Kā pareizi ierīkot videonovērošanu pie mājas?

Pilnīga instrukcija no Datu valsts inspekcijas tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas aizsargāt savu kopīpašumu no vandaļiem un laupītājiem.

Ne mazums aktīvu iedzīvotāju ir aizdomājušies par videonovērošanas uzstādīšanu ne tikai  mājas ārpusē, bet arī koplietošanas telpās. Vai kameras varētu apturēt vandaļus, kas apglezno sienas kāpņu telpā vai aizdedzina atkritumu konteinerus? Par to, kā pareizi ierīkot videonovērošanu mājā, stāsta Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietniece Lāsma Dilba.

Lai par iedzīvotāju kopīgiem līdzekļiem mājā vai pie tās uzstādītu novērošanas kameras, nepieciešams pieņemt mājas īpašnieku lēmumu kopsapulcē vai rakstiskā aptaujā. Ja ideju atbalsta vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieku, ar lēmuma protokolu jāvēršas pie sava pārvaldnieka.

Izrādās, ka tas ir tikai sākums – lai uzstādītu videokameru, jāņem vērā daudz aspektu un rūpīgi jāizzina likumu prasības.

Videokameru uzstādīšanas tiesiskums

– Videonovērošana daudzdzīvokļu mājā ir viens no personas datu apstrādes veidiem, – saka Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietniece Lāsma Dilba. – Tā kā videonovērošanas procesā persona tiek ierakstīta, ierakstu saglabā un dažos gadījumos pat nodod trešajām personām (piemēram, apsardzes firmai – red. piezīme), tad šādu novērošanu var veikt tikai, ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR).

Ir tikai atsevišķas situācijas, kurās nav jādomā par VDAR prasību izpildi. Piemēram, datu aizsardzības reglaments neattiecas uz personu, kas videokameru uzstāda savā privātmājā, privātajā pagalmā vai savā dzīvoklī, tomēr kameras objektīvā nedrīkst iekļūt sabiedriskas teritorijas, piemēram, ietve vai brauktuve, vai citu cilvēku privātīpašums.

Par personas datu aizsardzību nav jādomā, ja cilvēks videoreģistratoru ir uzstādījis personiskajā automobilī. Tiesa, ar šo ierīci nav atļauts iegūt datus, kādu objektu pastāvīgi novērojot. Videoreģistratora reģistrētos datus atļauts likumīgi izmantot tikai kā pierādījumu ceļu satiksmes negadījumā vai citā notikumā.

Ar videonovērošanu pie daudzdzīvokļu mājām ir daudz sarežģītāk. Parasti dzīvokļu īpašnieki vēlas kameras uzstādīt pie mājas, lai uzmanītu kustību pie mājas ieejas durvīm vai to, kas notiek mājai piegulošajā teritorijā, piemēram, uz atkritumu laukuma. Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto dzīvokļu īpašniekiem jāgādā par Vispārīgās datu aizsardzības regulas ievērošanu. 

– Vai tas nozīmē, ka mājas aktīvistiem vai pārvaldniekam videonovērošanas kameras uzstādīšanai ir jāsaņem atļauja Datu valsts inspekcijā?

 – Nē, kopš 2018. gada 25. maija Datu valsts inspekcija vairs neveic personas datu apstrādes reģistrāciju, tomēr videonovērošanas uzstādīšanā tiesiskums ir jāievēro. Datu aizsardzības regulā noteikto prasību pārkāpšana var beigties ar sodu 20 miljonu eiro apmērā.

Pasargāsim māju no zagļiem un vandaļiem!

Kādas datu aizsardzības prasības jāievēro dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas pasargāt māju no zagļiem un vandaļiem? Kā Datu valsts inspekcijas speciālisti 2020. gadā skaidroja portālā riga.lv, galvenā prasība ir sabalansēt to cilvēku intereses, kuri tiek novēroti, ar cilvēku interesēm, kuri šo novērošanu veic. Piemēram, videokameru mājā var uzstādīt gadījumā, ja nav citu veidu, kā kopīpašumu pasargāt no vandaļiem, kuri to bojā.

Ja mājā uzstādītas videokameras, nedrīkst aizmirst, ka iedzīvotājiem jāizvēlas par datu apstrādi atbildīgā persona – datu pārzinis.

– Par šādu atbildīgo personu var būt viens no mājas dzīvokļu īpašniekiem?

– Par personu, kas veic personas datu apstrādi, šajā gadījumā tiks uzskatīta dzīvokļu īpašnieku kopība, jo tieši kopība pieņem lēmumu par videonovērošanu kopīga mērķa sasniegšanai, – stāsta Lāsma Dilba. – Ja dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu piesaistīt apsardzes kompāniju un noslēgt ar to līgumu par apkalpošanu (to starpā videonovērošanu), par datu pārzini, kas veic teritorijas videonovērošanu dzīvokļu īpašnieku vārdā, tiks uzskatīta apsardzes kompānija.

