālās stāvvietas ierīkošanas laukums ar marķējumu ir sadalīts divās daļās: viena puse paredzēta iedzīvotāju brīvai kustībai un operatīvā transporta, piemēram, ātrās palīdzības, piebraukšanai, bet otra puse – stāvvietai. Tādā veidā pie katras mājas kāpņu telpas izveidojās pa vienai oficiālai autostāvvietai.

„Caurlaide uz desmit gadiem!”

– Vai bija arī citi ieguvumi?

– Jā, tā kā oficiālo autostāvvietu iekārtojām pēc trīspusēja līguma, tad caurlaides arī izsniedzam paši, nevis pasūtām uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks. Mūsu caurlaide maksā tikai 3 eiro un ir jāatjauno ik pēc desmit gadiem.

– Vai visiem dzīvokļu īpašniekiem pietiek caurlaižu stāvvietā?

– Jā, visiem. Kurš pirmais ierodas stāvvietā, tas novieto automašīnu. Pārējiem mašīnas jānovieto Ikšķiles ielā.

– Ar kādiem vēl noslēpumiem varat dalīties ar citu māju iedzīvotājiem, kuri vēlas sakārtot autostāvvietu?

– Domāju, ka rīkojāmies pareizi, kad ieviesām divu veidu caurlaides: dzīvokļu īpašniekiem un viesiem. Mājas iedzīvotāji saņēma pa vienai caurlaidei katram dzīvoklim, kas viņiem ļauj novietot automašīnu bez laika ierobežojumiem. Viesi savus personīgos transportlīdzekļus pie mājas drīkst novietot tikai no plkst.7.30 līdz 18.30, jo stāvēšanai Ikšķiles ielas malā ir ierobežojums. No plkst.18.30 viņiem savi personīgie auto jāpārvieto uz ielas.

– Vai iekārtot autostāvvietu bija dārgi?

– Nē, par to no kopējiem uzkrājumiem samaksājām ap 1000 eiro. Un caurlaides vizuālo izskatu izstrādāja viens no mūsu kaimiņiem, ja tās ievajagas, vienkārši izdrukājam.

Nomainot stāvvadu, ietaupīja 3000 eiro

– Inese, kādus vēl darbus mājā jau esat paveikuši vai plānojat veikt?

– Šogad atkal mums ir lieli remontdarbu plāni. Vienā no astoņām kāpņu telpām jau esam nomainījuši ūdens un kanalizācijas stāvvadus. Paši izvēlējāmies uzņēmumu, jāatzīst, ka ļoti palīdzēja kaimiņu māju pieredze. Par darbu samaksājām 11 200 eiro, Rīgas namu pārvaldnieks par šādu pat komunikāciju nomaiņu prasīja 14 000 eiro. Ceram, ka līdz rudenim būsim sakrājuši pietiekami daudz naudas, lai varētu turpināt cauruļu nomaiņu.

– Un cik naudas remontiem tāda māja kā jūsējā var sakrāt?

– 2019. gadā Rīgas namu pārvaldnieks palielināja mūsu maksājuma apmēru uzkrājumu fondā. Pirms tam četrus gadus nekādu izmaiņu nebija, līdz sapratām, ka mājai nepieciešamajiem darbiem līdzekļus vāksim ļoti ilgi. Veicām matemātiskos aprēķinus par maksājumu palielināšanu, sākām runāt ar kaimiņiem, un vairākums piekrita palielināt maksājumu uzkrājumu fondā līdz 0,30 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī.

Par visu nav jāmaksā!

– Cik naudas remontiem varat sakrāt gada laikā?

– Mājas dzīvojamā platība ir 5800 kvadrātmetri. Ikviens var sarēķināt pats.

– Mirklīti... Izrādās gadā tas ir gandrīz 21 000 eiro.

– Taisnība. Un mājas iedzīvotāji saprot, ka, pateicoties iemaksām, mēs organizējam remontdarbus, kas palielina mūsu dzīvokļu vērtību. Turklāt ne visi darbi maksā lielu naudu, un dažus var izdarīt pat bez maksas.

– Cik interesanti! Un kas ir šie bezmaksas darbi?

– Piemēram, pērn rudenī medijos lasījām, ka pašvaldības uzņēmums Dārzi un parki, kas rūpējas par pilsētas parkiem, izved nolietotos augus. Tie joprojām ir piemēroti audzēšanai, bet tos vairs nevar stādīt pilsētas parkos. Sazvanījāmies ar uzņēmuma administrāciju, un mums bez maksas atveda veselu auto kravu vijolīšu pagalma apzaļumošanai.

– Jūsu mājai ir patiešām ir ļoti skaists pagalms.

– Katru gadu mājas kāpņu telpās noliekam ziedojumu kastītes, kur iemest ziedojumu apzaļumošanai. Tad paši braucam uz stādaudzētavām pirkt krūmu un puķu stādus. Šogad par ziedojumiem iegādājāmies arī laistīšanas sistēmu saviem stādījumiem: krānus un šļūtenes.

