Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„Pelējums dzīvoklī mani nogalina!”

123rf.com

Ko darīt, ja mājoklis ir inficēts ar pelējuma sēnīti, kas bojā ne tikai interjeru, bet apdraud arī dzīvokļa īpašnieka veselību?

Daudzās mājās Latvijā pelējums ir kļuvis par īstu problēmu. Iedzīvotāji sūdzas par nomelnējušiem griestiem un istabu stūriem un tumšiem plankumiem uz plastikāta logiem. Pelējums ne tikai bojā izskatu, bet ir arī bīstams cilvēka veselībai. Kā ar to cīnīties?

Cīņa pret pelējumu ir karš – vieni uzvar, citi zaudē

Mūsu lasītāja Lidija stāsta, kā pelējums „izdzīvojis” viņu no mājām burtiskā nozīmē:

– Es noīrēju dzīvokli Rīgā, pirmos gadus dzīvoju bez problēmām, līdz mājai neatslēdza apkuri.  Pēc tam istabas sienas sāka pelēt. Drīz pēc tam mani nogādāja slimnīcā ar astmas lēkmi. Mani ārstēja vienu reizi, pēc tam – otru, bet trešajā reizē veica padziļinātas analīzes un konstatēja inficēšanos ar pelējuma sēni. Ārsti pateica: „Kamēr nenomainīsiet dzīvokli, neizveseļosieties!”

Georgijs stāsta, kāda nelaime īrētā dzīvoklī piemeklējusi viņa draugu – senioru:

– Mājoklī nesen bija veikts remonts, acīmredzot pirms jaunā īrnieka ievākšanās saimnieki bija nokrāsojuši no pelējuma nomelnējušos stūrus. Mans draugs ir invalīds un slikti redz. Kādu dienu devos draugu apciemot  un ieraudzīju zaļganu pelējumu ne tikai uz sienām, bet arī uz grīdas un pat uz apģērba. Es bīstos par drauga veselību, vēl vairāk, es baidos pat aiziet pie viņa ciemos, lai šo visur esošo pelējumu neatnestu uz savām mājām.

■ ■ ■

 Avīzes lasītājai Elīnai nācās dzīvokli pārdot, jo pelējums to bija apsēdis līdz tādai pakāpei, ka īpašniece pēc tam, kad visas cīņas metodes bija izmēģinātas, atzina savu sakāvi. Lūk, viņas stāsts.  

– Mums deviņstāvu mājā Imantā piederēja stūra četru istabu dzīvoklis, kuru es mantoju no vecākiem. Mēs ar vīru uztaisījām eiroremontu, nomainījām logus, arī radiatorus. Pēc remonta sākās problēmas stūra istabā: sienas kļuva mitras, dažās vietās sāka atlīmēties tapetes un parādījās pelējums. Šī istaba mums bija bērnistaba, tur gulēja divi bērni. Vērsos pie pārvaldnieka – SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Pārvaldnieka pārstāvji pēc telpas apskates deva savu slēdzienu – „nepareiza dzīvokļa ekspluatācija”. Pēc viņu domām, nebija jāmaina logi un radiatori, arī izmazgātās lietas nevarot žāvēt dzīvoklī. 

Pasūtīju neatkarīgu ekspertīzi, kas maksāja vairāk nekā 100 latus. Eksperts izpētīja dzīvokli no iekšpuses un ārpuses. Pat uztaisīju mājas ārsienu fotogrāfijas (kaut mēs dzīvojām 8. stāvā), fotogrāfijās bija redzams, ka dažās vietās ārsienās parādījušies caurumi, sākusi atdalīties ārējās apdares mozaīka. Eksperts paskaidroja, ka, līstot noteikta slīpuma lietum, caur šiem caurumiem uz ārsienām nokļūst mitrums, kas izraisa pelējuma veidošanos. Ar laiku pelējums parādījās divās citās istabās. Mēs cīnījāmies ar to, izmantojot dažādus līdzekļus, taču nespējām to uzvarēt. Mājas pārvaldnieks neatkarīgās ekspertīzes rezultātus neatzina un nepieņēma. Es vērsos arī citās instancēs, to starpā Veselības inspekcijā, uz kurieni aiznesu ar pelējumu pārklātos tapešu gabalus no sava dzīvokļa. Inspekcija izsniedza atzinumu, ka uz tapetēm esošais pelējums ir kaitīgs veselībai. Manā rīcībā bija pietiekami daudz dokumentu, lai vērstos tiesā. Tā kā tam bija nepieciešama nauda un laiks, nolēmām, ka dzīvokli ir vieglāk pārdot, ko arī izdarījām.

