Jelgava: divu veidu siltināšanas pieredze

Jau otro gadu mūsu valsts piedāvā mājokļu īpašniekiem piedalīties renovācijas programmā. Nosacījumi ir izdevīgi: Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 50% apmērā no darbu vērtības, siltuma ekonomija – 20% un vairāk. Bet tā kā tas ir jauns pasākums, Latvijas iedzīvotāji īpaši nesteidz ne pēc naudas, ne ekonomijas, arī valsts struktūras vēl nav tikušas skaidrībā, kā labāk iesaistīt mājokļu īpašniekus Eiropas programmā.

Vairāk uzticēties pārvaldniekam!

Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), kas kopš 2004. gada mājokļu siltināšanas jautājumos sadarbojas ar Vācijas valdību, aicina Latviju pavērot Eiropas valstu pieredzi. Eiropas Savienībā, īpaši jau Vācijā, kas labi iemanījusies veikt siltināšanu, papīru birokrātija samazināta līdz minimumam. Vācija labprāt sniedz finansiālu palīdzību pašmāju cilvēkiem un pat Latvijas iedzīvotājiem, bet reizē ļoti stingri kontrolē darbu kvalitāti. Ja pieteiktā ekonomija nav sasniegta, naudas nebūs!

Tāds pats ceļš, pēc JNĪP vadītāja Jura Vidža domām, būtu ejams Latvijai: „Sagatavojot māju renovācijai, valstij vajadzētu vairāk uzticēties iedzīvotājiem un pārvaldniekam, jo viņi ir vitāli ieinteresēti siltināšanas rezultātos! Bet ierēdņiem pēc Vācijas parauga būtu jānodrošina ļoti stingra darbu izpildes kontrole. Šobrīd tādas kontroles acīm redzami pietrūkst, bet visas programmas pamatu pamats taču ir tieši darbu kvalitāte”.

No rīta remonts, vakarā nauda

Daudzi Latvijas iedzīvotāji sākuši nopietni apsvērt domu, vai nevajadzētu piedalīties konkursā programmā par Eiropas līdzfinansējumu renovācijai. Tā kā to namu pārvalžu pieredze, kuras mājokļu renovāciju sāka pirms pieciem vai septiņiem gadiem, var lieti noderēt lēmuma pieņemšanas brīdī, mēs devāmies uz Jelgavu, lai uzzinātu, kāda situācija ir daudzdzīvokļu namos, kuru siltināšana veikta 2003.–2009. gadā.

– Mēs patiešām mājas Jelgavā sākām siltināt 2003. gadā, kad nevienam vēl prātā nevarēja ienākt, ka reiz Latvijā tiks realizēta Eiropas atbalsta programma renovācijai, saka JNĪP vadītājs Juris Vidžis.

Tagad namu pārvaldei jau ir daudz vieglāk strādāt. Uzkrāta pieredze, radušies palīgi. Galvenais Jura Vidža domubiedrs Jelgavas daudzstāvu namu renovācijas jautājumos ir Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūra. Arī pašā pārvaldē tagad strādā siltināšanas speciālisti. Bet sākums, nav ko slēpt, bija grūts.

– Energotaupības jautājumiem uzmanību sākām pievērst jau 2001. gadā. Cik nu atļāva iedzīvotāju uzkrājumi, namu pārvalde realizēja nelielus pasākumus, piemēram, māju siltummezglu siltināšanu, pagraba durvju nomaiņu. Mēs pat izšķīrāmies par tādu soli kā visu ārdurvju aprīkošana ar durvjuaizvērējumiem un koda slēdzenēm. Kopš tā laika māju ārdurvis nekad nav stāvējušas vaļā. It kā ļoti vienkāršs, bet efektīvs solis, – saka Juris Vidžis.

