Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

100 mājas vēl plāno ielēkt pēdējā vilcienā

123rf.com

Šogad daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā ir novērojamas divas pretējas tendences. Kas notiks tālāk?

Pašlaik gandrīz neviens vairs nav jāpārliecina, ka tie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri iepriekšējos gados gribēja un spēja organizēt savas mājas renovāciju un siltināšanu, tagad ir labākā situācijā nekā tie, kas to neizdarīja. Vai mājām būs iespējams arī turpmāk piedalīties siltināšanā ar valsts un Eiropas līdzfinansējumu?

Labā ziņa – valsts atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai turpināsies arī pēc 2022. gada. Ekonomikas ministrijā ir izstrādāta un valdībā apstiprināta nākamā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma 2022.–2026. gadam. Tā tiks finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.

Jauns valsts atbalsts mājām būs pieejams kapitāla atlaides veidā. Tas nozīmē, ka pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas un siltumenerģijas ietaupījuma kritēriju sasniegšanas mājai tiks dzēsti 49% no aizdevuma par remontdarbiem – tas būs dāvinājums. Programmu administrēs valsts finanšu institūcija Altum, pieteikumu pieņemšanu plānots sākt jau šogad.

Programma tuvojas noslēgumam

Par pašreizējo situāciju mājokļu siltināšanā un nākamo atbalsta periodu stāsta Ieva Vērzemniece, Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

– Cik veiksmīgi turpinās daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma 2016.–2023. gadam?

– Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.–2023. gadam tuvojas noslēgumam. Atlicis tikai nepilns gads – līdz nākamā gada 1. oktobrim –, lai pabeigtu būvdarbus, tos nodotu ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegtu attīstības finanšu institūcijā Altum. Šim termiņiem ir liela nozīme – ja māja to neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības fondu atbalsta naudu var zaudēt. Pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus.

Altum īstenotajā programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai ir iesniegti gandrīz 1000 projekti, kuri patlaban atrodas dažādās stadijās – pašlaik pilnībā ir pabeigti 366, būvniecības stadijā – 155, savukārt pārējie atrodas dažādās citās projekta īstenošanas stadijās. Kopumā visā procesa gaitā nedaudz zem 200 mājām atteicās no atjaunošanas ieceres, bet apmēram 170 mājām neizdevās sagatavot projektu un tās savu vēlmi varēs realizēt nākamajā programmā. Aptuveni 100 mājas vēl plāno ielēkt pēdējā vilcienā un gatavojas izmantot šīs ES fondu programmas finansējumu.

Cik māju tiks nosiltinātas?

– Kopējais programmas grantu līdzfinansējums ir 169 milj. eiro, sākotnēji eksperti plānoja atjaunot 1300 mājas. Cik māju, pēc jūsu datiem, reāli tiks atjaunotas?

– Šogad daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā redzam divas pretējas tendences, ko ietekmē gan energoresursu cenu pieaugums, gan būvniecības izmaksu kāpums. No vienas puses, straujais energoresursu cenu pieaugums ir būtiski palielinājis interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām, kā arī par valsts un ES atbalsta pieejamību. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi, tas atmaksājas. Jau pabeigtie māju renovācijas projekti parāda, ka atjaunotā namā tiek patērēts par 50–55% mazāk siltumenerģijas nekā pirms remonta, turklāt ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina mājas kalpošanas laiku un paaugstina īpašuma vērtību.

No otras puses, cenu kāpums liek arvien rūpīgāk rēķināt izdevumus, un daļa no mājas atjaunošanas ieceres atsakās. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 22%. Vidējās projekta izmaksas uz 1 m2 renovācijas projektos 2022. gadā ir 392,23 eiro, salīdzinoši 2021. gadā – 304,67 eiro. Tā kā pieaugušas būvniecības un projektēšanas izmaksas, mājām piesaistīt būvniekus par adekvātām izmaksām ir liels izaicinājums. Lielā mērā tas ietekmē ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, kur būvniecības termiņš vidēji ir 6–12 mēneši. Ja sākumā namu bija plānots renovēt par vienu cenu, tad pēc dažiem mēnešiem daudz kas ir kļuvis dārgāks.

