Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Pietiek mocīties ar malku!

123rf.com

Pilsētniekiem apkures sistēmu nomaiņai joprojām ir pieejams līdz pat 95% liels līdzfinansējums

Līdz 2024. gada 30. aprīlim pilsētu iedzīvotāji vēl var pieteikties Eiropas Savienības fondu atbalstam granulu apkures katlu un siltumsūkņu uzstādīšanai, kā arī pieslēgumam centralizētajām pilsētas apkuras sistēmām. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātajā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vismaz 3,44 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Atbalsts pieejams arī nelielo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.

Projektus CFLA var iesniegt dzīvokļu īpašnieki – fiziskas un juridiskas personas – viendzīvokļa vai vairākdzīvokļu dzīvojamajām mājām pilsētu teritorijās, kur apsilde iepriekš veikta, izmantojot koksnes biomasu, piemēram, malku (triju un vairāk dzīvokļu mājās – arī akmeņogles vai kūdru).

Projektā pieejamais finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 4400 eiro uz vienu projekta dzīvojamajā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju un ar to varēs segt no 50% līdz 95% no projekta attiecināmajām izmaksām atkarībā no izvēlētā siltumapgādes veida.

Projektu pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai atvēlēti divi mēneši: no 2024. gada 1. marta līdz 30. aprīlim. Pēc projektu iesniegšanas beigu termiņa tos izvērtēs trīs mēnešu laikā, tie jāīsteno ne ilgāk kā divu gadu laikā.

Šis ir noslēdzošais no četriem uzsaukumiem, kas paredzēti šajā ES fondu programmā – pirmajā uzsaukumā varēja saņemt ES fondu atbalstu centralizētās siltumapgādes pieslēguma ierīkošanai dzīvojamajās mājās; otrajā – līdzfinansējumu siltumsūkņu ierīkošanai, trešajā – granulu apkures katliem, savukārt šajā projektu atlases uzsaukumā tiks atbalstīta dažādu siltumapgādes sistēmu veidu ierīkošana. Projekta ietvaros papildus var uzstādīt arī saules paneļus.

Konsultācijas par pieejamo atbalstu un projektu pieteikumu sagatavošanu pieejamas CFLA darba laikā, zvanot pa tālruni +371 24002700 vai rakstot Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Projektus var sagatavot un iesniegt ES fondu projektu portālā, bet sistēmā var reģistrēties, autorizējoties ar eID, eParakstu vai eParaksta Mobile rīkiem. Tehnisko atbalstu par sistēmas lietošanu var saņemt, zvanot +371 20003306 vai rakstot Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Svarīgākais no normatīvajiem aktiem

Kādu māju iedzīvotāji var pieteikties līdzfinansējumam?

Projektu īsteno dzīvojamajā mājā (ēkā), kas atbilst šādiem nosacījumiem:

■ dzīvojamās mājas kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus;

■ dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus;

■ viena un divu dzīvokļu dzīvojamajās mājās esošajām siltumapgādes iekārtām vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus ir nodrošināts biomasas cietais kurināmais;

■ trīs vai vairāku dzīvokļu mājās esošā siltumapgāde vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja šādā dzīvojamajā mājā siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo vismaz 50% dzīvokļu īpašumu, projektu var īstenot arī dzīvokļu īpašumos, kuros siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi, projekta ietvaros nodrošinot dzīvojamajā mājā vienotu siltumapgādes risinājumu;

■ dzīvojamā māja atbilst apkures patēriņa E klasei vai efektīvākai klasei atbilstīgi normatīvajos aktos par ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku noteiktajiem ēku energoefektivitātes enerģijas patēriņa līmeņiem;

■ dzīvojamajai mājai nepieciešamā siltumapgādes nominālā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW).

Kādas ir projekta ietvaros atbalstāmās darbības?

Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības un uz to ir attiecināmas šādas izmaksas:

■ tāda koksnes biomasas apkures katla iegāde, kas piemērots granulu kurināmajam, ja nepieciešams, ietverot:

• apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;

• saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;

• elektrotīkla pieslēguma jaudas palielināšanu;

■ siltumsūkņa (zeme – ūdens, ūdens – ūdens vai gaiss – ūdens) iegāde, ja nepieciešams, ietverot:

• apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;

• saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;

• elektrotīkla pieslēguma jaudas palielināšanu;

■ pieslēguma centralizētai siltumapgādes sistēmai projektēšana un izveidošana, ja nepieciešams, ietverot:

• apkures sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;

• apkures sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi un karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;

■ siltumsūkņa (gaiss – gaiss) iegāde un uzstādīšana, ja nepieciešams, ietverot:

• saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;

• elektrotīkla pieslēguma jaudas palielināšanu;

■ citas ar projektu saistītās attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas atbilstīgi metodikai.

