Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Mans dārgais ūdens

Rīgā sākuši meklēt risinājumu ūdens korekcijas jautājumam. Pašvaldība uzdevusi Mājokļu un vides departamenta darba grupai atrast paņēmienu, kā pilsētā likvidēt šo problēmu.

Kas rada atšķirības mērījumos?

Ūdens korekcijas problēma patiesi ir ļoti jutīga. Gandrīz katrā Rīgas mājā ik mēnesi rodas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumiem un individuālo ūdens mērītāju rādījumu summu. Uzņēmumam Rīgas ūdens piederošais kopējais skaitītājs „apsūdz” iedzīvotājus, ka viņi patērē vairāk ūdens, nekā norāda kvītīs.

Tā kā dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā par visu ūdeni, ko saņēmusi māja, viņiem visiem kopīgi jāsedz starpība. Tā rodas korekcijas koeficients. Dažās mājās ūdens zudumi sasniedz 20%, bet tas vēl ir nieks salīdzinājumā ar tām Rīgas mājām, kur ik mēnesi pazūd līdz 100% ūdens un līdz ar to iemītniekiem maksa par šo pakalpojumu netaisnīgi divkāršojas.

Rīgas dome cieši apņēmusies noskaidrot nelaimes cēloņus un atrast „pretindi”.

Pirmais – atrast cēloņus

Ar likumiem nevar strīdēties. Ja reiz tajos teikts, ka dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā par visu mājai piegādātā ūdens daudzumu, tad tā arī jābūt. Bet iedzīvotājiem ir tiesības prasīt, lai pārvaldnieks noskaidro zudumu cēloņus un pašus zudumus samazina līdz saprātīgam minimumam. Tikai ar šādiem nosacījumiem var piekrist ar mierīgu sirdi apmaksāt korekciju.

Rīgas domei labi zināms, ka daudzi iedzīvotāji nenorēķinās par pazudušo ūdeni, citi maksā, bet dara to ar smagu sirdi. Laiks kaut ko darīt lietas labā.

– Mēs esam apņēmušies noskaidrot, kā rodas lielais neuzskaitītā ūdens apjoms, un piedāvāt problēmas risinājumu, pat ja tas prasīs grozījumus spēkā esošajos likumos, – saka Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova.

Cik cilvēku, tik viedokļu

Departamenta darba grupa apspriežas katru nedēļu. Vienā tādā tikšanās reizē klāt bijām arī mēs. Lūk, ko Rīgas domes eksperti saka par cēloņiem, kas rada gigantisko ūdens korekciju.

Vienotās namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks viedoklis

Zudumi rodas tāpēc, ka individuālo ūdens mērītāju rādījumi netiek nolasīti reizē. Otrs iemesls – dzīvokļu īpašnieku pretlikumīgas darbības. Viņi speciāli tecina ūdeni tievā strūkliņā, lai apmānītu skaitītāju, vai arī pieliek mēraparātam magnētu. Bet visā vainot tikai cilvēku blēdības nevar. Ir arī objektīvi iemesli: Rīgas dzīvokļu sanitārajos mezglos ir tik maz vietas, ka reizēm skaitītāji tiek uzstādīti šķībi, kas ietekmē to precizitāti. Un jāšaubās arī, vai ideāli pareizi var būt neskaitāmas reizes verificēti mēraparāti.

Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks uzskata, ka problēmu varētu atrisināt, visur uzstādot vienas klases un iespēju robežās pat viena ražotāja skaitītājus. Pašu aparātu uzstādīšana būtu jāuztic pilnvarotām firmām.