– Vai datu pārzinim nepieciešama īpaša izglītība vai arī var izvēlēties jebkuru kaimiņu?

– Speciāla izglītība atbildīgajai personai nav nepieciešama, bet mēs, protams, iesakām izvēlēties cilvēku, kurš pārzina videokameru un datoriekārtu darbības principus, lai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko un organizatorisko prasību izpildi, piemēram, kameras pagrieziena leņķa noregulēšanu tikai to sektoru novērošanai, kuras pieder dzīvokļu īpašnieku kopībai. Labāk izvēlēties cilvēku, kurš saprot personas datu apstrādes principus un drošības pasākumus, kas jāievēro.

– Vai pārzinim būs jāaizpilda un jānodod dokumenti, kas liecina, ka kamera ir uzstādīta, lai aizsargātu māju no vandalisma vai apzagšanas?

– Kārtību, kā tiek risināti ar videonovērošanu saistītie jautājumi, nosaka paši mājas dzīvokļu īpašnieki. Šī kārtība ir jādokumentē un jāglabā (piemēram, mājas lietā, kuru parasti ved un aktualizē pārvaldnieks, – red. piezīme). Nosūtīt šos dokumentus nekur nav nepieciešams, bet tiem jābūt pieejamiem pēc datu subjekta vai Datu valsts inspekcijas pieprasījuma. Datu valsts inspekcijas speciālisti iesaka dzīvokļu īpašniekiem izstrādāt konfidencialitātes kodeksu, kurā paredzētas visas nianses, kas varētu aktualizēties saistībā ar personas datu apstrādi un aizsardzību.

Nepieciešama speciāla zīme

– Kādas prasības vēl jāizpilda, lai neviens nevarētu sūdzēties par videokameru mājas kāpņu telpā?

– Atbildīgajai personai blakus kamerai jāizvieto speciāls uzraksts ar brīdinājumu „Notiek videonovērošana”. Uz šīs zīmes jānorāda mērķis, kādēļ tiek veikta videonovērošana, atbildīgās personas vārds un kontaktinformācija, kur saņemt papildu informāciju.

Speciālās zīmes paraugu var atrast DVI mājaslapā – informatīvajā materiālā „Videokameru uzstādīšana un videonovērošanas veikšana fiziskās personas privātīpašumā” https://www.dvi.gov.lv/lv/media/285/download.

– Kā rīkoties  datu pārzinim, ja atradīsies kāds, kurš par kameru sūdzēsies?

– Saskaņā ar Vispārīgās datu regulas 17. pantā noteikto, datu pārzinim videoierakstā nonākušajai personai jādara zināms, cik ilgi videoieraksti tiks glabāti. Pēc šāda cilvēka pieprasījuma viņam jānodrošina piekļuve viņa personiskajiem datiem, ja viņš var pierādīt, ka ir atradies videonovērošanas kameras redzeslokā noteiktā laika periodā.

Kāds, kurš vienmēr ir pret

– Vai kameru ir atļauts uzstādīt liftā vai novietot kāpņu telpā?

– Tas ir atļauts, ja pirms tam tikusi veikta situācijas novērtēšana, kas parādīja, ka konkrēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citām metodēm. Par to jābūt vairākuma balsojumam.

– Vai dzīvokļu īpašnieki var nobalsot par kameras uzstādīšanu ar mērķi novērot pretim esošo veikalu, no kura dzērāji regulāri ierodas pie viņu mājas, trokšņo, ālējas, posta apstādījumus un salauž soliņus?

– Kameras leņķi pagriezt pret teritoriju, kas pieder trešajai personai, ir aizliegts, tas neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR). Kameras leņķis ir jānovirza tā, lai tas neietvertu trešajai personai piederošo teritoriju. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki ir vienojušies ar veikala īpašnieku, tad tas jādokumentē, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja vienošanos pierādīt. Informatīvās zīmes par notiekošo videonovērošanu jānovieto tajā vietā, kur cilvēki ienāk videonovērošanas zonā.

– Kam ir ļauts izskatīt kameras ierakstus, kuros redzama mājas teritorija vai koplietošanas telpas?

– Videonovērošanas kameras var darboties tiešsaistē (on-line), bet var ierakstīt video. Šie ieraksti drīkst būt pieejami nevis visiem iedzīvotājiem, bet tikai pilnvarotajām personām, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē izvirzītajiem pārstāvjiem vai mājas pārvaldniekam.

– Cik ilgi var glabāt kameru ierakstus? Kuras instances, ja vēlas, var tiem piekļūt?