Jelgavas mājām, kuru iemītnieki pirmie ieinteresējās par programmu, piedāvāja siltināt gala sienas, nomainīt logus un pat veselus stikla blokus kāpņu telpās. Daļa stiklu šajos blokos bija izsista, atlikušie lāgā neturēja siltumu, tāpēc visā mājas augstumā tos aizstāja ar nosiltinātu sienu ar plastmasas logiem. Nekādu citu naudu namu pārvalde tai laikā neizmantoja, vienīgi iedzīvotāju uzkrājumus. Ja līdzekļu mājas kontā bija par maz, ar dzīvokļu īpašniekiem tika slēgts līgums par darbu izpildi ar nosacījumu, ka uz laiku, kamēr tiks atlīdzināti remonta izdevumi, tiks paaugstināta maksa par apsaimniekošanu. Tā izdevās ieinteresēt iedzīvotājus. Cilvēkam tīri psiholoģiski ir patīkami vispirms redzēt rezultātu un tikai tad maksāt naudu, nevis otrādi.

– Tagad mēs uzskatām, ka mājām nevajag gadiem veidot uzkrājumus nākotnei, – piebilst Juris Vidžis. – Pašreizējos apstākļos daudz racionālāk ir vispirms veikt remontu (piesaistot kredītu vai liekot lietā namu pārvaldes rezerves) un tikai pēc tam iekasēt naudu no iedzīvotājiem.

Pirmais mēģinājums, pirmās problēmas

Bet pirmais solis ceļā uz īstu renovāciju tika sperts 2003. gadā, kad Jelgavas namu pārvalde sāka sadarboties ar Vāciju, pareizāk sakot, ar sabiedrisko organizāciju „Siltumtaupība Austrumeiropas mājokļos”. Tai laikā vācu puse noslēdza ar mūsu valsti līgumu par enerģētiskās renovācijas pieredzes nodošanu Latvijai. Pirmo māju ar vācu speciālistu palīdzību (un par Vācijas naudu) nosiltināja Rīgā, Ozolciema ielā. Tā sacīt, raugiet, ļaudis, kā no veca padomju laika mitekļa var iztaisīt Rietumeiropas konfekti!...

Renovācija Ozolciema ielā bija pabeigta, un vācu speciālisti saprata, ka tikai ar vienu piemēru vien nav iespējams pārliecināt valsti par siltināšanas efektivitāti, tāpēc piešķīra Latvijai daudzu miljonu tranšu pasākumiem, kas nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem pieejamus kredītus mājokļu renovācijai (šo kredītu likme tika pielīdzināta Vācijas likmei, bet starpību sedza Vācija).

– Te nu mēs īsti sapratām, ka galvenais, lai piedalītos renovācijas programmā, ir dzīvokļu īpašnieku piekrišana, – atceras Juris Vidžis. – Konkursā par tiesībām piedalīties vācu programmā pieteicās vairākas Jelgavas mājas, bet kredītu nedabūja neviena. Pēc daudzstāvu nama Brīvības bulvārī 28 (75 dzīvokļi) pieredzes kļuva skaidrs: jo lielāka māja, ja vairāk tajā dzīvokļu un jo dažādāki viedokļi dzīvokļu īpašniekiem. Nonākt pie kopsaucēja attiecībā uz tādu īpašumu ir ļoti grūti.

Vācijas programma Latvijā tomēr startēja, ar tās palīdzību tika nosiltinātas sešas vai septiņas mājas dažādās pilsētās, bet Jelgavas starp tām nebija. Konkursa gaitā iegūtā pieredze lika vietējās namu pārvaldes speciālistiem palauzīt galvu, kā rīkoties turpmāk. Atšķirībā no Polijas, kur valsts un pašvaldības budžets sedza vismaz pusi mājas siltināšanas izdevumu, Latvijā valsts renovācijas jautājumos tobrīd iedzīvotājiem nepalīdzēja.

Renovāciju uzrauga „kodoleksperts”

Laime nelaimē, kā tautā mēdz sacīt. Tā notika arī Jelgavā.