Uzņēmuma Rīgas ūdens viedoklis

Zudumu iemesls ir tas, ka Latvijā nav vienotu prasību attiecībā uz skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos (katrs iedzīvotājs var uzstādīt tādas klases un firmas ūdens mērītājus, kādus uzskata par vajadzīgiem). Otrs lielo korekciju iemesls ir tas, ka iedzīvotāji vai nu nepareizi nolasa rādījumus, vai arī nepareizi tos ieraksta kvītīs. Kas uzņēmuma skatījumā būtu jādara, lai iegrožotu korekciju? Vispirms jānosaka skaitītāju kalpošanas laiks, šobrīd tos drīkst izmantot gan 10, gan 20 gadus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta viedoklis

Pirmkārt ūdens zudumus Rīgā rada noplūdes māju iekšējos tīklos. Komunikācijas ir bēdīgā stāvoklī, gadās avārijas. Otrs neuzskaitītā ūdens lielā apjoma iemesls, pēc pašvaldības ierēdņu domām, ir manipulācijas ar skaitītājiem: ūdens zādzības, nepatiesu rādījumu iesniegšana.

Risinājums, pēc departamenta pārstāvju domām, varētu būt skaitītāju plānveida pārbaudes dzīvokļos un aparātu savlaicīga verifikācija.

„Tikai jautājums, kā piespiest iedzīvotājus ielaist komisiju dzīvoklī?” retoriski jautā departamenta darba grupas vadītāja Vineta Dārzniece. „Negodīgi cilvēki taču neatver pārvaldniekam durvis. Izskanējis ieteikums tādiem dzīvokļiem pierakstīt visu mājai piegādātā un patērētā ūdens starpību, bet to nepieļauj Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013. Mēs varētu ieteikt grozījumus šiem noteikumiem. Ja tos, kas slapstās, sodītu ar latiem, pašvaldības namu pārvalde varētu rīkot regulāras pārbaudes.”

Piebildīsim tikai, ka privātajām namu pārvaldēm jau tagad ir tiesības ūdens starpību pierakstīt tiem mājas iemītniekiem, kuri neatver komisijai durvis. Tādu sodu mājā var ieviest ar iedzīvotāju kopsapulces lēmumu.

Eksperta – kompānijas Sano pārstāvja Edvīna Lapinska viedoklis

Lai samazinātu ūdens zudumus, vajag, lai par tiem atbildīgi būtu ne tikai iedzīvotāji, bet arī pārvaldnieks un kompānija, kas uzstādījusi skaitītājus. Visos dzīvokļos jāuzstāda precīzi skaitītāji, kas nepieļauj ūdens zādzību. Ja zudumi tomēr pārsniedz 10% no iedzīvotāju patērētā kopējā ūdens apjoma, tad starpība jāsedz kompānijai, kas uzstādījusi un verificējusi mēraparātus. Vēl viens variants – zudumus pierakstīt tiem mājas iemītniekiem, kas nav ar mieru nomainīt savus skaitītājus pret precīzākiem.

Idejas ir, likumi pagaidām neļauj

Šai situācijā ir viens pozitīvs moments: Rīgas dome sākusi pētīt ūdens zudumu cēloņus. Jā, darba grupas ieteikumi pagaidām nav gluži saprotami. Eksperti vienā balsī iesaka visā Rīgā uzstādīt tā dēvētās C klases skaitītājus, kurus nav iespējams apmānīt. Skaitītāju rādījumi, pēc ekspertu domām, visiem jānolasa reizē, bet tam būs vajadzīga attālinātas nolasīšanas sistēma, kas maksā dārgi. Kas finansēs skaitītāju nomaiņu? Un vai pašvaldība var garantēt, ka jaunā sistēma samazinās netaisnīgos maksājumus par ūdens zudumiem? Līdz šā jutīgā aspekta apspriešanai darba grupa vēl nav tikusi, bet tieši tas varētu īpaši interesēt iedzīvotājus...

Priekšlikumi par ūdens korekcijas samazināšanu jāsagatavo līdz maija sākumam. Pēc tam dokumentu skatīs pašvaldības Mājokļu un vides komiteja. Ja tā akceptēs darba grupas idejas, Rīgas dome vērsīsies valdībā ar spēkā esošo normatīvo aktu grozījumu projektu. Pagaidām likumi neļauj piedāvāt iedzīvotājiem superprecīzu ūdens mērītāju uzstādīšanu masveidā. Kā redzat, mums vēl garš ceļš ejams...