– Pārsvarā likumīgais videonovērošanas izmantošanas mērķis ir zādzību un vandalismu novēršana, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība un pierādījumu vākšana civilajām prasībām. Atbildīgajam par videonovērošanu jāgarantē, ka ierakstu glabāšanas ilgums ir tieši tāds, kāds nepieciešams pieteiktā mērķa sasniegšanai (ne mazāk). Par datu apstrādi atbildīgajam cilvēkam jāprot pierādīt, ka mērķa sasniegšanas nolūkā šo datu saglabāšana vispār ir nepieciešama.

Ieraksti jāapstrādā tā, lai tiktu nodrošināta pienācīga personas datu drošība un to aizsardzība pret nejaušu pazušanu, iznīcināšanu vai bojāšanu. Ierakstiem ir aizliegts piekļūt nepiederošām personām, tos aizliegts nodot citām personām vai iestādēm vai publicēt sociālajos tīklos vai dzīvokļu īpašnieku tērzētavās (māju čatos) ar mērķi apspriest kaimiņu rīcību. Izņēmums ir gadījumi, kad šādai darbībai ir Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktais tiesiskais pamats, piemēram, pierādījumu iesniegšana Valsts policijā vai tiesā savu likumīgo interešu aizsardzībai.

– Kas pārbauda, kur nonāk ieraksti no mājas videokamerām, un kas ar tiem notiek?

 – Datu valsts inspekcija ir atbildīgā uzraudzības institūcija, kas nodrošina datu aizsardzības tiesību ievērošanu. Mēs esam izveidojuši sadarbību ar pašvaldības policiju, kura, atklājot iespējamu nelikumīgu datu apstrādi, izmantojot videonovērošanas kameru, noformē aktu un to atsūta mums. Saņemot sūdzības un iesniegumus, Datu valsts inspekcija var vērsties pie atbildīgās personas un lūgt informāciju par videonovērošanu, tostarp – piekļūt videoierakstiem. Pieņemsim, ka starp diviem cilvēkiem, kas nav šīs mājas īpašnieki, ir noticis konflikts ar zaudējumu nodarīšanu. Ja noteikts, ka konkrētajā teritorijā notiek videonovērošana, cietušais, lai aizsargātu savas tiesības, var lūgt par videonovērošanu atbildīgo ierakstu glabāt ilgāk par noteikto laiku, lai to varētu iesniegt tiesībsargājošajām institūcijām.

– Vai pie mājas esošas videokameras ieraksts tiesā var kalpot par pierādījumu?

– Ja personas datu apstrāde veikta atbilstoši VDAR prasībām, tad saņemto videoierakstu var izmantot un iesniegt tiesā kā pierādījumu savu likumīgo interešu aizstāvēšanai, piemēram, apliecinot mantas bojāšanas faktu. 

– Pieņemsim, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku mājā ir piekrituši kameras uzstādīšanai, taču vienmēr būs atsevišķi iedzīvotāji, kuri vienmēr ir pret. Tad nu viņi rīko skandālus un kliedz, ka kamera ietekmē viņu privātās dzīves neaizskaramību, pieprasa novākt videonovērošanu un draud ziņot Datu valsts inspekcijai. Kā rīkoties?

– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā vai jebkurā citā iestādē, taču, ja lēmumu par videonovērošanas uzstādīšanu daudzdzīvokļu mājā ir atbalstījis dzīvokļu īpašnieku vairākums un datu apstrāde, glabāšana un izmantošana notiek bez pārkāpumiem, tad par to nav jāuztraucas.

Ja kāds tomēr vēlas izbeigt videonovērošanu kopīpašumā, tad šis dzīvokļa īpašnieks (vai vairāki dzīvokļu īpašnieki) var organizēt kopīgu balsošanu vai citu dzīvokļu īpašnieku rakstveida aptauju. Ja vairākums atbalstīs videokameru noņemšanu, tad pārvaldniekam vai atbildīgajai personai būs pienākums šīs kameras noņemt.

– Par kādiem pārkāpumiem, veicot videonovērošanu, dzīvokļu īpašnieku var sodīt?

– Par to, ka notiek videonovērošana, bet attiecīgās informācijas zīmes nav uzstādītas. Par noteiktu tehnisko un organizatorisko prasību neievērošanu, par to personu loka neierobežošanu, kuriem ir piekļuve videoierakstiem un likumīgs pamats personas datu apstrādei un glabāšanai. Naudas sodu var piemērot gadījumos, ja videoieraksts glabājas videonovērošanas kamerā ievietotajā atmiņas kartē, tādēļ jebkurš svešinieks var paņemt videoierakstu un izmantot to pēc sava prāta.