Šādos gadījumos nereti mājas īpašnieku pilnvarotais pārstāvis, Altum un būvnieks sēžas pie viena galda un spriež, kā iekļauties esošajās izmaksās, kā nesadārdzināt tāmi. Bieži tiek mainīti būvniecības risinājumi, atsevišķos projektos dzīvokļu īpašnieki tomēr nolemj sadārdzinājumu segt no saviem līdzekļiem vai no papildus piesaistīta aizdevuma.

Ja būvnieks sadārdzina tāmi par 20%, nereti māja atsakās no konkrētā būvnieka pakalpojuma. Mājas īpašnieki tad atkal no jauna rīko iepirkumu, meklē būvnieku. Ir namu īpašnieki, kas iepirkumu jau ir rīkojuši trīs un vairāk reižu. Atkārtota iepirkuma rīkošana, protams, krietni paildzina projekta realizācijas procesu, jo ir vajadzīgi viens–divi mēneši, lai iepirkumā atrastu būvnieku. Prakse rāda, ka būvnieku var meklēt pat pusgadu vai ilgāku periodu.

Kopējā tendence tomēr ir pozitīva – patlaban uz projekta pabeigšanu virzās programmas darbības laikā vienlaikus lielākais māju skaits.

Tas ir liels izaicinājums

– 2020. gadā jūs pārtraucāt pieteikumu pieņemšanu, bet vēlāk to atkal atsākāt. Vai pieteikumu pagarināšana ļāva Altum rezervēt visu pieejamo grantu summu? Vai programmā patlaban tomēr ir izveidojies neizmantotais pārpalikums?

– 2020. gada sākumā Altum pārtrauca pieņemt pieteikumus, jo bija pieņemts pietiekams skaits projektu pieteikumu, lai apgūtu visu ES finansējumu. 2020. gada beigās programma uz salīdzinoši īsu brīdi tika atvērta, jo tika piešķirts papildu finansējums. Jāteic, ka visas programmas līdzekļu apguves laikā tieši pēdējos gados sagatavošanās darbu realizācija kļuva par lielu izaicinājumu. Gan Covid-19 traucēja rīkot dzīvokļu īpašnieku sapulces, kurās pieņemt lēmumus par projektu īstenošanu, gan būvniecības cenu pieaugums daļu projektu atmeta atpakaļ sagatavošanā un atkārtota būvnieka meklējumos, tāpat arī kara izraisītās sekas saistībā ar būvmateriālu pieejamību būtiski ietekmēja daudzu energoefektivitātes projektu savlaicīgu sākšanu.

– Cik māju izmantoja granta līguma pieteikumu pagarinājumu līdz 14. oktobrim, lai pieteiktos dalībai programmā, tā teikt, pēdējā brīdī?

– Pēdējās dienās pirms termiņa beigām iesniegto granta līgumu pieteikumu skaits bija ļoti liels – saņēmām vairākus desmitus pieteikumu.

Pastāv riski nepaspēt

– Cik liels ir risks, sākot būvdarbus patlaban, kad līdz programmas beigām ir palikuši 9–10 mēneši?

– Lai arī daudzdzīvokļu namu renovācijas projekti atrodas dažādās stadijās, strauji beigām tuvojas programmas realizācijas laiks – 2023. gada decembris. Tas nozīmē, ka termiņi būvniecības darbu pabeigšanai un dokumentu iesniegšanai ir ļoti strikti un nākamais gads pilnībā nav atvēlēts būvniecībai. Visi programmā iesniegtie, jau realizētie, celtniecības procesā esošie vai vēl tikai plānotie projekti ir jāpabeidz līdz nākamā gada augustam, lai septembrī varētu sagatavot visu projekta dokumentāciju un iesniegt to Altum līdz 2023. gada 1. oktobrim.