– Tobrīd pilsētai bija vajadzīga jauna katlumāja, – stāstījumu turpina Juris Vidžis. – Tās būvniecībai 2004. gadā sākām meklēt palīdzību tai pašā Vācijā. Lai saņemtu finansējumu, mums bija jāizpilda vairāki vācu partneru nosacījumi. Pirmkārt, vajadzēja Jelgavā pilnībā renovēt vienu daudzstāvu namu, otrkārt, 600 dzīvokļus aprīkot ar tā dēvētajiem alokatoriem (proporcionālajiem siltuma skaitītājiem jeb siltummaksas sadalītājiem). Vācija mums pretī deva kredītu katlumājas būvniecībai ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Piedevām vēl programmas pārstāvji paziņoja: „Ja, siltinot dzīvokļus, sasniegsiet siltuma 50 procentu ekonomiju, mēs apmaksāsim līdz 40 procentiem no darbu vērtības!”

Nosacījumi bija ļoti izdevīgi, un Jelgavā piedalīties pilotprojektā pieteicās māja 4. līnijā 1, kuras iemītnieki psiholoģiski jau bija gatavi renovācijai (tieši šī māja piedalījās pirmajā konkursā par Vācijas līdzfinansējumu renovācijai, taču naudu toreiz nesaņēma). Tagad vācu speciālisti iepazinās ar gatavo šā daudzstāvu nama siltināšanas projektu, nedaudz to uzlaboja un deva atļauju sākt darbus. To realizācijai pastāvīgi sekoja vācu speciālists, Vides un kodolreaktoru drošības ministrijas pārstāvis.

– Tā kā pirmā Jelgavā renovētā māja bija neliela, programmā palika naudas pārpalikums, un mēs vienojāmies ar vācu pusi par vēl vienas mājas renovāciju, – stāsta JNĪP valdes loceklis. – Tika izraudzīts daudzstāvu nams K. Helmaņa ielā 3. Vēlāk sapratām, ka starp divām vispirmām kārtām siltinātajām mājām pastāv viena būtiska atšķirība. Pirmā tika renovēta 2007. gadā, otrā – 2009. gadā. Vēlākā renovācija izmaksāja aptuveni par 30% lētāk, jo būvdarbi jau notika par krīzes cenām. Vienojoties ar Vāciju, ietaupītos līdzekļus izlietojām Helmaņa ielas nama jumta un inženierkomunikāciju nomaiņai. Lai gan tā nav uzskatāma par renovāciju šā vārda tiešā nozīmē, partneri arī šos darbus apmaksāja ar iepriekšējiem nosacījumiem – 40% vērtības bez PVN. Tādējādi māja tika gan renovēta, gan ieguva jaunu kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu.

Balkoni – visas valsts problēma

Tas ir piemērs, kā aktīvs pārvaldnieks var palīdzēt mājai saņemt reālu naudu! No tā izriet, ka tieši namu pārvaldei kā starpniekam starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm ir izšķirīga loma renovācijas procesā. Tieši pārvaldniekus vajag mācīt, motivēt, likt viņiem interesēties par renovāciju. Ja ir tāds labs palīgs, iedzīvotājiem ir vieglāk tikt pie Eiropas finansiālā atbalsta un pasargāt māju no sabrukšanas.

– Taču, veicot Helmaņa ielas nama pilnu renovāciju, mēs saskārāmies ar problēmu, kas drīzumā kļūs aktuāla visai Latvijai, – tā Juris Vidžis. – Mājas lodžijas bija ļoti bēdīgā tehniskajā stāvoklī. Eksperti atzina, ka visprātīgāk būtu lodžijas demontēt, jo tās apdraud mājas iemītniekus un garāmgājējus. Tomēr pēc sarunām ar iedzīvotājiem tika pieņemts lēmums lodžijas atjaunot. Atzīšos: šo darbu izmaksas līdzinājās visu pārējo nama renovācijas darbu izmaksām. Diez vai paši iedzīvotāji būtu ar mieru maksāt tādu naudu! Taču, pateicoties veiksmīgam tehniskajam risinājumam un Vācijas palīdzībai, mēs šo darbu paveicām un projektu izglābām.

Kur dzīvot, ja nerenovē?

Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde dažu gadu laikā no Vācijas budžeta piesaistījusi aptuveni 180 tūkstošus eiro. Šie līdzekļi ieguldīti divu māju renovācijā. Tagad pilsētas iedzīvotāji ar līdzīgiem izdevīgiem nosacījumiem var piedalīties siltināšanas programmā, kas paredz līdzfinansējumu no ES fondiem.

– Šo programmu uzskatām par ļoti vajadzīgu: ja neveiksim māju renovāciju, kur mēs dzīvosim pēc divdesmit gadiem? Siltināšana pagarina visu konstrukciju kalpošanas laiku. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad pēc privatizācijas dzīvokļu īpašniekiem pašiem nākas rūpēties par sava nekustamā īpašuma saglabāšanu, – atzīst Vidžis. – Tāpēc akūts valsts un pārvaldnieku uzdevums ir veicināt mājokļu renovāciju. Tam jākļūst arī par pašvaldības uzdevumu, kuras pienākums būtu skaidrot pilsētniekiem siltināšanas jēgu un labumu tā vietā, lai mestu pārvaldniekam sprunguļus ceļā, kā tas reizēm gadās. Pat Jelgavā daži deputāti pauž domu, ka renovācija nav nekam derīga. Bet kāpēc? Miniet kaut vienu saprātīgu argumentu! Vai varbūt renovācija ir slikta tikai tāpēc, ka kādam konkrētam deputātam gribējās, bet neizdevās piedalīties procesā?

Alokatori dod līdz 15% ekonomiju

Pildot Vācijas prasību, Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde vienpadsmit mājās uzstādīja alokatorus. Dažās mājās tie pilda savu uzdevumu – tiek izmantoti maksājumu aprēķināšanai par siltumu katrā konkrētā dzīvoklī (tas iespējams tur, kur uzstādīti siltumregulatori), bet dažos daudzstāvu namos kalpo tikai par uzskatāmu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju.

– Vācu pieredze tomēr liecina, ka tādu skaitītāju uzstādīšana renovētajās mājās dod līdz 15% ekonomiju (ja radiatoriem uzstādīti siltumregulatori). Tas ir labs rādītājs! – teic Juris Vidžis. – Piemēram, šā gada janvārī vidējā maksa par apkuri Jelgavā bija 1,24 lati par kvadrātmetru. Esmu pārliecināts, ka jebkuras mūsu mājas iemītnieki tikai priecātos par siltuma individuālas regulēšanas sistēmu, kas ļauj pašiem noteikt temperatūru dzīvoklī un attiecīgi maksu par pakalpojumu. Turklāt regulatoru un alokatoru uzstādīšanas pašizmaksa nav liela. Vienīgos nopietnos izdevumus šīs programmas ietvaros rada maksas aprēķināšana par siltumu, kas alokatoru izmantošanas gadījumā tiek veikta pēc īpašiem principiem.

– Renovētajā Helmaņa ielas 3. namā pērnajā ziemā dažos dzīvokļos vispār netika atvērti radiatoru siltuma regulētāji, – turpina pārvaldnieks. – Pietika ar siltumu no stāvvadiem (un kaimiņiem, ar ko arī jārēķinās). Bet tas iespējams tikai siltinātā mājā, kur ir pavisam cits komforta līmenis, kas ļauj iedzīvotājiem taupīt, nenodarot pāri savai veselībai vai pašsajūtai.

Valsts, atveries!

Patlaban JNĪP Jelgavā renovē pirmo māju, kas uzvarējusi konkursā par tiesībām saņemt līdzfinansējumu no ES fondiem. Juris Vidžis cer, ka jau tuvākajā laikā tādu māju kļūs aizvien vairāk.

– Rezumējot mūsu sarunu, varu teikt: lai sāktu jebkuru renovācijas projektu, tā kuratoram lēmuma pieņemšanas nolūkā jātiekas ar dzīvokļu īpašniekiem sešas līdz desmit reizes. Šajā posmā ļoti liela nozīme ir pārvaldniekam, viņa iniciatīvai un prasmei strādāt ar cilvēkiem, tāpēc arī valstij vajadzētu būt vairāk atvērtai sadarbībai ar namu pārvaldēm!