No Ministru kabineta noteikumiem № 169.

„Vai es saņemšu atbalstu?”

CFLA eksperti sagatavojuši atbildes uz privātmāju un daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju jautājumiem

 „Ja šobrīd manā mājoklī sāk uzstādīt gaiss – gaiss siltumsūkni, kādā gadījumā es varu pieteikties līdzfinansējumam? Vai siltumsūkņa projekts var jau būt pabeigts pieteikuma iesniegšanas laikā, vai izbūvei vēl jāturpinās līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim?”

– Siltumsūkņa (gaiss – gaiss) līdzfinansējumam varēs pietiekties 2024. gada martā. Lai pretendētu uz līdzfinansējumu, projekta attiecināmās izmaksas var būt aktuālas no 2023. gada 7. aprīļa, bet jāņem vērā, ka projektā plānotās darbības nedrīkst būt pabeigtas (parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts par siltumsūkņa (gaiss – gaiss) uzstādīšanu) līdz projekta pieteikuma iesniegšanas dienai aģentūrā.

Tas nozīmē, ka izbūvi var sākt tagad, bet tā nedrīkst būt pabeigta līdz iesnieguma iesniegšanas dienai (2024. gada 30. aprīlim). Proti, izbūvi pabeidz un pieņemšanas un nodošanas aktu par siltumsūkņa (gaiss – gaiss) uzstādīšanu paraksta pēc projekta pieteikuma iesniegšanas. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja siltumapgādes iekārtas nomaiņu sāk pirms projekta pieteikuma apstiprināšanas, visas darbības, kas veiktas līdz pieteikuma apstiprināšanai, ir projekta iesniedzēja pašrisks, jo iespējama varbūtība, ka pasākuma ietvaros atbalsts tomēr netiks piešķirts.

„Dzīvoju Rīgā, divstāvu koka astoņu dzīvokļu mājā, kur katram dzīvoklim ir autonoma apkure. No visas mājas tikai manā dzīvoklī vēlamies nomainīt malkas apkuri uz siltumsūkni. Kāds saskaņojums nepieciešams no pārējiem iedzīvotājiem, ja katrs dzīvoklis mājā ir atsevišķa juridiska vienība ar savu kadastra apzīmējumu?”

– Lai varētu mainīt apkures sistēmu daudzdzīvokļu mājā, kurā katrs dzīvoklis ir atsevišķa juridiska vienība, būs jāsaņem vairāk nekā 50 % dzīvokļu īpašnieku piekrišana (Dzīvokļu īpašuma likuma 11. panta trešā daļa un 16. panta trešā daļa) – piemēram, astoņu dzīvokļu mājā vismaz no piecu dzīvokļu īpašniekiem.

„Kas ir tiesīgs iesniegt projekta pieteikumu, ja triju vai vairāku dzīvokļu mājai nav mājas pārvaldnieka?”

– Šādā gadījumā, lai iesniegtu projekta pieteikumu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par pilnvarojumu projekta iesniegšanai, kurā „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

„12 dzīvokļu mājā Āgenskalnā dzīvokļus apkurina ar malku. Vai ir nepieciešama visas mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana, lai pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei? Ja nevar saņemt visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, vai katra dzīvokļa iedzīvotāji atsevišķi var uzstādīt savu siltumsūkni?”

– Daudzdzīvokļu mājā, kurā katrs dzīvoklis ir atsevišķa juridiska vienība, apkures sistēmas nomaiņai būs jāsaņem vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieku piekrišana (Dzīvokļu īpašuma likuma 11. panta trešā daļa un 16. panta trešā daļa) – piemēram, 12 dzīvokļu mājā vismaz no septiņiem dzīvokļiem.

Projektu var īstenot vienā vai vairākos dzīvokļos, neaptverot visu dzīvojamo māju, taču šajā gadījumā jānodrošina: a) iepriekšminētā dzīvojamās mājas īpašnieku piekrišana, b) katram dzīvokļa īpašumam projektā paredzēts individuāls siltumapgādes risinājums.

 „Plānoju iegādāties siltumsūkni gaiss – ūdens, kuru uzstādīšu uz daudzdzīvokļu mājas jumta. Vai man šajā gadījumā ir jāsagatavo attiecīgā dokumentācija un ja ir, tad kāda?”