■ ■ ■

Mūsu sarunu biedrs – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

– Kā pelējumu atšķirt no citiem piesārņojumiem?

– Pelējums vizuāli atšķiras no citiem piesārņojumiem. Tam raksturīga tumša krāsa, tas ir mitrs, to viegli noņemt no virsmām. Pelējumam ir arī specifiska smarža. Vēl viena raksturīga pazīme: pelējums ātri atjaunojas pēc virsmas notīrīšanas, bet visas citas izcelsmes plankumi – nē.

– Pelējums var rasties uz jebkuras vir­smas?

– Uz jebkuras, izņemot grīdu. Uz grīdas pelējums neaug, jo mēs to bieži mazgājam un arī pa to staigājam. Jūs droši vien esat dzirdējuši joku, ka uz dīvāna var pat zāli izaudzēt – tik nekustīga virsma tā ir. Patiesībā tas ir pilnīgi reāli.

– Vai tiesa, ka pelējuma sporu klātbūtne gaisā ir pastāvīga?

– Jā, tās ir sastopamas dzīvojamo telpu gaisā, un tas ir normāli – tur atrodas vairāku simtu sēņu sporas. Piebildīšu, ka tās ir drošas cilvēkam un neizraisīs pelējuma parādīšanos uz iekštelpu sienām. Pelējums veidojas, kad sēņu sporu daudzums pārsniedz noteiktās normas. Tas rodas, ja telpā ir šādi nosacījumi: augsts gaisa mitrums, slikta ventilācija, siltums, saules gaismas trūkums. Pirmās, kur veidojas pelējums, ir slikti vēdinātas un mitras telpas: vannasistabas, virtuves, pieliekamie un pagrabi.

Īpaši labvēlīga vide pelējuma augšanai ir vannasistaba, kur gaisa temperatūra dušas vai vannas lietošanas laikā sasilst līdz 24–25 grādiem. Principā pietiek ar gaisa temperatūru virs 12–15 grādiem, lai varētu rasties pelējums.

■ ■ ■

– Pelējuma sporas, kas atrodas gaisā, var negatīvi ietekmēt veselību?

– Ja cilvēks ir vesels, tad – nē. Cilvēki dzīvo blakus šīm sporām tūkstošiem gadu, tādēļ mūsu organismi jau ir pielāgojušies. Problēmas rodas, ja cilvēkam ir slikta imūnsistēma vai arī sporu koncentrācija gaisā ir ļoti liela.

– Ja pelējums parādās uz sienām, tad gaisā sporu ir vairāk, nekā nepieciešams?

– Tieši tā. Ja sporu daudzums vienā gaisa kubikmetrā pārsniedz 300 – ir sākusies sēņu kolonijas veidošanās. Tālāk sēnes nonāk mūsu organismā, kur darbojas kā mazas ķīmijas fabrikas, izdalot dažādus toksīnus. Šie toksīni ir spēcīgi alergēni, kas var radīt, piemēram, bronhiālās as­tmas attīstību. Ir sēnes, kurām ir pat kancerogēna iedarbība.

Kas ietilpst riska grupā?

Riska grupā ietilpst cilvēki, kuru ģimenes locekļiem novērotas alerģiskas izpausmes vai kuri bērnībā paši cietuši no alerģijas. Pētījumi liecina, ka alerģiju uz sēnēm var provocēt ārējie faktori (alergēni, gaisa piesārņojums, kaitīgi darba apstākļi – darbs meža sagatavošanā, dažu siera veidu ražošanā, darbs mitrās telpās, saskare ar materiāliem, kas pārklāti ar pelējumu).

Briesmas slēpjas sienās

– Tātad pelējuma mehāniska noslaucīšana ir nepietiekama. Vai vēl jāattīra arī gaiss?

