Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Gaismas nolaupīšana

Uzmanību, sargieties no zagļiem! Blēži visā Latvijā, bet it īpaši Rīgā, atkal nelikumīgi pieslēdzas godīgu iedzīvotāju elektrotīkliem. Latvenergo    speciālisti saka, ka to, vai jūs esat kļuvuši par enerģētiskā nozieguma upuri, var pavisam viegli uzzināt: pietiek atslēgt strāvas padevi uz jūsu skaitītāja drošinātājiem. Gaisma dzīvoklī nodzisīs. Ja reizē tā nodzisīs arī kaimiņa dzīvoklī, varat uzskatīt, ka zaglis ir rokā!

Dīvainais skaitītājs

Par ieganstu žurnālistu izmeklēšanai kļuva zvans no Pierīgas mazpilsētas.

– Mūsu mamma rīdziniece saņem jūsu avīzi namu pārvaldē un ved mums to izlasīt, – pastāstīja Marija, – tāpēc tagad, kad mūs piemeklējusi komunāla liksta, nolēmām vispirms vērsties pie jums.

Uz divistabu dzīvokli nelielā mājā Marija ar ģimeni pārcēlās pirms diviem gadiem. Jaunie cilvēki ar mājokli bija visnotaļ apmierināti – pietiekami plašs, ekonomisks, mazpilsētiņā gaiss tīrs. Bažas radīja tikai elektrības skaitītāja rādījumi. Tie jau no sākta gala bija pārāk augsti, skaitītājs sarēķināja pa 200 kilovatstundām mēnesī, taču ar laiku enerģijas patēriņš auga augumā, pēc pusgada ģimene jau maksāja par 400 kilovatstundām mēnesī.

– Tā kā mums nesen bija piedzimis dēliņš, vīrs tikai pasmējās par manām aizdomām, – stāsta Marija. – „Kāpēc tu domā, ka elektrību mums zog? Paši daudz tērējam! Skat, cik daudz tu mazgā un gludini, kopš mums ir mazulis”.

Marija kā īsta sieviete tehniskajos jautājumos uzticējās vīram. Ja reiz viņš saka, ka viss ir kārtībā, it kā nebūtu iemesla uztraukties. Tomēr sirdī miera nebija.

Kas meklēs zagli?

– Jūnija sākumā uz dažām dienām aizbraucām ciemos pie draugiem, – sieviete turpina atcerēties šīs tumšās lietas detaļas. – Iegadījās tā, ka tieši pirms tam bijām uzņēmuši skaitītāja rādījumus. Dzīvoklī ieslēgts palika tikai radiotelefons un ledusskapis. Pēc atgriešanās bez īpaša nodoma atkal uzmetām skatienu skaitītājam un ieraudzījām, ka mūsu prombūtnes laikā tas saskaitījis aptuveni 50 kilovatstundu.

Beidzot kļuva skaidrs, ka ar elektrotīklu kaut kas nav kārtībā. Apspriedusies ar vīru, Marija paaicināja talkā pazīstamu elektriķi. Tas atnāca, atvēra sadales skapi, parakņājās vadu murskulī un, ūsas braucīdams, paziņoja: „Jā, mani labie, elektrību jums zog...”

Kā pierādījumu ūsainais tēvocis parādīja Marijai un viņas apmulsušajam vīram kaut kādus dzīvokļa skaitītājam pievienotus vadus un ieteica klientiem nekavējoties vērsties namu pārvaldē un policijā.

– Mēs tā arī izdarījām, – stāsta Marija. – Paaicinājām iecirkņa policijas inspektoru un namu pārvaldnieku, pie reizes uzrakstījām oficiālus iesniegumus gan policijai, gan par mājokļu pieslēgšanu elektrotīkliem atbildīgajai Latvenergo struktūrai Sadales tīkls. Policijas inspektors apsolīja, ka sāks vākt pierādījumus un meklēt zagli, bet namu pārvalde pauda gatavību atsūtīt savu elektriķi, lai pēc visiem noteikumiem sastādītu aktu. Diemžēl pagājušas jau trīs nedēļas, bet nekādas pārmaiņas neredzam.

Pirms vai pēc?

Visvairāk Mariju satrauc jautājums, vai viņai atmaksās par elektrību pārmaksāto naudu, jo zādzības fakts taču ir neapstrīdams. Viņa interesējas, kas jādara, lai tiktu veikts pārrēķins un kā aizsargāt skaitītāju no atkārtotas nelikumīgas pieslēgšanās.

Mums izdevās noskaidrot, ka problēmas ar elektrību šogad radušās ne tikai Marijai, bet arī simtiem un simtiem citu patērētāju. Uzņēmumā Latvenergo precīzas zagļu uzskaites nav, tur ir tikai dati par nelikumīgu pieslēgšanos elektrotīkliem PIRMS dzīvokļa skaitītāja.

– Pagājušajā gadā tādu mēģinājumu skaits pastāvīgi samazinājās, – sacīja uzņēmuma Latvenergo ārējo komunikāciju nodaļas projektu vadītāja Ilvija Līvmane. – Taču nu jau kādu laiku zagļu armija atkal ir aktivizējusies. 2008. gadā mēs visā Latvijā atklājām ap 700 nelikumīgas pieslēgšanās gadījumu elektrotīkliem pirms skaitītājiem, bet šā gada pirmajos četros mēnešos vien jau tika konstatētas 400 pieslēgšanās mūsu komunikācijām.