– Jums ir jāvēršas savas pašvaldības būvvaldē un jānoskaidro, vai un kāda dokumentācija šajā gadījumā jāsagatavo. Jāņem vērā, ka prasības dokumentācijai dažādās pašvaldībās var atšķirties.

„Sešu dzīvokļu koka mājā Rīgā četriem dzīvokļiem ir malkas apkure, bet – diviem gāzes apkure. Vai programmas atbalstam var pieteikties tikai to divu dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir malkas apkure?”

– Nē, šajā gadījumā uz atbalstu nevar pretendēt tikai divi dzīvokļi, kas tiek apkurināti ar malku. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādei pēdējos trīs kalendāra gadus jānotiek ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo vismaz 50% dzīvokļu īpašumu, projektu var īstenot arī dzīvokļu īpašumos, kuros siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi, nodrošinot dzīvojamajā mājā vienotu siltumapgādes risinājumu projekta ietvaros. Tātad šajā gadījumā atbalstam var pieteikt tikai visu māju, nodrošinot vienotu siltumapgādes risinājumu un projektu īstenojot visos dzīvokļu īpašumos, arī tajos, kuros siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi.

„Vai Juglā, divās divstāvu ēkās (katrā ir 12 dzīvokļi) dzīvojošie rīdzinieki var gūt labumu no ES fondu programmas? Mēs vēlētos saņemt atbalstu veco neefektīvo iekārtu (ogļu krāsns) nomaiņai pret efektīvāku gāzes apkuri.”

– Nē, programmas ietvaros atbalstu var saņemt tikai vienas no turpmāk minēto siltumapgādes iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai:

■ centralizētajai siltumapgādes sistēmas pieslēguma projektēšanai un izveidei;

■ siltumsūkņa (zeme – ūdens, ūdens – ūdens, gaiss – ūdens) iegādei;

■ koksnes biomasas apkures katla iegādei;

■ siltumsūkņa (gaiss – gaiss) iegādei un uzstādīšanai.

Jāatceras, ka šajā pasākumā vienai dzīvojamajai mājai var īstenot tikai vienu projektu, turklāt projekta pieteikuma iesniegšanas dienā katrā dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumā ir jābūt deklarētai vismaz vienai personai. Projekta iesniedzējs projektu īsteno un priekšfinansē no privātiem līdzekļiem, bet CFLA, balstoties uz civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, atbalstu izmaksā tikai pēc projekta pabeigšanas. Taču projektā plānotās darbības nedrīkst būt pabeigtas (parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts par iekārtas uzstādīšanu) līdz projekta pieteikuma iesniegšanas dienai.

Pirmajā programmas uzsaukumā pilsētu iedzīvotāji varēja pieteikties ES fondu atbalstam centralizētās siltumapgādes pieslēguma ierīkošanai dzīvojamajās mājās – tika saņemti deviņi projektu pieteikumi, otrajā uzsaukumā – atbalsts siltumsūkņu ierīkošanai mājsaimniecībās – tika saņemti vairāk nekā 200 projektu pieteikumi, trešajā uzsaukumā atbalstam granulu katlu uzstādīšanā pieteicās 115 māju un dzīvokļu īpašnieki.

„Kādi mājsaimniecību veidi var saņemt atbalstu (projekta iesniedzēji)?”

– Projektus var iesniegt turpmāk minētie mājokļu īpašnieki:

■ fiziska persona vai tās pilnvarota persona;

■ privāto tiesību juridiska persona vai tās pilnvarota persona;

■ kopīpašnieku vai vairāku īpašnieku pilnvarota persona, t. sk. dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

„Vai atbalsts paredzēts tikai pilsētu iedzīvotājiem?”

– Jā, atbalsta programmas mērķauditorija ir novadu pilsētu un valstspilsētu (prioritāri – Rīga, Liepāja un Rēzekne, jo šajās valstspilsētās konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi) iedzīvotāji.

„Kā var pieteikties atbalstam?”

– Projekti atlasi organizē CFLA. Projekti būs jāiesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā https://projekti.cfla.gov.lv/Login/Index.