Ja dokumenti tiks iesniegti līdz nākamā gada 1. oktobrim, Altum nodrošinās, ka tie tiks izskatīti un atlikusī granta nauda – 10 % – izmaksāta līdz decembra vidum. Programmas nosacījumi paredz, ka visas projektu izmaksas Altum ir jānodeklarē
Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim, termiņa pagarinājums nav iespējams.

Līdz ar to patlaban, sākot projektu, ir skaidri jāsaprot, cik ilgs būs būvniecības process, vai projektu būs iespējams realizēt līdz vasaras beigām, lai dažu mēnešu laikā (līdz 2023. gada 1.oktobrim) varētu sakārtot dokumentus. Tā kā daudzi projekti ir realizācijas stadijā, Altum rēķinās, ka nākamā gada vidū daudzi no tiem tiks pabeigti. Pilnīga projekta noslēguma dokumentācija ietver apjomīgu dokumentu mapi. Šajā situācijā ir svarīgi, lai tās mājas, kas pabeidz būvniecību, nevilcinātos ar projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanu, nekādā gadījumā neatliktu to uz pēdējo brīdi.

Altum pieredze liecina, ka būvniecības termiņš parasti ir 6–12 mēneši, bet noslēguma dokumentācijas sakārtošanas un iesniegšanas process aizņem divus līdz sešus mēnešus.

– Kas notiks ar māju gadījumā, ja būvdarbi netiks pabeigti līdz 2022. gada septembrim?

– Ja māja nebūs iesniegusi Altum visu nepieciešamo dokumentāciju, Altum nevarēs projekta izmaksas attiecināt un deklarēt Eiropas Komisijai. Šādā gadījumā pastāv liels risks, ka izmantotie līdzekļi mājas īpašniekiem būs jāatdod, tādēļ patlaban sāktajos projektos ir ļoti svarīgi ievērot plānoto būvniecības laika grafiku.

Nevar gaidīt dienu X

– Vai patlaban ir tādi programmas dalībnieki, kas pabeidza darbus, bet grantu nesaņēma dažādu pārkāpumu dēļ? Kādi pārkāpumi visbiežāk traucē saņemt rezervēto līdzfinansējumu?

– Viens no iemesliem līdzās tam, ka netiek iesniegti gala dokumenti, ir arī dokumentu kvalitāte visa mājas renovācijas projekta laikā. Mājas īpašniekiem ar būvnieku ir noslēgts līgums, kas ietver tāmi, celtniecības darbu grafiku. Tiklīdz ir kādas izmaiņas, juridiski būvdarbu līgumā ir jāveic grozījumi, nevar gaidīt dienu X, kad to izdarīs. Piemēram, ieliek citādus logus, sienu siltināšanas materiālus. Nevar projekta laikā izdomāt, ka liks citus logus vai siltināšanas vati. Ir jādara tieši tā, kā ir noteikts līgumā vai, ja tiek plānotas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo. Līgumu ir iespējams grozīt, piemēram, tāpēc, ka būvniecības materiāli ir ārkārtīgi sadārdzinājušies un ir jāizvēlas optimālāks variants, bet tad ir jāvienojas ar pasūtītāju – māju īpašnieku pilnvaroto pārstāvi, ir jābūt pamatojumam jebkurai izmaiņai, kas tiek plānota projektā. Ja tiek mainīts cokola vai jumta risinājums, vajag akceptu no projektētāja. Izmaiņas līgumā ir akceptējamas, bet tās ir jāsaskaņo un korekti juridiski jānoformē. Mājas to arī lielākoties izdara – redzam, ka līgumos bieži ir pat 10–15 grozījumi.