– Kurš nodarbojas ar laistīšanu un kas maksā par ūdeni?

– Laistīšanai iekārtojām divus krānus, pa vienam katrā mājas pusē. Maksa par apstādījumu laistīšanu tiek sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem. Esam aprēķinājuši, ka karstajos mēnešos ar visintensīvāko laistīšanas režīmu katrs dzīvoklis par ūdeni piemaksā 0,10–0,15 eiro.

Pasūtīja skici stiklojumam

– Inese, vai taisnība, ka jūsu māja nolēma Būvvaldē saskaņot vienu lodžiju stiklojuma skici visiem dzīvokļiem, kā to prasa likums?

– Jā, tā ir taisnība. Viss sākās tad, kad es pati nolēmu nomainīt veco lodžijas stiklojumu un rūpīgi izpētīju šo jautājumu. Izrādījās, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājai tiešām ir nepieciešama vienota aizstiklojuma skice, pēc kuras visi dzīvokļu īpašnieki iestiklo lodžijas. Apsekojām māju un vizuāli novērtējām stiklojumus. Protams, iedzīvotāji gadiem lodžijas iestiklojuši tā, kā to vēlējušies, un izmantojuši pieejamos materiālus. Par šo jautājumu organizējām vispārēju balsošanu, un 2023. gada februārī dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par vienotas skices izstrādi.

– Kas mainīsies, kad šī skice būs saskaņota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā?

– Es nezinu, kas notiks ar lodžijām, kuras tika iestiklotas agrāk. Bet turpmāk visas lodžijas būs jāiestiklo saskaņā ar apstiprināto skici.

– Vai ir grūti vienoties par skici?

– Šo darbu organizēšanu ar kopības balsojumu uzticējām mūsu apsaimniekotājam Rīgas namu pārvaldniekam. Viņu darbinieki izstrādās vienotu skici un to apstiprinās, bet mēs par šiem darbiem maksāsim no mājas uzkrājuma fonda.

Galvenais – uzņemties iniciatīvu

– Jūsu mājas iedzīvotāji tiešām ir ļoti aktīvi!

– Turklāt mēs, piemēram, neapsveram ne pāreju uz mājas apsaimniekošanu pašu spēkiem, ne apsaimniekošanas uzņēmuma maiņu. Mēs vienkārši sapratām, ka ir bezjēdzīgi sēdēt un gaidīt, kamēr Rīgas namu pārvaldnieks pie mums nāks ar saviem priekšlikumiem. Galu galā pašvaldības uzņēmums apsaimnieko vairākus tūkstošus māju, un tā ir ļoti liela saimniecība! Iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva, pretējā gadījumā lietas mājā no vietas nekustēsies. Piemēram, mēs paši nolēmām mājā ierīkot videonovērošanu.

– Vai bija grūti to organizēt?

– Darbu veikšanai pieaicinājām pieredzējušu firmu Sfera grupa. Tagad mums pie katras kāpņu telpas ieejas ir uzstādītas videonovērošanas kameras ar nakts redzamību, kas ieraksta HD kvalitātē ar skaņu. Internetu datu pārsūtīšanai mums bez maksas nodrošina uzņēmums, kuram mūsu mājā ir klienti, un serveris video ierakstu glabāšanai ir uzstādīts pagrabā (ieraksti glabājas mēnesi). Tāpat pie mājas bija jāizvieto informatīvās zīmes, kas brīdina par videonovērošanu. Es nebaidījos oficiāli uzņemties atbildību par fizisko personas datu drošību, kas iegūti, izmantojot videonovērošanu. Kopumā projekts mājai izmaksāja aptuveni 9000 eiro.

– Vai videonovērošana devusi reālu labumu?

– O, jā! Policija, meklējot kādu personu un atklājot sīkus pārkāpumus, jau trīs reizes vērsusies pie mums pēc videokameru ierakstiem. Videonovērošana arī atrisināja milzīgo problēmu ar suņu fekālijām: tagad mēs uzreiz redzam, kurš no kaimiņiem nesatīra aiz sava mājdzīvnieka.

Priekšā zemes izpirkšana

Šobrīd mājas Ikšķiles ielā 11 iedzīvotājiem galvenais izaicinājums ir īpašnieka zemes izpirkšana.

Atgādinām, ka no 2023. gada 1. janvāra dzīvokļu īpašniekiem ar likumu piešķirtas tiesības izpirkt zemes gabalus zem mājas, kuru īpašnieki ir trešās personas. Izpirkšana iespējama par zemes kadastrālo vērtību, turklāt zemes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama.

Lai sāktu izpirkšanu, vajadzīgs tikai dzīvokļu īpašnieku kopības vairākuma lēmums.