– Ne vienmēr pelējums veidojas uz sienām, bet daudzās ēkās lielākā problēma slēpjas tieši sienās. Ja mājas būvniecības procesā nav ievērots pareizs tehnoloģiskais process, mūsu klimatiskajos apstākļos sienu iekšienē veidojas kondensāts. Tas var izveidoties 3–4 cm aiz dzīvokļa sienas – termoizolācijas slānī. Tā ir vieta, kur sastopas aukstais āra un siltais no mājas plūstošais gaiss. Šis kondensāts ir lieliska vieta sēņu augšanai. Lūk, kā tas notiek: cilvēki ievācas jaunajā mājā vai dzīvoklī, viņiem šķiet, ka viss ir skaisti, bet viņiem nav ne jausmas, kas notiek aiz sienām, kur termoizolācija paveikta nekvalitatīvi. Tur attīstās vesela sēņu kolonija. Rezultātā jaunu dzīvokļu īpašniekiem sākas alerģiskas reakcijas, hroniskas iesnas, klepus.

■ ■ ■

– Kā uzzināt par šādu koloniju?

– Parasti, kad sūdzības par veselību kļūst nopietnas, cilvēki vēršas pie alergologa. Ārsts, veicot nepieciešamās analīzes, atklāj alergēnus – tās vai citas sēnes. Ja pelējuma uz mājokļa sienām nav, tad ir skaidrs, ka sēne atrodas sienās. Var pasūtīt gaisa analīzi mūsu laboratorijā: mēs ņemam gaisa paraugu, audzējam sēņu kolonijas un nosakām to sugas. Tas nav viegli un maksā pietiekami daudz.

– Vai kāds pie jums ir vērsies ar šādu pasūtījumu?

– Lielākoties vēršas uzņēmumi, kuru darbinieki sūdzas par gaisa kvalitāti. Ar privātiem pasūtījumiem mēs strādājam retāk. (RSU zinātniskā centra „Kleisti” adrese: Rātsupītes iela 5, Rīga, tālr. 67409139redakcijas piezīme.)

– Ko darīt cilvēkiem, kuriem aiz sienas vai dzīvoklī atrastas sēņu kolonijas? Mainīt dzīvesvietu?

– Sarežģītos gadījumos tā var sanākt, taču ir arī cits variants: atrast vietu, kur veidojas kondensāts, censties samazināt mitrumu telpā un, iespējams, vēlreiz izremontēt mājokli. Galvenais ir radīt sēņu augšanai sliktus apstākļus, jo pat tad, ja pelējumu ar ķīmiskiem līdzekļiem tīra kaut vai katru otro dienu, efekta nebūs, sēne tik un tā atgriezīsies. Savukārt ķīmisko līdzekļu iztvaikošana telpā nedod nekādu labumu.

■ ■ ■

– Kādam mitruma līmenim jābūt telpā, lai neveidotos pelējums?

– Standarta rādītāji nosaka: relatīvā gaisa mitruma līmenim jābūt no 40% līdz 60%. Apkures sezonā mitruma līmenis samazinās.

– Vai apkures sezonā gaisu dzīvokļos nav nepieciešams mitrināt?

– Atbilde uz šo jautājumu ir kā runga – tai ir divi gali: ja mitruma līmenis telpā pazeminās zem 40 procentiem, gaiss kļūst pārāk sauss, mēs jūtamies slikti. Gadās, ka gaiss ir sauss tikai istabas vidū, bet aiz sienām, kur veidojas kondensāts, jau veidojas pelējums. Gaisa mitrinātājus ieteicams izmantot tikai tad, ja nav sūdzību par pelējumu un nav aizdomu, ka sienās veidojas kondensāts.

– Ko darīt, ja pelējums nokļuvis uz apģērba? Atbrīvoties no šīm lietām vai mēģināt tās iztīrīt?

– Uz drēbēm, kuras bieži tiek mainītas, pelējums nepagūs uzaugt. Apģērbus ar pelējumu ieteicams mazgāt ļoti augstā temperatūrā. Pēc mazgāšanas – izžāvēt žāvētavā, jo pelējums necieš augstu temperatūru un sausu gaisu.

– Ko darīt, ja appelējušas mīkstās mēbeles?

– Ar pelējumu uz mīkstajām mēbelēm tikt galā ir pavisam sarežģīti.  Var, protams, nodot mēbeļu auduma daļas ķīmiskajā tīrītavā, bet pelējums vēlāk var atjaunoties un mēbeļu saimniekam nāksies elpot vēl arī ķīmijas izgarojumus no apstrādātajām mēbelēm. Tas ir jautājums bez atbildes – kas ir briesmīgāks: pelējums vai ķīmisko līdzekļu izgarojumi pēc ķīmiskās tīrīšanas?

■ ■ ■

– Vai ir kādi droši veidi, kā cīnīties ar pelējumu? Piemēram, tautas līdzekļi?