– Kā jūs vērtējat dažādu pilsētu dalību programmā? Iepriekš līderu topā bija Liepāja. Vai šīs programmas ietvaros iezīmējas citas aktīvas pilsētas un pašvaldības?

– Liepāja arī patlaban pozitīvi izceļas uz Latvijas fona, tomēr tā nav vienīgā pilsēta. Jāpiemin arī Olaine, Valmiera, Jelgava, Valka, Sigulda un Cēsis. Kopumā redzam, ka liela ietekme ir tam, ka vietējā pašvaldība iesaistās un veicina daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Arī Rīga pēdējā laikā iegulda daudz enerģijas, lai siltināšanas aktivitāte palielinātos, un ticam, ka tas nesīs augļus.

Programma paredz granta izmaksu līdz 49 %

– Kad sāksies pieteikumu pieņemšana jaunajai 2022.–2026. gada programmai? Cik lielu atbalstu mājokļu īpašnieki varēs saņemt šīs programmas ietvaros, kādas būs tās būtiskākās atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo posmu?

– Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma gaidāma 4. ceturksnī, un finansējums (57,3 miljoni eiro) plānots no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma resursiem. Atbalsta programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Projekta rezultātā būs jāsasniedz vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums.

Ja ir iespēja paspēt projektu realizēt vēl šajā atbalsta programmā, tas noteikti būtu jādara. Atšķirībā no šā brīža programmas, kas grantu izmaksā avansā un to var izmantot renovācijai, jaunā programma paredz granta izmaksu līdz 49% tad, kad ir jau realizēts viss energoefektivitātes paaugstināšanas projekts, turklāt pievienotās vērtības nodoklis būs jāmaksā no visas summas. Vienlaikus noteikts, ka jaunajā programmā būs vieglāks process būvnieka izvēlē, kas varētu paātrināt energoefektivitātes projektu uzsākšanas termiņu.

Projektus vērtēs rindas kārtībā

– Kā jūs vērtēsiet mājas gadījumā, ja to starpā veidosies konkurence? Kādas mājas saņems priekšroku granta piešķiršanā?

– Pieteikumi programmā tiks vērtēti rindas kārtībā. Ja projekts atbildīs programmas noteikumiem, to būs iespējams realizēt un pēc veiksmīgas īstenošanas saņemt daļu investīcijas atpakaļ.

– Vai dalībai 2022.–2026. gada programmā varēs pieteikties mājas, kuras rezervēja līdzfinansējumu līdz 2022. gadam, bet nespēja to izmantot?

– Māju īpašnieku projekti, kas ir saņēmuši atbalstu daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektam 2016.–2023. gada programmā, nevarēs pretendēt uz nākamā perioda atbalstu. Ja projekts nav realizēts šajā programmā, to uz atšķirīgiem noteikumiem varēs īstenot nākamajā programmā.

– Kas notiks ar iepriekš sagatavotajiem dokumentiem? Vai tos vajadzēs pārtaisīt un pielāgot jaunās programmas prasībām?

– Iepriekš sagatavoti projekti būs jāpielāgo programmas prasībām. Te gan būs jāņem vērā, kad sākotnēji projekts ir sagatavots. Piemēram, pēdējos gados ir mainījusies būvniecības likumdošana un jaunās programmas ietvaros iesniegtajiem projektiem būs jābūt sagatavotiem atbilstoši spēkā esošajai būvniecības likumdošanai.

– Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, nosakot, ka atkārtota dzīvokļu īpašnieku sapulce būs lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita. Vai jūs uzskatāt, ka šie grozījumi varētu sekmēt māju siltināšanu nākotnē?

– Daudzdzīvokļu māju siltināšana ir svarīgs solis. Katrs rūpīgi pārdomāts un labi ieviests uzlabojums procesā, lai māju atjaunošanu padarītu raitāku, ir pozitīvi vērtējams.

Numuru arhīvs: spied un lasi!