– Mūsu māja ir uzcelta uz diviem zemes gabaliem, – stāsta Inese Ungure. – Viens zemesgabals piederēja pašvaldībai, kuru 2011. gadā Rīgas pilsētas Privatizācijas komisija nodeva dzīvokļu īpašniekiem, izsūtot uzaicinājumus šo zemi bez atlīdzības pārņemt īpašumā, kas arī tika izdarīts. Otram zemes gabalam zem mājas ir privātīpašnieks, kuram visus šos gadus maksājām nomas maksu. Pēc 2023. gada 1.janvāra dzīvokļu īpašnieki savā starpā apspriedās un nolēma, ka ir jāizpērk īpašnieka zeme zem mājas.

– Ar ko jūs sākāt?

– Pieņēmām kopības lēmumu par īpašnieka zemes izpirkšanas sākumu un izvēlējāmies pilnvarotās personas saziņai ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kas saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteikto, ir obligāts dalībnieks šajā procesā.

Pēc tam mums bija jānosaka precīza īpašnieka zemes platība, kas ir nodota izpirkšanai. Mūsu mājā dzīvo mērnieks, kurš palīdzēja sastādīt mūsu vēlmēm atbilstīgu teritorijas plānu. Šo plānu iesniedzām izskatīšanai Rīgas domes Privatizācijas komisijā un jau esam saņēmuši informāciju, ka galīgā atbilde gaidāma sešu līdz astoņu mēnešu laikā.

Tālāk mums jāorganizē kopsapulce ar tiesu izpildītāja piedalīšanos un jākārto citas formalitātes. Domāju, ka būsim pirmā māja Rīgā, kas izpirks īpašnieka zemi.

– Vai jūs jau zināt, cik tas maksās?

– Jā, mūsu aprēķini liecina, ka vidēji divistabu dzīvokļa īpašniekam par zemes iegādi nāksies samaksāt aptuveni 400 eiro.

– Nu, ko, – vēlam jums izdošanos!

Komentārs: „Vienotā skice ir obligāta!”

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova izstāstīja, kādas nepatikšanas gaida dzīvokļu īpašniekus ar patvaļīgi aizstiklotām lodžijām.

– Ja mājas iedzīvotāji ar balsu vairākumu nolemj saglabāt mājā lodžijas ar aizstiklojumu, viņiem jāsaskaņo vienots stiklojuma projekts un lodžijas visos dzīvokļos jāiestiklo pēc vienota parauga.

– Kā rīkoties, ja kādam dzīvokļa īpašniekam vienkārši nav naudas, lai iestiklotu lodžiju saskaņā ar jauno vienoto projektu, par kuru vienojušies pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki? Vai viņu piespiedīs iestiklot lodžiju neatkarīgi no viņa gribas?

– Protams, ka ne. Viņš varēs vispār neiestiklot lodžiju, kā tas sākotnēji bija pēc būvprojekta.

– Bet tad taču māja joprojām netiks noformēta vienotā stilā.

– Jā, mēs varam saskarties ar šādu situāciju. Bet tur nekas nav darāms. Dažiem lodžijas paliks neiestiklotas, turklāt iedzīvotājiem ir visas tiesības tā dzīvot, savukārt pārējās gan būs jāiestiklo vienotā stilā.

– Kādus vēl ietekmēšanas pasākumus gatavojaties piemērot dzīvokļu īpašniekiem, kuru lodžijas aizstiklotas bez saskaņota projekta?

– Par patvaļīgu būvniecību var paaugstināt īpašuma nodokli. Bet šis pasākums tiek izmantots tikai kā galējais līdzeklis, ja dzīvokļa īpašnieks ignorē brīdinājumus un noteiktajā termiņā pārkāpumu pats nesāk novērst. Uzsvēršu, ka līdz šim nevienam no dzīvokļa īpašniekiem neesam piemērojuši šādu piespiešanas līdzekli.

– Kāds termiņš dzīvokļa īpašniekam tiek dots pārkāpumu novēršanai, lai izvairītos no sankcijām?

– Tam tiek doti seši mēneši. Šajā laikā īpašnieks var pasūtīt stiklojuma skici un saskaņot to ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai to izdarītu, viņam jāsaņem 51 % dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Ja kāda iemesla dēļ noteiktajā termiņā iekļauties neizdodas (piemēram, nav savākts nepieciešamais kaimiņu parakstu skaits un nav novērsts pārkāpums), mēs varam pagarināt saskaņošanas termiņu vēl uz kādu laiku. Lai to izdarītu, dzīvokļa īpašniekam būs jāiesniedz mums pieteikums ar lūgumu pagarināt termiņu, norādot iemeslus.

– Kāds ir sods cilvēkam, kurš bez atļaujas iestiklojis lodžiju vai pārkāpis mājai saskaņoto vienoto stiklojuma projektu?

– Tas ne vienmēr uzreiz ir sods. Administratīvās atbildības likumā ir noteikts pārkāpumu noilgums, kas būvniecības nozarē ir trīs gadi. Ja inspektors pēc kādiem dokumentiem var pārliecināties, ka kopš nelikumīgās lodžijas pārbūves vai iestiklošanas ir pagājuši vismaz trīs gadi, tad saskaņā ar noilgumu sods par administratīvo pārkāpumu netiek piemērots. Taču savest kārtībā savu īpašumu vienalga nāksies.