– Es iesaku mehāniski noņemt pelējumu, uzvelkot respiratoru, nomazgāt vietu, kur tas izveidojies, un domāt par to, kā mazināt gaisa mitrumu telpā. Ja to nemainīs, nāksies noņemt pelējumu reizi nedēļā.

– Esmu lasījusi, ka pelējuma skartās vietas var apstrādāt ar etiķi vai ūdeņraža pārskābi. Vai tas palīdzēs?

– Jā, bet uz kādu laiku. Etiķis un ūdeņraža pārskābe mehāniski palīdzēs noņemt pelējumu, bet, tiklīdz iztvaikos, pelējums atkal parādīsies. Jebkurā saimniecības preču veikalā var atrast četrus–piecus mazgāšanas līdzekļus, kas palīdz noņemt pelējumu – to sastāvā ir specifiski fungicīdi (vielas ar pretsēņu iedarbību). Tās ir spēcīgas ķīmiskās vielas, kas ir bīstamas cilvēka veselībai. Preparātu ražotāji sola, ka pelējums neatjaunosies. Patiesība ir nedaudz citāda – ķīmiskās vielas izveido plēvi. Kamēr tā turas, pelējuma nebūs, bet, tiklīdz plēve izšķīdīs un ķīmiskās vielas izgaros, pelējums parādīsies no jauna – sporas taču atrodas gaisā. Atkārtošu vēlreiz – šajā cīņā vieglāk ir uzvarēt cēloni, nekā sākt bezgalīgu un neuzveicamu cīņu ar sekām. 

■ ■ ■

– Kā jūs ieteiktu uzlabot ventilāciju mājā?

– Nodrošināt regulāru vēdināšanu. Ja tas nav iespējams, ierīkot speciālu ventilācijas sistēmu, piemēram, vannasistabā. Tipveida dzīvojamajās mājās, ja nav veikta speciāla izbūve, ventilācijas vienkārši nav. Pašlaik ir nopērkamas ventilācijas sistēmas, kas ieslēdzas automātiski, ja gaisa mitrums ir paaugstināts, un notur to normālā līmenī.

– Vai arī istabas var aprīkot ar mākslīgo vēdināšanu?

– Viena no lielākajām problēmām – gaisa kvalitāte telpās. Ventilācija ir viens no veidiem, kā to uzlabot. Gaisa apmaiņai jānotiek vai nu ar vēdināšanu, vai speciālām ventilācijas sistēmām. Kad mēs elpojam, mēs izdalām oglekļa dioksīdu. Ja mēs visu dienu pavadām nelielā telpā, esam spiesti elpot paši savu ogļskābo gāzi. Es ieteiktu regulāri vēdināt telpas – mums Latvijā, izņemot pāris vietu, ir ļoti laba gaisa kvalitāte.

– Ir uzskats, ka ventilāciju telpā pasliktina hermētiskie plastikāta logi ar stikla paketēm, un dažos logos arī rodas pelējums.

– Kondensāts logos veidojas, ja gaisa apmaiņa nav pietiekama, bet arī šeit ir risinājums: jaunajos logos var uzstādīt speciālus ventilācijas vārstus – tie nodrošina gaisa apmaiņa. Logu ražotāji šodien piedāvā šādus variantus.

– Vai mēbeļu izvietojums arī var kļūt par cēloni pelējuma sēnes kolonijai?

– Tikai pie nosacījuma, ja dīvānu novieto pašā istabas mitrākajā stūrī un virs tā pil ūdens. Lielākoties mēs paši uz mēbelēm vai aiz tām radām mitras vietas. Klasisks piemērs – uz palodzes novietoti puķpodi, kurus regulāri aplaistām. Nedaudz ūdens regulāri notek aiz dīvāna, bet to uzslaucīt ir slinkums, un tā rodas ideāla vieta pelējuma augšanai. Pelējumam patīk tumšas vietas – sēnēm ļoti nepatīk saules gaisma, tās ultravioletais spektrs, tāpēc, piemēram, pārtikas ražotnes aprīko ar ultravioletajām lampām.

– Vai mājas siltināšana var izprovocēt pelējuma parādīšanos?

– Tikai tādā gadījumā, ja to veic tehnoloģiski nepareizi, ja siltināšana veikta bez ventilācijas ierīkošanas – tā ir simtprocentīga garantija pelējumam.

– Vai ir bijuši gadījumi, kad mājas iedzīvotāji būvniecības kompānijas sūdzējušas tiesā pelējuma dēļ?