Lai pretendētu uz atbalstu, ir jāveic šādi soļi:

■ jāsagatavo informācija par dzīvojamās mājas siltumapgādes un energoapgādes patēriņu, kā arī jāveic siltumapgādes sistēmas fotofiksācija;

■ jāsaprot, kāds apkures veids tiks izmantots nomaiņai, sagatavojot plānotās siltumapgādes sistēmas ražotāja vai izplatītāja iekārtas aprakstu ar tās parametriem un darbībām iekārtas uzstādīšanai;

■ ja projektu plānots īstenot daudzdzīvokļu mājā, jāsaņem dzīvokļu īpašnieku piekrišana;

■ CFLA jāiesniedz projekta pieteikuma veidlapa un tās pielikumi (tostarp 1., 2. un 3. (ja attiecināms) solī minētie dati);

■ jāiesniedz citi apliecinoši dokumenti, kas tiks noteikti projektu pieteikumu atlases nolikumā.

Projekta pieteikuma iesniegšana negarantē tā apstiprināšanu. Visi uzsaukumā iesniegtie projekti tiks vērtēti, tos salīdzinot. Ja projektu apstiprina, tiek noslēgts līgums par tā īstenošanu un pēc iekārtu uzstādīšanas tiks samaksāta attiecīgā naudas summa.

„Kāds ir finansējuma atbalsta apmērs katram apkures veidam?”

Atbalsta likmes variēs no 50 līdz 95%:

■ pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai ar atbalsta likmi 95%;

■ siltumsūkņu zeme – ūdens, gaiss – ūdens un ūdens – ūdens uzstādīšana ar atbalsta likmi 85%;

■ koksnes biomasas katla, kas piemērots granulām, uzstādīšana ar atbalsta likmi 70%;

■ siltumsūkņa gaiss – gaiss uzstādīšana ar atbalsta likmi 50%.

„Vai atbalstam var pieteikties daudzdzīvokļu namu īpašnieki/pārvaldnieki?”

– Projektus var iesniegt mazo daudzdzīvokļu ēku īpašnieki, kur ēkas siltumenerģijas jaudas pieprasījums ir līdz 50 kW (ne lielākas kā 8–12 dzīvokļu ēkas, divstāvu vai trijstāvu mājas).

Ja kādu iemeslu dēļ projekta īstenošanu vai projekta iesniegšanu nevar nodrošināt dzīvojamās mājas īpašnieks, noteikumu projekts paredz iespējas projekta pieteikumu iesniegt pilnvarotai personai, tai skaitā daudzdzīvokļu ēkās projektu iesniedz un īsteno dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

„Kāds ir faktiski pieejamais atbalsts atkarībā no siltumapgādes iekārtas izvēles?”

Indikatīvi:

■ granulu katls: atbalstu var saņemt no 2577 EUR (6 kW katls) līdz 20 748 EUR (50 kW katls + apkures sistēma + 11,1 kW saules paneļi + elektrotīkla pieslēguma jaudas palielinājums ∆24A);

■ zeme – ūdens siltumsūknim: atbalstu var saņemt no 6682 EUR (6 kW siltumsūknis) līdz 38 014 EUR (50 kW siltumsūknis + apkures sistēma + 11,1 kW saules paneļi + elektrotīkla pieslēguma jaudas palielinājums ∆24A);

■ gaiss – ūdens siltumsūknis: atbalstu var saņemt no 3994 EUR (3 kW siltumsūknis) līdz 23 005 EUR (20 kW siltumsūknis + apkures sistēma + 11,1 kW saules paneļi + elektrotīkla pieslēguma jaudas palielinājums ∆24A);

■ centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgums: atbalstu var saņemt no 6334 EUR (siltummezgls ar 10 kW siltumenerģijas pieprasījuma jaudu) līdz 20 377 EUR (siltummezgls ar 50 kW siltumenerģijas pieprasījuma jaudu + apkures sadales sistēma + karstā ūdens sadales sistēma);

■ gaiss – gaiss siltumsūknis: atbalstu var saņemt no 553 EUR (3 kW gaiss – gaiss siltumsūknis) līdz 8729 EUR (20 kW gaiss – gaiss siltumsūknis + 11,1 kW saules paneļi + elektrotīkla pieslēguma jaudas palielinājums ∆24A).

Vienlaikus ES fondu finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 4400 EUR uz vienu dzīvojamā mājā vai dzīvokļu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, kurā tiek īstenotas projekta aktivitātes.

„Vai plānots avansa maksājums finansējuma saņēmējam?”

– Avansa maksājums finansējuma saņēmējam nav paredzēts. Izmaksas klients sākotnēji sedz no saviem līdzekļiem, Eiropas Savienības fonda finansējuma atmaksu atbilstīgi izvēlētajam apkures risinājuma veidam saņemot pēc iekārtu uzstādīšanas vai pieslēguma izveides centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Numuru arhīvs: spied un lasi!