Atliek tikai paņemt naudu!

Tas ir svarīgi iedzīvotājiem, kuri vēlas savu māju siltināt par puscenu. Finanšu instrumenta Altum atbalsts kļūst vēl pieejamāks!

Ministru kabinets ir sagatavojis labus jaunumus iedzīvotājiem, kuri savas daudzdzīvokļu mājas vēlas siltināt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu. Šajās dienās valdība ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus normatīvajos aktos, kuri atvieglos dalību programmā. Atgādināsim, ka arī agrāk valsts bija gatava atmaksāt iedzīvotājiem 50% no renovācijas kopējām izmaksām, ar nosacījumu – ieguldījumiem jāatmaksājas 20 gadu laikā. Tagad atmaksāšanās periods pagarināts līdz 30 gadiem.

Kļūs vienkāršāk!

Par jaunajiem noteikumiem dalībai projektā stāsta finanšu institūcijas Altum Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes daļas vadītāja Dina Kaupere:

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 160, kuri noteica energoefektivitātes paaugstināšanas kārtību daudzdzīvokļu ēkās, tika pieņemti 2016. gadā. Patlaban izstrādātie labojumi ir jau otrie un vēl vairāk vienkāršo programmas noteikumus. Atgādināsim, ka dzīvojamo māju siltināšana Latvijā nav jauna parādība. No 2007. līdz 2013. gadam Eiropas fondi kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu šim mērķim izdalīja aptuveni 85 miljonus eiro, un no šiem līdzekļiem iedzīvotāji varēja saņemt līdzfinansējumu 50% apmērā no mājas siltināšanas darbos ieguldītajiem līdzekļiem.

Pirmo programmas etapu administrēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tam beidzoties, Latvijā bija siltinātas aptuveni 750 daudzdzīvokļu mājas, taču, pēc speciālistu aprēķiniem, siltināšanu gaida vēl aptuveni 25 000 māju.

Renovāciju otrā etapa atbalsta noteikumus Ministru kabinets apstiprināja 2016. gadā. Šajā reizē Eiropa renovācijas atbalstam izdalīja 141,5 miljonus eiro un līdzfinansējums no valsts budžeta tika piešķirts 25 miljonu apmērā. Kopējais līdzekļu apjoms – 166 miljoni – Latvijai ir jāapgūst līdz 2023. gadam. Patlaban programma, kuras administrēšanu pārņēmusi finanšu institūcija Altum, ir papildināta ar jaunām iespējām iedzīvotājiem, taču galvenais princips nav mainījies – sākot savas mājas renovāciju, tās īpašnieki no valsts var saņemt kompensāciju 50% apmērā no darbos ieguldītajiem līdzekļiem.

2018. gada marta sākumā finanšu institūcija Altum no māju pārstāvjiem saņēma 295 siltināšanas projektus. Kopējā pieprasītā līdzfinansējuma summa ir 44,2 miljoni eiro. No iesniegtajiem projektiem 206 ir apstiprināti un tiem piešķirti 30,7 miljoni eiro. 26 mājās ir beigusies iepirkumu procedūra un noskaidroti būvdarbu veicēji.

PVN jautājums – atrisināts

Pēc MK noteikumu grozījumu pieņemšanas dalība projektā iedzīvotājiem kļūs vienkāršāka.

– Vienlaikus ar labojumiem atrisinājām arī jautājumu par pievienotās vērtības nodokli (PVN), – paziņoja Dina Kaupere. – Iepriekš katrs pārvaldnieks, kurš ķērās pie renovācijas projekta, bija spiests tērēt daudz laika un spēku, noskaidrojot, kurš no dzīvokļu īpašniekiem ir PVN maksātājs. No tā bija atkarīgs, kādi rēķini jāizraksta par siltināšanu. Patlaban ar Valsts ieņēmumu dienestu esam panākuši vienošanos, ka atsevišķi rēķini ir jāizraksta tikai tiem īpašniekiem, kuriem ir tiesības atgūt pievienotās vērtības nodokli.

Tas nozīmē, ka īpašnieks, kurš mājā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, teiksim, gatavo ievārījumu pārdošanai, turpmāk tiks pielīdzināts vienam no parastiem īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku kopībai tiek izrakstīts viens kopējs rēķins.

Taču, ja mājā ir veikaliņš, kura īpašniekam ir saimnieciskā darbība, kura tiek aplikta ar PVN, viņam tāpat kā līdz šim ir jāizraksta atsevišķs rēķins. Jāatceras, ka šādu īpašnieku mājās nav daudz, tādēļ jaunie grozījumi ievērojami atvieglo pārvaldnieku darbu.

Šie un arī Ministru kabineta grozījumi stāsies spēkā vienlaicīgi, un tiek prognozēts, ka tas būs aprīļa sākumā, paskaidroja finanšu institūcijā Altum.

Kas mainījies noteikumos?

