Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Laiks taupīt naudu

Rihards KRŪMIŅŠ

Kas notiek ar manu māju? Kāpēc es maksāju tik lielu naudu par apkuri? Vai nebūtu iespējams labiekārtot mājokļus un samazināt maksājumus? Lūk, trīs galvenie jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus rīdziniekus.

Līdz šim iedzīvotāju aktivitāte mājokļu renovācijas jautājumos nav bijusi īpaši liela, bet Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome uzskata, ka pavasarī siltināšanas tīkotāju skaits palielināsies pat vairākkārt. „Iedzīvotāji ir noguruši no nepamatoti lielajiem rēķiniem un redz, ka kaimiņi renovētajās mājās maksā daudz mazāk, – saka Blome. – Tāpēc siltināšanas process būs lavīnveidīgs. Kustība jau sākusies!”

Lasīt tālāk...

Kā orientēties remonta tāmē?

Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Mums, iedzīvotājiem, tas ir ļoti svarīgs dokuments. No tā, cik stingri apsaimniekotājs ievēro šos noteikumus un cik labi mēs zinām savas tiesības, ir atkarīga mūsu ikmēneša maksa par dzīvokli.

Maksā par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu parasti ir iekļauti arī atskaitījumi remonta fondā. Reizēm apsaimniekotājs šim mērķim prasa lielu naudu, bet reizēm atsakās pat no ļoti vajadzīgiem darbiem, lai tik atvieglotu cilvēkiem komunālo maksājumu nastu. Tās abas ir galējības. Mājai noteikti ir vajadzīgs remonta fonds (un ja nu gadās avārija?!), bet nav vajadzīgi nesamērīgi lieli uzkrājumi, ja pārvaldniekam nav rūpīgi apsvērta un ar iedzīvotājiem saskaņota darbu plāna.

Lasīt tālāk...

Sabiedrība ir, līguma nav!

„Labdien! Vēlētos ar avīzes palīdzību noskaidrot divus jautājumus. Mūsu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji kopsapulcē ir vienojušies, ka atsakās no namu pārvaldes, bet mājas apsaimniekošanu nodod sabiedrībai. Vai dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt līgumam ar jauno sabiedrību? Ja šāda līguma pagaidām nav, bet māja sabiedrībai apsaimniekošanā ir jau pusgadu, kas ir atbildīgs par mājas apkures, ūdens un kanalizācijas stāvvadiem? Ar cieņu, Madara”.

Uz Madaras jautājumu atbild Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko:

Lasīt tālāk...

Viss tek, nekas nemainās

Atkušņa laikā Rīgā sāka tecēt jumti, un ne jau viens vai divi, bet simti! Galvaspilsētas namu pārvaldes katru dienu saņem neskaitāmus palīgā saucienus no augšējo stāvu iemītniekiem: „Ūdens tek pa sienām, pil no griestiem. Palīdziet!”

Kā mums pastāstīja namu pārvaldes Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis, tekoši jumti Rīgā vairs nav tikai problēma, tā ir īsta traģēdija.

– Agrāk ziemā mēs saņēmām 10–15 sūdzību par tekošiem jumtiem, tagad mūsu speciālisti ik dienas uzklausa tuvu pie simt tādu zvanu, – saka pārvaldnieks. – Dzīvokļu applūšanas cēloņu likvidācijai mobilizēti visi spēki, neviens iedzīvotājs bez palīdzības nepaliks. Tikai lūdzu rīdziniekus saprast, ka namu pārvaldes darbinieki nevar uzreiz visur paspēt ierasties, mēs strādājam uz savu spēku un iespēju galējās robežas.

Lasīt tālāk...

Rīgā krāsnis kļūst bīstamas

Krīzes laikā cilvēki sākušai taupīt arī uz krāšņu tīrīšanas un labošanas rēķina. Bet velti, saka pieredzējušais krāšņu meistars Ivans Kuziks, tāda taupība var radīt lielus zaudējumus: aptuveni 30% ugunsgrēku vecajos namos izceļas apkures sistēmas bojājumu dēļ.

Jau sen aizmirstībā nogrimuši tie laimīgie laiki, kad ikvienai namu pārvaldei štatā bija savs krāšņu meistars. Latvijā Ivans Kuziks savulaik ieradās no Ukrainas, kur no sava tēva, prasmīga amata pratēja, bija apguvis krāšņu mūrēšanas māku. Pirmā darba vieta viņam bija namu pārvalde Daugavpilī. Tur talantīgo un čaklo meistaru augstu novērtēja un jau pēc pusgada piedāvāja dzīvokli, lai tikai viņš neaizbēgtu uz galvaspilsētu. No dzīvokļa Ivans atteicās, bet daugavpilieši vēl ilgi sūtīja uz namu pārvaldi vēstules: „Paldies, ka atsūtījāt mums palīgā cilvēku ar zelta rokām un zelta sirdi!”

Lasīt tālāk...

Dalkia atkal grib Rīgas siltums

Viss sākās pirms daudziem gadiem, kad franču kompānija Dalkia, kuras specializācija ir siltumenerģijas piegādes pakalpojumi, iegādājās 2% uzņēmuma Rīgas siltums akciju. Kas ir 2%? Tāds nieks vien! Taču tagad šī niecīgā akciju daļa ļauj kompānijai Dalkia cerēt uz pilnīgu kontroli pār galvaspilsētas siltuma piegādātāju.

Tas nu ir noticis: Dalkia, kurai savulaik tika „parādītas durvis”, ir atgriezusies. Rīgas domes iepriekšējais sastāvs uzskatīja par nelietderīgu slēgt jebkādas vienošanās ar privātuzņēmumu, kas darbojas visā Eiropa un ar siltuma piegādi pelna lielu naudu, jo deputāti skaidri apzinājās: kamēr uzņēmums Rīgas siltums nosacīti atrodas valsts kontrolē, tas strādā ne tik daudz peļņai, cik rīdzinieku interesēs. Tiklīdz pie siltumtīklu stūres nonāks svešzemju biznesmeņi, situācija mainīsies, kā tas jau noticis Viļņā.

Lasīt tālāk...

Sagaidījām bezmaksas elektrību

Beidzot Latvijas trūcīgie iedzīvotāji ir sagaidījuši kompānijas Latvenergo solīto palīdzību! Pagājušajā nedēļā pašvaldības sāka saņemt Elektrības norēķinu kartes, kas paredzētas vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem.

Uzņēmums aprēķinājis, ka spēs izsniegt ap 100 000 norēķinu karšu, katru par 500 kilovatstundām. Cilvēki, kam tāda palīdzība ir visvairāk vajadzīga, tika meklēti ar pašvaldību sociālo dienestu palīdzību.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!