Privātie apsaimniekotāji iesaka variantus

Laimdota Šnīdere, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības vadītāja:

– Rīgas domes darba grupā es pārstāvu privātos apsaimniekotājus. Man nācies apsaimniekot divu tipu mājas – sērijveida un jaunie projekti. Katrā gadījumā citādi risinājām ūdens korekcijas jautājumu. Teikšu bez aplinkiem: tādas pozīcijas kā neuzskaitītais patēriņš mūsu kvītīs nekad nebija.

1994. gadā mūsu mājās uzstādīja individuālos ūdens skaitītājus. Jau toreiz nolēmām, ka ūdens mērītāji būs apsaimniekotāja vai dzīvokļu īpašnieku biedrības īpašums. Tas nozīmē, ka uzstādīt, mainīt un plombēt šos mēraparātus drīkstēja tikai mūsu biedrības santehniķi. Tā varējām izvairīties no situācijas, kad sveši santehniķi kvītīs norāda nepatiesus vecā skaitītāja rādījumus.

Saskaņā ar kopsapulces lēmumu skaitītājus mūsu mājās izmanto tikai iekšējai ūdens patēriņa kontrolei. Bet maksu par ūdeni mēs aprēķinām, vadoties pēc iepriekšējā gada vidējā rādītāja (tādu principu izmanto Latvijas gāze). Tādējādi mūsu sērijveida māju iemītnieki katru mēnesi saņem vienādi izlīdzinātus rēķinus par ūdeni. Ja kāds vēlas maksu samazināt, pie viņa ierodas komisija, kas pēc individuālo skaitītāju rādījumiem pārbauda, vai ģimene tiešām samazinājusi ūdens patēriņu.

Kooperatīva pārstāvji jebkuru dienu var mājā pārbaudīt jebkura skaitītāja rādījumus, jo šie mēraparāti ir kopīpašums. Šai ziņā gan mēs īsti nepieturamies pie likuma, bet visi likumi ir rakstīti bijušajām valsts un pašvaldības mājām, kurās dzīvokļi ir privatizēti, bet nav izveidotas īpašnieku biedrības. Tas ļauj mums, kooperatīviem un privātajiem apsaimniekotājiem, rīkoties racionālāk. Visus mūsu lēmumus atbalsta iedzīvotāju kopsapulce.

Savukārt jaunajos projektos jau kopš 2000. gada esam uzstādījuši skaitītājus, kuriem mērījumi nolasāmi elektroniski. Tomēr jaunbūvēs saglabājas tehniskā 8–10% starpība. To apmaksu iekļaujam tā dēvētajos ekspluatācijas izdevumos.

Ekspluatācijas izdevumiem nepieciešamo naudu namu pārvalde tāpat saņem no iedzīvotājiem. No kopējās apsaimniekošanas maksas 30 santīmu par kvadrātmetru aptuveni 7,5 santīmi paredzēti ekspluatācijas izdevumiem. Par šo naudu mēs pērkam materiālus nelieliem remonta darbiem un apmaksājam ūdens patēriņa starpību, tātad zudumus tā vai tā sedz dzīvokļu īpašnieki. Bet viņi neredz dzīvokļa rēķinā šo kaitinošo pozīciju „korekcija”, kas ir ļoti svarīgi psiholoģiskajā ziņā.

Mūsuprāt, tehnisko ūdens patēriņa starpību pilnīgi pamatoti varam pieskaitīt mājas ekspluatācijas izdevumiem. Turklāt, saņemot no iedzīvotājiem maksu par ekspluatāciju, apsaimniekotājs ir vitāli ieinteresēts samazināt ūdens zudumus, lai neciestu zaudējumus.

Numuru arhīvs: spied un lasi!