Ilvija Līvmane pārbaudīja ar mūsu lasītājas Marijas lietu saistītos dokumentus un paziņoja, ka šai gadījumā Latvenergo nav jānodarbojas ar zagļu meklēšanu. Izrādās, ir liela atšķirība starp nelikumīgu pieslēgšanos PIRMS un PĒC dzīvokļa skaitītāja. Ja ļaundaris „ielīdis” tīklā PIRMS mēraparāta, par viņa notveršanu un sodīšanu gādās Latvenergo, kas pilnībā apkalpo šīs komunikācijas, bet tad, ja kāds slepus savu spuldzīti pieslēdzis kaimiņu elektrosistēmai jau PĒC skaitītāja, uzņēmums mazgā rokas nevainībā.

– Šai gadījumā kāds zaglīgs kaimiņš mājas iekšējiem tīkliem pieslēdzies jau aiz jūsu lasītājas ģimenei piederošā skaitītāja, – paskaidroja Ilvija Līvmane. – Marijai jāvēršas namu pārvaldē un pie iecirkņa inspektora, kurš izlems, kā rīkoties tālāk.

Situācija lietotājam vairāk nekā nepatīkama: monopolists faktiski atstāj viņu aci pret aci ar problēmu, jo ne namu pārvalde, ne policija Marijai nav palīdzējušas. Bet Ilvija Līvmane aizstāv Latvenergo viedokli. Viņa saka, ka elektrība ir gluži tāda pati prece kā maize, veļas pulveris vai benzīns. Vienīgā atšķirība, ka elektrību dabūt var vienīgi tas, kuram ir „vads”.

– Tāpēc jau mēs uzstādām dzīvokļu vai mājas kopējos skaitītājus, lai noteiktu, cik daudz preces no mūsu uzņēmuma nopircis patērētājs, – skaidro Latvenergo pārstāve. – Ja individuālais skaitītājs fiksējis enerģijas patēriņu dzīvoklī, bet reāli elektrību lietojis kāds cits, likumīgajam lietotājam jāvēršas policijā. Tikai tā var noskaidrot, kas nozadzis preci, par kuru no sava maciņa samaksājis dzīvokļa īpašnieks.

Pārbaudiet plombas!

Tātad jautājums par kompensāciju vai pārrēķinu atkrīt pats par sevi. Ja Marija vēlas atgūt savu naudu, viņu gaida ļoti sarežģīts process: vispirms būs jāatrod zaglis, jāpanāk, lai viņš tiktu sodīts, pēc tam droši vien vajadzēs vērsties tiesā ar prasību piedzīt no ļaundara maksu par patērēto elektrību. Tas ir visnotaļ garš un darbietilpīgs savu interešu aizstāvēšanas process, ne jau kurš katrs par tādu izšķirsies! Tāpēc daudz aktuālāk, manuprāt, būtu pasargāt dzīvokļu elektrotīklus no svešas iejaukšanās.

– Ja lietotājam rodas šaubas par skaitītāju rādījumu precizitāti, vispirmām kārtām viņam jāpārliecinās, vai vietā ir visas plombas, – iesaka uzņēmumā Latvenergo. – Ja plombu nav, mūsu uzņēmuma speciālisti, veicot skaitītāju plānveida pārbaudi, pamatoti var izvirzīt dzīvokļa īpašniekam pretenzijas.

Tātad, ja plombas ir norautas, par to nekavējoties jāziņo Latvenergo Klientu servisam pa informācijas tālruni 80200400. Tas ir pirmais solis. Seko otrais: ja jums ir aizdomas, ka pazudušās plombas liecina par mēģinājumu zagt jums elektrību, vakarā dzīvoklī izslēdziet visus aparātus (arī tos, kas atrodas gaidīšanas režīmā, piemēram, televizoru). Ja skaitītājs turpina griezties, tas ir drošs pierādījums, ka notikusi nelikumīga pieslēgšanās.

Pārliecinājušies, ka esat kļuvuši par enerģētiskā nozieguma upuri, nekavējoties izsauciet policiju. Pārkāpuma pierādījumu vākšana ir iecirkņa policista un paša cietušā kopīgs darbs. No šo divu cilvēku izveicības ir atkarīgi izmeklēšanas panākumi un vainīgā notveršana.

Pret zādzībām ir iespējams aizsargāties, saka Ilvija Līvmane. Šai nolūkā dzīvokļa saimniekam jāvēršas pie licencēta speciālista vai licencētā uzņēmumā, kas savedīs kārtībā jūsu elektrosadales skapi un vajadzības gadījumā uzstādīs tur iekārtu ar augstu aizsardzības pakāpi. Uzticamu elektriķi iespējams atrast arī ar Latvenergo bezmaksas tālruņa operatoru palīdzību.

Pesimistisks optimisms

Izmeklēšanas kopējā noskaņa mums sanākusi samērā optimistiska. Zādzības ir, atzīst atbildīgās amatpersonas, bet arī pasargāties no tām iespējams. Taču, godīgi runājot, šis optimisms vieš skumjas. Nelaime tā, ka daudzas problēmas (tostarp arī elektrības zadzēju meklēšana) Latvijā noveltas uz patērētāju pleciem. Viņiem piedāvā par pašu naudu uzstādīt pilnīgākus aparātus. Viņiem iesaka pašiem pārbaudīt, vai plombas ir vietā. Un, beidzot, arī zādzības pierādījumi jāmeklē pašiem iedzīvotājiem. Marijas gadījums uzskatāmi apliecina, ka policija un namu pārvalde ne vienmēr ir ieinteresētas tērēt laiku sīku energonoziegumu atklāšanai. Tas viss zagļiem nodrošina pilnīgu nesodāmību, tāpēc elektrību Latvijā zaga, zog un acīmredzot vēl ilgi zags.

Ko saka likums?

Krimināllikums, 182. pants

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā... soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Administratīvo pārkāpumu kodekss, 98. pants

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz četrsimt latiem.

Numuru arhīvs: spied un lasi!