– Jā, tādu gadījumu ir daudz, to starpā arī jaunbūvju īpašnieki.

– Kur vērsties cilvēkam, kurš ir vīlies neuzvaramajā cīņā ar pelējuma sēni dzīvoklī?

– Pirmām kārtām jāvēršas pie mājas apsaimniekotāja. Lielākajā daļā gadījumu tieši pārvaldniekam ir informācija par ēkas ventilācijas sistēmu, par mājas būvniecībā izmantotajām tehnoloģijām.

■ ■ ■

Ja jums dzīvoklī relatīvais gaisa mitrums ir paaugstināts (virs 60%), uzstādiet gaisa sausinātāju. Lai attīrītājs darbotos efektīvi, regulāri tīriet aizsargfiltru. Cits variants – uzstādīt speciālu gaisa kondicionēšanas sistēmu, kas aizturēs pelējuma sēnes sporas gaisā.

Kur sūdzēties?

Ja cilvēkam traucē pelējums dzīvojamā telpā, jāsazinās ar Veselības inspekciju. Inspekcijas speciālisti veiks telpas vizuālo novērtējumu. Tas ir maksas pakalpojums.

Inspekcijas adrese: Klijāna iela 7, Rīga, tālr. 67 081600.

Ja pelējums parādījies darbavietā, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 38 k-1, Rīga, tālr. 67186522, 67186523.

Sēnītes uz sienām izdala toksīnus...

Par to, kā pelējums dzīvoklī ietekmē veselību, stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe – pulmonoloģe Līga Ciekure.

– Kādi simptomi norāda uz alerģiju no pelējuma? Vai tā attīstās visiem, kuri nonāk kontaktā ar pelējumu?

– Pelējuma sēņu sporas var izraisīt alerģiju, taču tā neattīstās visiem, bet gan tikai tiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma pārāk aktīvi reaģē uz sēnēm. Alerģijas simptomi var būt gan akūti, gan hroniski. Alerģija var izpausties ar tādiem simptomiem kā bieža šķaudīšana, iesnas, klepus, acu asarošana. Dažreiz uz alerģijas fona var attīstīties astmas simptomi: grūtības elpot, klepus, sausa gārgšana izelpojot, smagums krūtīs. Kā alerģiska reakcija uz pelējumu var būt  tik sarežģīta saslimšana kā hipersensitīvs pneimonīts, kura izpausmes ir grūtības elpot, drudzis, muskuļu sāpes.

– Jo vairāk sēņu apkārtējā vidē, jo augstāks risks, ka radīsies alerģija?

– Pētījumi liecina, ka cilvēks dienā ieelpo vairākus simtus Aspergillus sēnīšu dienā, un tas veselībai nav kaitīgi. Pat veselīgu cilvēku elpošanas ceļos var atrast šo sēņu daļiņas, un tas nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims.

– Kādas sēņu sugas visbiežāk izraisa alerģiju?

– Sēnes Cladosporium un Alternaria biežāk sastopamas atklātā vidē, to sevišķi  daudz ir laikā no pavasara līdz rudenim, piemēram, lapkritī, tādēļ var izraisīt sezonālo alerģiju. Savukārt Aspergillus un Penicillium sēnes vairojas telpās un kļūst par hroniskas alerģijas avotu.

– Vai tiešām sēnēm var būt kancerogēnās īpašības?

– Jā, dažas sēnes (parasti tās, kas vairojas telpās) izdala toksīnus: aflotoksīnu, patulīnu vai fumonizīnu. Šie toksīni vājina cilvēka imūnsistēmu, negatīvi ietekmē aknas, pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka tie var provocēt ļaundabīgu audzēju attīstību.

– Kā diagnosticēt alerģiju uz pelējuma sēni?

– Ja ir sūdzības, jāvēršas pie alergologa. Viņš var nozīmēt ādas testus (alergēnu panelis), kā arī nosūtīt uz asins analīzēm visbiežāk sastopamo pelējuma sēņu identificēšanai. Var gadīties, ka  ārsts pacientu nosūta arī uz rentgenu vai datortomogrāfiju.

– Kādas zāles var palīdzēt?

– Antihistamīna preparāti palīdzēs atvieglot niezi, šķaudīšanu vai iesnas. Alerģisko iesnu gadījumā var palīdzēt degunam paredzētie spreji. Par zāļu izvēli un lietošanu noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Numuru arhīvs: spied un lasi!