Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?

Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.

Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.

Par spīti šīm runām Rīgā aizvien biežāk māju siltināšanai tiek izmantots tieši putu polistirols. Vairāki tādi nami nesen izrotāja Kurzemes prospektu. Vecās lietuviešu projekta mājas tagad ir ietērptas siltinātāja bruņās, no ārpuses apmestas un no jauna nokrāsotas dzīvespriecīgos toņos. Par jaunbūvēm vispār nav ko runāt, lielāko daļu no tām siltina tieši ar putu polistirolu, ar kuru šai „lauciņā” konkurē varbūt vienīgi otrs tikpat klasisks materiāls – akmens vate.

„Gan jau tam ir kāds pamats,” nolēmām un devāmies meklēt speciālistus, kam ir saprašana par putu polistirolu. Meklējumi mūs aizveda uz kompāniju Cobold grupa. Kompānijai pieder rūpnīca Latvijā, kura jau daudzus gadus ražo un Eiropas tirgos veiksmīgi virza siltumizolācijas materiālu Termoefekt.

– Mūsu materiāls tas pats putu polistirols vien ir, tikai uzlabots, – stāsta kompānijas pārstāvis Armands Auniņš.

Izrādās, mūsdienu siltinātājs jau sen pārstājis būt tik bīstams kā pagātnes putu polistirols. Zinātnieki ņēma un izdomāja, kā to pašu Termoefekt padarīt nedegošu. Tagad, ja māja aizdegas, tas var tikai izkust. Piedevām siltinātājs neizdala pretīgos melnos dūmus, tātad nekādā veidā neapdraud nedz mājas iemītniekus, nedz pārējos apkārtnes iedzīvotājus.

Mājas siltināšana ar putu polistirolu ir viens no ekonomiskākajiem risinājumiem. – Mēs kopā ar Partneriem esam gatavi mājām nodrošināt visu ārējo darbu kompleksu, – saka Kompānijas Cobold grupa pārstāvis Armands Auniņš. Sīkāku informāciju Varat iegūt, apmeklējot kompānijas mājas lapu internetā: www.termoeffekt.lv

Runājot par materiāla ilgmūžību, Armands Auniņš kategoriski noraida visus konkurentu izdomājumus. Putu polistirols, viņš saka, var kalpot desmitiem gadu, ja vien tas ir pareizi uzstādīts. Tas ir mazjutīgs pret ārējo iedarbību, deformācijas gadījumā spēj atgūt sākotnējo formu, bet ja nu lietus un vējš ir padrupinājuši apmetuma virskārtu, to taču jebkurā laikā var pielabot. Atliek tikai uzaicināt meistaru, kurš pie viena atsvaidzinās arī sienu krāsojumu.

Tagad daudzi ražotāji lepojas, ka viņu siltinātājus var lietot arī grīdu un jumtu siltumizolācijai. Termoefekt ražotāji šai ziņā neatpaliek. Viņi piedāvā dažāda blīvuma putu polistirolu. Teiksim, Eps 250 E markas materiālu var izmantot pat grīdu izolācijai ražošanas un noliktavu telpās. Savukārt sienu siltināšanai der mazāk blīvais un cenas ziņā ekonomiskākais Eps 60 E vai Eps 80 E.

– Ārzemēs putu polistirolu izmanto pat ātrgaitas šoseju būvniecībā – šā materiāla kārtu liek zem asfalta. Putu polistirols daļēji darbojas kā amortizators, palīdz saglabāt ceļa segumu, – zina stāstīt Armands Auniņš.

Latvijā līdz tādai greznībai vēl tālu, bet, atgriežoties pie dzīvojamām mājām, jāteic, ka Termoefekt ir lietojams gan bēniņos, gan pagrabā. Bet kā ar istabu siltināšanu no iekšpuses?

– Nē, – par manu jautājumu pasmaida speciālists, – to gan neiesaku darīt. Telpas vienmēr vajag siltināt no ārpuses, jo sienas darbojas kā baterijas. Vispirms tās uzņem siltumu, bet pēc tam to lēni atdod. Ja telpu ar materiālu apdarinās no iekšpuses, sienas vairs pienācīgi nesasils, siltums no istabas izplūdīs ar gaisa strāvām. Istaba atdzisīs ātrāk nekā iepriekš, rēķini par siltumu palielināsies.

Kā redzat, nama apsaimniekotājam un pašiem iemītniekiem, pirms sākt renovāciju, nāksies uzzināt daudz jauna. Salīdzināt materiālus, uzdot jautājumus speciālistiem, izvēlēties interesantākās tehnoloģijas jūs varēsiet, apmeklējot seminārus „Siltumenerģijas ekonomija”. Pirmā tikšanās – 10. februārī plkst. 19.00 Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas telpās Brīvības gatvē 266.

Numuru arhīvs: spied un lasi!