■ Izdevumi tehniskās dokumentācijas sagatavošanai

Turpmāk, sniedzot iesniegumu granta saņemšanai, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis kompensējamo izdevumu sarakstā var ierakstīt visus izdevumus, kas tērēti tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, sākot no 2017. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka māja atgūs 50% no tehniskās dokumentācijas paketes sagatavošanas izmaksām.

■ Projekta vadīšana

Turpmāk granta iesniegumā ir atļauts iekļaut arī projekta vadīšanas izmaksas sešu mēnešu periodā no projekta iesniegšanas. Tas nozīmē – visi izdevumi, kas rodas, organizējot mājas apsekošanu, kopsapulču sasaukšanu utt., turpmāk 50% apmērā tiks apmaksāti Altum granta ietvaros.

– Lai saņemtu kompensāciju par mājas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un projekta vadīšanu, mājas pilnvarotajam pārstāvim būs jāiesniedz attaisnojoši dokumenti. Projekta vadīšanai tie būs grāmatvedības dokumenti, kas apliecinās darbiniekam samaksāto atalgojumu par noteiktu stundu skaitu, – skaidro Dina Kaupere. – Tāpat vēlos uzsvērt, ka attiecināmajās izmaksās iekļaujami tikai tie tēriņi, kas bijuši nepieciešami konkrētās mājas tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, lai projektu iesniegtu.

■ Iedzīvotāju uzkrājumi

Līdz šim normatīvie akti noteica, ka renovācijas realizēšanai ir jāņem kredīts bankā, jāpiesaista ESKO kompānija vai jāizmanto pārvaldnieka līdzekļi. Taču Latvijā ir mājas, kuras patstāvīgi ir sakrājušas pietiekami daudz līdzekļu, tādēļ aizdevums tām nav nepieciešams. Tagad noteikumi paredz, ka arī šīm mājām ir atļauts saņemt 50% līdzfinansējumu, ja tās piedalās Altum programmā.

– Māja no saviem uzkrājumiem var apmaksāt visu renovācijai nepieciešamo summu vai tikai tās daļu – 20 vai 30%, bet pārējo naudu aizņemties no bankas vai pārvaldnieka, – stāsta Altum eksperte. – Jebkurā gadījumā līdzfinansējums attieksies uz visām siltināšanas izmaksām.

■ Granta lielums

Iepriekš granta apmērs bija atkarīgs no tā, uz kādu energopatēriņa ietaupījumu māja pretendēja pēc siltināšanas darbu pabeigšanas. Jo vairāk, pēc projektētāja aprēķiniem, mājai izdosies ietaupīt, jo lielāku finansiālo atbalstu saņems. Tagad šī robeža ir atcelta. Turpmāk ikviena māja, kuras ietaupījums būs mazāks par 90 kW/h gadā, saņems grantu 50% apmērā no renovācijas izmaksām.

– Patlaban mājas var saņemt naudu ne tikai par pilnu renovāciju, bet arī par daļēji veiktiem siltināšanas darbiem, – stāsta Dina Kaupere.

■ Atmaksāšanās

Iepriekš noteikumos bija paredzēts, ka renovācijā iztērētajiem līdzekļiem ir jāatmaksājas 20 gadu laikā. Tas bija galvenais Altum granta saņemšanas nosacījums. Pēc veiktajiem grozījumiem atmaksāšanās laiks ir pagarināts līdz 30 gadiem. Ko tas dos iedzīvotājiem?

Altum pārstāve skaidro: iepriekš salīdzinoši īsā atmaksāšanās perioda dēļ daudzas mājas bija ierobežotas siltināšanas darbu saplānošanā. Daudzus darbus iedzīvotājiem nācās veikt par saviem līdzekļiem, jo citādi kopējā summa neiekļāvās atmaksas periodā. Tagad situācija ir nopietni mainījusies, programmā var piedalīties arī tās mājas, kuras daļēji renovāciju jau ir veikušas un vēlas vēl izpildīt atsevišķus darbus. Tāpat tas atvieglo dalību konkursā māju pārstāvjiem no pilsētām, kur ir salīdzinoši zemi apkures tarifi. Iepriekš viņi bija situācijas ķīlnieki, jo 20 gados nevarēja paredzēt pietiekamu līdzekļu ietaupījumu, lai renovācija atmaksātos.

■ Projekta vadītājs

Līdz šim projektus drīkstēja vadīt tikai pilnvarotās personas (kā likums, apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki). Patlaban noteikumi pieļauj mājai noslēgt atsevišķu līgumu par projekta vadīšanas pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka projekta vadīšanu var uzņemties cita juridiska persona, tāpat apsaimniekošanas uzņēmumam ir atļauts noslēgt līgumu par projekta vadīšanu ar citu uzņēmumu.

Jāatzīmē, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās Altum atjaunos dokumentu paketi, kas nepieciešama dalībai projektā. Tādēļ nākamajiem projekta dalībniekiem ieteikums – rūpīgi sekot izmaiņām, lai dokumentus nenāktos pildīt divreiz.